“Zinātnieki ir pārāk naivi. Mēs tik ļoti esam aizņemti ar patiesības meklēšanu, ka nesaprotam – reti kurš grib, lai mēs šo patiesību uzzinātu. Bet patiesība vienmēr atrodas kaut kur blakus mums neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam zināt vai ne.
Tai nospļauties uz mūsu vajadzībām, vēlmēm, ideoloģiju vai reliģijām. Tā ir gatava gaidīt, cik ilgi vajadzīgs. Un tā ir patiesā, īstā Černobiļas dāvana. Patiesības cena mani kādreiz biedēja, bet tagad sev vaicāju – kāda ir melu cena?” miniseriāla “Černobiļa” noslēgumā saka viens no tā galvenajiem varoņiem Valērijs Ļegasovs, kuru filmā spēlē britu aktieris Džareds Hariss.
Ļegasovs nav izdomāta persona, pirms trīsdesmit gadiem viņš bija izcils kodolfiziķis, Kurčatova atomenerģijas institūta direktora vietnieks un strādāja Černobiļas katastrofas izpētes un likvidācijas komisijā. Ļegasovs izdarīja pašnāvību divus gadus pēc Černobiļas kodolkatastrofas, 1988. gada 26. aprīlī. Tad viņš bija 51 gadu vecs. Ļegasovs atstāja memuārus, kuri strauji izplatījās un kuru dēļ PSRS beidzot bija spiesta atzīt patiesību. Proti, avārija notika nepareizas atomelektrostacijas konstrukcijas dēļ. Pēc tam, kad kļūda tika atzīta, tā arī beidzot tika izlabota.
Otrs filmas galvenais varonis Boriss Ščerbins, kuru tēlo zviedru aktieris Stellans Skašgords, arī nav izdomāta persona, Ščerbins tolaik bija PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks un vadīja izmeklēšanas un seku likvidācijas komisiju. Viņš nomira no radiācijas izraisītajām sekām četrus gadus un četrus mēnešus pēc Černobiļas avārijas. Jāpiebilst, ka lielākā daļa filmā attēloto cilvēku nav izdomāti.
Miniseriāls Černobiļa” tapis sadarbībā starp ASV kabeļtelevīziju HBO un britu televīzijas kanālu “Sky”, tā pirmizrāde notika šī gada maija sākumā. Latvijā, tulkotu krievu valodā, to var noskatīties vairākos maksas TV kanālos.
Kāpēc rakstu par šo seriālu? Mēs taču Latvijā zinām par Černobiļu, par to ir rakstīts, Latvijā ir cilvēki, kuri arī piedalījās avārijas seku likvidēšanā. Taču, manuprāt, katram, kuram tas vien ir iespējams, šis seriāls būtu jāredz. Pirmkārt, seriālā Černobiļas avārija un toreizējās PSRS amatpersonu, VDK un partijas attieksme un rīcība, arī cilvēki, kuri strādāja avārijas likvidācijā, ir atainoti tik tuvu patiesībai, cik vien tas ir iespējams. Ir izmantotas piecas grāmatas ar pētījumiem un aculiecinieku stāstiem, seriāls lielāko tiesu filmēts Lietuvā, Ignalinas AES un Viļņas bijušajās VDK telpās, arī Ukrainā. Seriāls nav fantāzija par tēmu “Černobiļa”.
Otrkārt, diez vai mēs visi zinām par to, kas un kā patiesībā toreiz notika. Jāatzīst, filmā redzētais un dzirdētais satriec, jo ir grūti aptvert tāda mēroga melus situācijā, kad tiek riskēts ar vismaz vesela kontinenta cilvēku veselību un dzīvību.
Treškārt, pagātnes katastrofa un toreizējie argumenti, kāpēc jāmelo, daudz labāk ļauj saskatīt un saprast Krievijas rīcību šodien. Acīmredzot Krievija strauji atgriežas ne tikai pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, bet dodas piecdesmito gadu virzienā. Vienīgais, kas to kaut nedaudz ierobežo, ir tas, ka mūsdienās informācija izplatās gandrīz zibenīgi. Kaut gan pēc filmas noskatīšanās pirmais politiķis, kas ienāca prātā, bija nevis Putins (jo par šo valsts vadītāju laikam viss ir skaidrs tāpat) , bet ASV prezidents Tramps…
Galvenokārt filma tiešām liek domāt par patiesības un melu cenu. Jā, valstis bieži melo arī šodien gan vajadzību un vēlmju, gan ideoloģijas vai reliģijas dēļ. Jautājums, vai var pienākt brīdis, kad šie meli var iznīcināt cilvēci. Mēs varam sevi mierināt ar domu, ka Latvijā meli ir lokāla mēroga, ka runa ir tikai par kaut kādiem simtiem miljoniem eiro vai kaitējumu dabai. Jā, meli un puspatiesības, pielāgošanās praktiskām vajadzībām , piemēram, vēlme joprojām lauksaimniecībā izmantot raundapu, lai vairāk varētu nopelnīt, taču nav salīdzināma ar kodolkatastrofu. Ja var nopelnīt šodien, tad nav svarīgi, vai tas, ko darām, pamazām nekrājas, līdz kādā brīdī attapsimies uz ekoloģiskas katastrofas sliekšņa. Un tā – no it kā sīkumiem līdz patiesi globālām lietām gan politikā, gan ekonomikā. Un peldēt pa straumi, vienkārši dusmoties uz visu un visiem ir vieglāk, nekā censties uzzināt un saprast.
“Dzirdot daudz melu, mēs vairs neatšķiram patiesību no meliem,” filmas sākumā saka Ļegasovs.
Komentāri