Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Varonība vai ikdiena

Sarmīte Feldmane
07:52
20.05.2019
11

Šogad vairāk nekā iepriekš tiek runāts, spriests par varonību. Katram laikam ir savi varoņi. Tie mainās, dodot vietu citiem, bet netiek aizmirsti. Vecākajai paaudzei, domājot par varoņiem, prātā nāk tie, kuri atdeva savas dzīvības par brīvību vai glābjot citus nelaimē. Varoņi ziedoja sevi citu un valsts labā.

Latvijas valsts simtgades birojs aptaujājis 6. – 12. klašu skolēnus, kur viņi saskata varonību. Valsts jaunās simtgades paaudzei varonība nebūt nenozīmē tikai pārdrošu rīcību ekstrēmās situācijās. Viņiem galvenie mūsdienu Latvijas varoņi ir cilvēki, kuri ar lepnumu un prieku, nereti spītējot grūtībām, izvēlas rīkoties un nepalikt vienaldzīgi.

Jauniešu vērtējumā atklājas trīs varonīgas rīcības raksturojumi: nesavtīga palīdzība apkārtējiem, nepaliekot vienaldzīgam pret cita nelaimi; drosme paust un aizstāvēt savus uzskatus – rīkoties, lai mainītu situāciju; cieņa pret valsti, lepni nesot tās vārdu pasaulē.

Vairāk nekā ceturtdaļa (27%) aptaujāto skolēnu kā vienu nu svarīgākajām varoņa īpašībām norādījuši drosmi. Par nākamajām būtiskākajām mūsdienu varoņa īpašībām izvēlētas labsirdība (16%) un gudrība (11%). Arī godīgums un neatkarība ir starp biežāk minētajām īpašībām. “Kāds 9. klases skolēns skaidro, ka “šīs īpašības nepieciešamas, lai varonis būtu patstāvīgs un rīkotos plašākas sabiedrības interesēs”. In­teresanti, ka bieži minēta pacietība un spēja saglabāt mieru ekstrēmās situācijās,” atklāj Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Pastare. Dažādos reģionos skolēnu viedokļi atšķiras. Rīgā no varoņa papildus tiek gaidīta spēja saglabāt vēsu prātu ārkārtas situ­ācijās un pieņemt pārdomātus lēmumus. Būtiska ir cieņa pret ikvienu kultūru. Kurzemes skolēni ir pārliecināti, ka varonim jāspēj pieņemt cilvēkus, kuri ir atšķirīgi, un jāspēj uzņemties atbildību par savu rīcību, kā arī jārīkojas brīžos, kad citi to nespēj. Savukārt Vid­zemes skolēni atzīst, ka varonis nebaidās īstenot savas idejas un pieņem drosmīgus lēmumus. Zemgalieši varonī saskata vēlmi un spēju darīt lietas, kas sniedz labumu plašākai sabiedrībai, nevis atsevišķiem cilvēkiem. Toties Latgales jaunieši – veidot lielas ģimenes, kā arī veicināt valsts attīstību un uzplaukumu, palīdzot līdzcilvēkiem.

“Neapšaubāmi, varonīgas profesijas ir ugunsdzēsēji, ārsti, policisti un karavīri. Par ikdienā svarīgiem varoņiem skolēni vienbalsīgi sauc vecākus un audžuvecākus, vecvecākus un skolotājus. Tie ir cilvēki, kuri iedvesmo mūsdienu jauniešus un rāda piemēru. Mammas tiek cildinātas par sava laika ziedošanu un tēti par palīdzēšanu tikt ārā no nepatikšanām. Kāds skolēns norāda: “Vecāki strādā, lai mums būtu labāka dzīve.” Attiecībā uz vecvecākiem īpaši Rīgas skolēni novērtē paveikto barikāžu laikā, bet kopumā tiek atzinīgi vērtēta spēja saglabāt pozitīvu skatījumu uz dzīvi. Runājot par skolotāju varonību, 8. klases skolniece saka: “Sko­lotāji no mums cenšas audzināt labus cilvēkus. Viņi iemāca jaunu redzējumu uz lietām apkārt, motivē mācīties.”” stāsta Linda Pas­tare un piebilst, ka jauniešu veidotajā varoņu topā parādās gan šodienas slavenības, gan vēsturiskas personības. Kā svarīgākie Lat­vijas valsts veidotāji minēti Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Vaira Vīķe-Freiberga, Jānis Čakste un Dainis Īvāns. Krišjānis Barons novērtēts kā Latvijas kultūras pamatlicējs, bet Oskars Kalpaks un Žanis Lipke skolēnu vidū ir patiesi kara laika varoņi.

“Mūzikas žanrā neapšaubāms līderis – Raimonds Pauls, kurš “visu dzīvi velta sevi mūzikai un nes Latvijas vārdu pasaulē”. Tad seko Renārs Kaupers ar grupu “Prāta Vētra” un Aminata, kurai “pietika drosmes pārstāvēt Latviju Eirovīzijā”. Kāds arī atzīst, ka varonis varētu būt Dons, jo nav viegli piepildīt “Arēnu Rīga”. Runājot par sportistiem, skolēni novērtē viņu milzīgo darbu, neatlaidību un talantu, kā arī to, ka, esot slaveni, viņi neaizmirst lepni nest Latvijas vārdu pasaulē. Visbiežāk minēti Kris­taps Porziņģis, Mairis Briedis, Oskars Ķibermanis, Māris Štrombergs, Zemgus Girgen­sons un Jeļena Ostapenko,” par aptaujā uzzināto stāsta L. Pastare.

Muzeju nakts arī būs veltīta varoņiem. Tiks celti godā visu laikmetu un novadu varoņi un viņu varoņstāsti. Vērts padomāt, kas mums katram šodien saistās ar varonību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
12

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
19

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi