Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Reforma ar bezceļiem

Sarmīte Feldmane
05:34
27.06.2019
3

Par ceļu stāvokli tiek runāts nepārtraukti un dažādos kontekstos. Pēdējā laikā to tīklu sākts kopskatīt jaunajai administratīvi reģionālajai reformai (ATR).

Ikvienā diskusijā tiek atgādināts, no kura pagasta jau tagad līdz novada centram ved bedrains grants ceļš, kur asfalta segums galīgi sabrucis. Patlaban 34 procenti valsts galveno ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. To reģionālo ceļu kopgarums, kas ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, sešos gados samazinājies vien par septiņiem procentiem. Kāpēc Latvijā ceļi ir tādi, kādi tie ir, atbildi zina katrs – trūkst naudas.

Naudas trūkst, bet ne autobraucēji, ne ceļu uzturētāji, ne vietējās pašvaldības nezaudē cerību un ik pa laikam notic solītajam, ka beidzot kaut kas mainīsies. Cerot un ticot top plāni, kuros pēc garām diskusijām un strīdiem tiek nolemts, kura ceļa kādu posmu, kas ir stratēģiski svarīgs, iekļaut tuvākajā laikā remontējamo sarakstā. Daudziem prieks ir neviltots – beidzot esam sagaidījuši, beidzot arī mums būs labs ceļš. Paiet kāds laiciņš, un sapnis no plāna tiek izsvītrots. Līdz nākamajai reizei, tad vēl līdz nākamajai…

Lai īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kuras mērķis ir veicināt valsts attīstību, nevar ignorēt ceļu stāvokli. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) kārtējo reizi aizsūtījusi vēstuli Ministru prezidentam, satiksmes, vides aizsardzības un reģionālās attīstības un finanšu ministriem, aicinot nekavējoties ķerties pie konkrēta plāna izstrādes ceļu infrastruktūras sakārtošanai. LPS un biedrība “Latvijas ceļu būvētājs” veik­u­ši pašvaldību aptauju par valsts reģionālo un vietējo autoceļu stāvokli un viskritiskākajiem posmiem, kam neatliekami nepieciešams remonts, lai iedzīvotājiem būtu nodrošināta iespēja nokļūt centrā – uz darbu, skolu, bērnudārzu, pie ārsta, uz kultūras un sporta pasākumiem, uz savu paš­valdību -, kā arī uzņēmējiem būtu garantēti normāli darba apstākļi. Neatliekami būtu jāremontē vismaz 1043 kilometri valsts reģionālo ceļu 111 posmos uz 70 ceļiem, kā arī 1125 kilometri valsts pārziņā esošo vietējo ceļu – secināts aptaujā. Turklāt ne visas paš­valdības ir iesniegušas informāciju, tātad remontējamo kilometru ir daudz vairāk.

“Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, kas daudzus iedzīvotājus fiziski attālinās no pakalpojumu saņemšanas centriem, kā arī veicot citas iecerētās reformas, ceļu infrastruktūras stāvoklim būs arvien lielāka nozīme. Tāpēc būtu loģiski, ja reizē ar reformām valdība nāktu ar skaidru un reālu ceļu sakārtošanas programmu, kurai tiktu piešķirts arī nepieciešamais finansējums. Diem­žēl pašlaik situācija atgādina fabulu par vēzi, gulbi un līdaku: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pieteicis vērienīgu reformu, satiksmes ministrs paziņojis, ka ceļi nav valdības prioritāte, bet Ministru prezidents klusi noskatās,” teicis biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Savukārt LPS priekšsēdis Gints Kaminskis pauž pārliecību, ka, lai nodrošinātu izsludināto reformu sekmīgu norisi, jāveic funkcionāla valsts reģionālo un vietējo ceļu revīzija, izstrādāto projektu atjaunināšana, par pamatu izvirzot reģionu vienlīdzīgas attīstības principu, turklāt aktualizējot ne tikai Satiksmes ministrijas daudzos plānus autoceļu sakārtošanai, bet ņemot vērā arī pašvaldību un sabiedrības redzējumu par to, kuri ceļi būtu jāsakārto pirmām kārtām. Un vēl svarīgi izstrādāt rīcības plānu, kas nosaka prioritātes un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2020.–2027. gadam.

Ir tapusi interaktīvā karte, kurā redzami tie ceļi, kurus par svarīgiem uzskata pašvaldības. Viens no tiem Liepa – Smiltene 33,48 kilometri garais ceļš, kuram nav seguma, nav ūdens novades. Satiksmes intensitāte diennaktī pērn ceļa posmā līdz piektajam kilometram bija 441 transporta līdzeklis; no 5. – 33. kilometram 602 diennaktī. Šī ceļa sakārtošana izmaksātu ap 3 348 200 eiro.

Lodes stacija–Jaunrauna–Veselava 13,17 kilometri izmaksātu 1,316 900 eiro, bet Priekuļi–Jāņmuiža 3,7 kilometri – 370 000 eiro. Valmiera–Rauna 25,3 kilometru atjaunošanai nepieciešami vismaz 2 530 000 eiro, bet 12,2 kilometru ceļa Katrīna–Leimaņi–Kaive–Aprāni sakārtošanai Vecpiebalgas novadā 1 220 000 eiro. Tas tikai ieskatam, jo, kā uzskata LPS, lai uzsāktu administratīvi teritoriālo reformu, ceļos jāiegulda 1,2 miljardi eiro.

Kas tālāk, ja naudas nav? Satiksmes ministrs Tālis Linkaits teicis: “Pašlaik valdībai ir absolūti citas prioritātes – gan veselības aizsardzība, gan izglītība, dzirdams, ka arī sabiedriskajiem medijiem ir problēmas. Ceļiem būs tik naudas, cik būs iedalīts bāzes finansējums, un mūsu uzdevums ir izmantot šos līdzekļus pietiekami efektīvi, celt ceļus kvalitatīvi un cerēt uz ekonomisko izaugs­mi.” Tiesa, to viņš sacījis februārī. Tad vēl administratīvi teritoriālā reforma nebija tik liela prioritāte.

Vai nākamvasar uz līgošanas vietu brauksim pa labākiem ceļiem?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
35

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
34

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
28

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
115

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
63

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
7
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
11
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi