Darbinieku trūkumu, šķiet, izjūt ikviens uzņēmums, pat valstij un pašvaldībām piederošie. Taču visgrūtāk strādājošos atrast mazajiem uzņēmējiem, īpaši jau nozarēs, kas nespēj samaksāt iespaidīgu darba algu.
Arī mūspusē gan lauksaimniecības, gan pakalpojumu un viesmīlības uzņēmumos trūkst darbaroku. Kādus risinājumus varam gaidīt? Publicējām Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa viedokli šajā jautājumā, kuru viņš sniedzis aģentūras “LETA” biznesa portālam “Nozare.lv”.
– Uzņēmēji un to pārstāvošās organizācijas aizvien skaļāk pauž aicinājumu risināt nepietiekamā darbaspēka problēmu. Cik steidzami valdība plāno reaģēt uz šiem aicinājumiem?
– Neuzskatu, ka Latvijā jāveicina mazkvalificēta darbaspēka iebraukšana, jo mēs vēl esam zemo algu slazdā. Latvijā patlaban nodarbinātības rādītāji ir augsti, ekonomika aug, tātad vairs arī nav brīvi pieejams lēts darbaspēks. Tajā pašā laikā vēlamies, lai vairāk nodarbināts būtu kvalificētais darbaspēks, tas nozīmē, ka Latvijā nepieciešami specializēti un izglītoti cilvēki. Ja veicināsim mazkvalificēta darbaspēka ieplūšanu, dosim signālu investoriem, ka Latvijā var maksāt zemas algas, bet mēs to nevēlamies.
Kvalificētā darbaspēka piesaisti var veicināt, aktīvāk aicinot atgriezties Latviju pametušos tautiešus, bet ar to nepietiks. Tāpēc iestājos arī par tā dēvēto viedo imigrāciju. Patlaban mūsu augstskolas aizvien vairāk apmāca ārvalstu studentus, kuri te studē un pēc tam, kad saņemts diploms, atgriežas savā valstī, lai iegūtās zināšanas izmantotu tur. Bet vajadzētu daļu no šiem studentiem piesaistīt Latvijas darba tirgum. Koalīcijas līmenī esam sākuši sarunu par šo jautājumu, arī ekonomikas ministrs šo ideju atbalsta attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju studentiem. Domāju, panāksim vienošanos un virzīsim to kā apzinātu valdības politiku.
Mums ir nepieciešama skaidra migrācijas politika, ja šādas politikas nebūs, sagaidāms nevēlamākais no scenārijiem, proti, Latvijā vairāk ieplūdīs nelegālais darbaspēks. Jau tagad ir uzņēmumi, kas caur Poliju piesaista darbaspēku no Ukrainas un Baltkrievijas. Tas parasti ir mazkvalificētais darbaspēks, kas nereti Latvijā strādā bez dokumentiem un ir sociāli nepasargāts. Tas negatīvi ietekmē Latvijas ekonomiku, jo šādi nodarbinot tiek mākslīgi paaugstināta konkurētspēja – tiek piedāvāts lētāks pakalpojums nekā tad, ja tiktu maksāti visi nodokļi. Šāda pieeja nedod nekādu labumu valstij, izņemot tiem, kas šos cilvēkus nodarbina. Lai to mainītu, nepieciešama pozitīva migrācijas politika, kas ļaus darba tirgum piesaistīt izglītotus cilvēkus. Bet nelegālā darbaspēka problēma ir risināma Eiropas līmenī, jo tā skar visas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Skaidrs, ka bez imigrācijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, bet mēs nevaram nodrošināt ekonomikas izaugsmi bez pieaugoša iedzīvotāju skaita. Saprotu sabiedrības bažas par imigrāciju, jo padomju laikos pie mums iebrauca vairāk nekā 700 000 imigrantu no plašās Padomju Savienības, turklāt mums par to nebija nekādas teikšanas. Tomēr šoreiz apstākļi ir citi, mums ir sava valsts un spēkā ir likums, kas paredz vidusskolās mācības tikai valsts valodā. Esmu pārliecināts, ka izglītībai jābūt valsts valodā jau no bērnudārza. Tādējādi jebkura ieceļotāja Latvijā, kas vēlēsies šeit dzīvot un strādāt, bērni varēs vieglāk integrēties mūsu sabiedrībā, jo šiem bērniem izglītība būs pieejama latviešu valodā.
– Jūs iezīmējāt ilgtermiņa risinājumu darbaspēka problēmām, tomēr uzņēmēji norāda uz nekavējoši risināmiem jautājumiem. Kā vērtējat piedāvājumu kontrolēt darbaspēka piesaisti?
– Par to es vēl gaidu ekonomikas ministra priekšlikumu. Taču svarīgi, lai mainītos priekšstats, ka Latvijā uzņēmums var veiksmīgi attīstīties, pateicoties tikai lētam darbaspēkam. Tādai pieejai nav nākotnes. Mēs šo ciklu esam nogājuši. Kur mēs esam? Zemas algas, zemas pensijas, trūkst naudas veselības aprūpei utt. Lai rastos nodokļu bāze, nepieciešamas investīcijas, kas meklē nevis 100 cilvēkus fiziska darba veikšanai, bet gan piecus intelektuālam darbam, jo šāda darbaspēka pievienotā vērtība ir daudz lielāka. Mums jau ir visai bagātīgs uzņēmumu segments, kas darbojas šajā jomā, tomēr uzņēmumu ir ļoti maz. Lai to mainītu, jāpārliecina investori, ka Latvijā ir kvalificēts darbaspēks. Patlaban skaļākie uzņēmumi ir tie, kuri vēlas atvērt slūžas lētajam darbaspēkam, bet tas rada risku, ka kļūsim nabadzīgāki, latvieši emigrēs un viņu vietā nāks citu valstu pilsoņi, kas turpinās darīt tos pašus mazkvalificētos un slikti apmaksātos darbus. Es nesaku, ka Latvijā nav vietas uzņēmumiem, kuri nodarbina mazkvalificētu darbaspēku, bet uzsveru, ka mēs vēlamies redzēt vairāk investoru, kuri vēlas nodarbināt kvalificētus darbiniekus.
Komentāri