Bērnu un pusaudžu traumatisms, kā arī dažādi nelaimes gadījumi, kuros cieš bērni, vasaras brīvlaikā strauji palielinās. To apliecina arī aizvadīto brīvdienu skaudrā statistika, tāpēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi jau šodien aicina pieaugušos ar bērniem pārrunāt dažādus drošības jautājumus.
NMPD dati tiešām parāda, ka skolēnu vasaras brīvlaikā bērnu traumatisms redzami pieaug, salīdzinājumā ar ziemu un rudeni ik mēnesi ir par 200 līdz 300 vairāk to izsaukumu, kad palīdzība jāsniedz bērniem un pusaudžiem. Savukārt traumu un nelaimes gadījumu tops gadu no gada ir nemainīgs: kaulu lūzumi, saindēšanās ar alkoholu, dzīvnieku kodumi, termiski un ķīmiski apdegumi.
Cēsu klīnikas pediatres Sandra Kide un Ilze Dambe saka, ka temats par bērnu traumatismu ir ļoti plašs un arvien aktuāls. “Faktiski mēs ar bērnu vecākiem par to runājam diendienā, taču paaudzes mainās un informācija jāatkārto. Vasarās visvairāk tas skar tieši skolas vecuma bērnus, kam ir daudz brīva laika, enerģijas, un viņi tiek mazāk pieskatīti. Ir būtiski, lai mēs, pieaugušie, nebūtu slinki vai vieglprātīgi un izglītotos gan par pirmās palīdzības sniegšanu, gan profilaktiskiem drošības pasākumiem, kas bērnus viņu gaitās var pasargāt, un, protams, runātu par to ar bērniem, kā arī pieskatītu, lai viņi šos noteikumus ievēro. Vislabākais ir pašu paraugs. Ja bērnus mācīsim, ka, braucot ar velosipēdu, jālieto ķivere, bet paši to nedarīsim, bērni klausīs mūsu darbiem, nevis vārdiem,” viena otru papildina ārstes.
Kā liecina Cēsu klīnikas pediatru komentāri, biežākās traumas (sasitumi, lūzumi, smadzeņu satricinājumi u.c.) bērniem vasarā ir saistītas ar kustību un sportiskām aktivitātēm – lēkāšanu batutos, rotaļām, spēlēm, skrituļošanu, skeitparkiem, peldēšanos u.tml.
“Piemēram, ja vecāki ļauj bērniem lēkāt batutā, ļoti būtiski ievērot drošības noteikumus: sekot, lai batuts būtu aprīkots ar drošības malām, lai tas nebūtu bojāts, kā arī – lai bērni tajā atrastos pa vienam. Tiklīdz batutā lēkā vairāki, iespēja gūt traumu daudzkārt palielinās, jo bērni traumē viens otru. Jābūt bērnam skaidri saprotamiem noteikumiem, gan izstāstītiem, atgādinātiem, gan, iespējams, izdrukātā veidā tos jāizvieto atrakcijas vietā,” stāsta S. Kide.
Savukārt Valmieras slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Benita Brila uzsver, ka bērns pats sev neiegādājas lietas, kuras izmantojot diemžēl var gūt arī traumas, tās nopērk vecāki. Līdz ar to vecāki ir līdzatbildīgi, kā šī lieta tiks izmantota. “Vecāki prot un zina izlasīt preci aprakstošo informāciju un tajā minētos brīdinājumus, bērns nē. Tāpēc var sacīt, ka līdz ar lietu vecāks iegādājas arī risku. Jāstāsta bērniem, ko drīkst un ko ne, ja tas netiek izrunāts, par traumām atbildīgs pieaugušais,” tā B. Brila.
Bet Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Komunikācijas nodaļas vadītāja Vita Šteina pauž, ka batutu traumas nav tikai vasaras parādība, jo ir arvien vairāk bērnu izklaides centru, kuros batuti izvietoti telpās. “Ja batuts atrodas pagalmā, tad lielākā muļķība, ko pieaugušie pieļauj, ir novietot to uz bruģa vai asfalta. Rezultātā bērns krīt uz cietas virsmas, tad traumas ir daudz nopietnākas, nekā krītot zālienā vai smiltīs,” brīdina V. Šteina.
Nākamā gūto traumu grupa, ar kuru sastopas mediķi, tiek gūtas, atpūšoties pie ūdeņiem. “Ja bērni peldas, viņus jāuzrauga pieaugušajam. Nereti saviesīgos pasākumos, kuru laikā ūdenstilpē rotaļājas daudzi bērni, ir sajūta, ka visi jau ir tepat un kāds mazos it kā pieskata. Taču var mirkli novērst uzmanību, un būs jau par vēlu. Īpaši jāuzmana mazākie bērni, kuri neprot peldēt vai kuru peldētprasme vēl ir vāja. Tāpat, iestājoties karstam laikam, vecāki mēdz vērsties pēc palīdzības, jo bērni guvuši karstuma vai saules dūrienu. Bērni ir pārlieku ilgi atradušies karstā saulē, nav saņēmuši pietiekami daudz šķidruma (paši mazākie – nav biežāk padzirdīti), kā arī bijuši bez galvassegām vai arī tās ir pārlieku plānas,” saka S. Kide.
Vēl var runāt par drošību uz ceļiem, pārgājienos, dodoties mežā u.tml. Pirms bērns dodas tur, kur būs ārpus vecāku redzesloka, ir vērts pārdomāt iespējamos riskus un tos ar bērniem pārrunāt – vai tā ir gājēju pārejas pareiza lietošana pilsētā vai slēgtu apavu vilkšana, dodoties uz mežu. “Bērniem nepatīk morāles lasīšana, bet viņi labprāt klausās stāstus par to, ko kāds piedzīvojis. Tāpēc stāstu veidā viņiem var pamatot, kāpēc jāievēro kāds drošības nosacījums. Piemēram, kādā slimnīcā reiz bija nonācis mazs bērns, kam degunā iekoda čūska. Vecākais brālītis bija ievērojis rāpuli starp mētrām un pasauca mazo paskatīties. Kad bērns pieliecās, čūska viņu sakoda,” stāsta I. Dambe.
“Kopumā, mūsuprāt, būtu vērts skolās atjaunot augsta līmeņa veselības mācības nodarbības, kurās bērniem būtu iespēja uzzināt par svarīgiem ar viņu veselību saistītiem jautājumiem, arī pirmās palīdzības sniegšanu. Tāpat vecākus aicinām būt gan vērīgiem ikdienā, gan laiku pa laikam pārlasīt informāciju par pirmās palīdzības sniegšanu bērniem, jo nekad nevar zināt, kurā brīdī un situācijā šīs zināšanas var izrādīties izšķirošas,” domas pauž pediatres.
Savukārt BKUS Komunikācijas nodaļas vadītāja V. Šteina stāsta, ka pērn jūnijā Rīgas slimnīcā tika veikts pilotpētījums, lai saprastu traumu cēloņus. Pagājušā gada jūnijā cietuši 537 zēni un 376 meitenes. Visbiežāk traumētas rokas un galva. Visvairāk traumu fiksēts siltākajās dienās, kad ārā ir saulīte un +25 grādi. No mēbelēm, trepēm, kokiem, sētām, līdztekām krituši 248 bērni, 206 bērni guvuši traumas, braucot ar skrituļdēļiem, divriteņiem un motorolleriem. Rotaļu parkā no šūpolēm krituši 104 bērni, bet 78 savainojušies, lēkājot pa batutu. 50 bērni nonākuši BKUS, jo norijuši svešķermeni, iedzēruši indīgus ķīmiskus šķidrumus, apēduši medikamentus, 49 aplējušies ar karstu šķidrumu vai pieskārušies grilam, un visbeidzot 30 bērni nonākuši slimnīcā, jo tos sakodis suns, saskrāpējis kaķis vai traumējis zirgs. Kā jau minēts, tas viss viena mēneša laikā.
Visi mediķi atkārtoti uzsver, cik būtiski ir ne vien runāt ar bērniem, bet arī rādīt piemēru. Savukārt B. Brila atklāja, ka Valmieras skeitparku nereti apciemo arī pašvaldības policija, kas seko, vai bērni ir nodrošināti ar aizsargķiverēm, vai ievēro drošības pasākumus. Šāda pašvaldības policijas rīcība dara uzmanīgus bērnus un samazina traumu skaitu.
Komentāri