To, kas notiek Rīgas domē, nevar nosaukt citādi, kā vien par tirgošanos par varu un ietekmi, un, manuprāt, arī par to, cik daudz varētu izdoties noslēpt no gandrīz desmit gados izdarītā.
Bijušā saskaņieša un tagad Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvja Alekseja Rosļikova publiski izskanējušais apgalvojums, ka Nils Ušakovs “Saskaņas” frakciju neoficiāli turpina vadīt arī no Eiropas Parlamenta, vien apstiprina aizdomas, ka vēl ir daudz slēpjama.
Grūti ticēt, ka opozīcijas frakcija “Latvijas attīstībai” ir tik naiva un domā, ka ar no “Saskaņas” izslēgto deputātu palīdzību izdosies izmēzt galvaspilsētas Augeja staļļus. Visticamāk, vieni grib tikt pie varas, bet otri grib saglabāt savus amatus, tādēļ ārkārtas vēlēšanas ir kā bieds, kuru nevēlas ne vieni, ne otri.
Saprotams, ka runāt par principu tirgu drīzāk ir veids, kā pievērst uzmanību galvaspilsētas domē notiekošajam, nevis frakciju savstarpējo sarunu īstais apzīmējums. Principi vai nu ir, vai to nav, un tirgošanās ar tiem nozīmē vien to, ka šis vārds “principi” tiek izmantoti kā aizsegs savtīgiem darījumiem. Ir skaidrs, ka bez četru “neatkarīgo” atbalsta nedz tagadējā pozīcija, nedz opozīcija savu mēra kandidātu amatā apstiprināt nevar.
Tad kādēļ “Latvijas attīstībai” ir tik milzīga vēlme tikt pie varas Rīgā? Kā jau rakstīju, manuprāt, labākajā gadījumā tā ir naiva cerība sakārtot galvaspilsētas saimniecību, kas gan diezin vai ir iespējams, jo visi “saimniekotāji” joprojām paliks Rīgas domē. Jau ticamāk ir tas, ka pie varas vajag nokļūt, jo kādiem draugiem, paziņām vai sponsoriem ir vēlme iegūt vai palielināt ietekmi Rīgā. Tā teikt, mēs – jums, pēc tam jūs – mums.
Kāpēc tādas aizdomas? Savulaik Saeimas frakcijas “Attīstībai/Par!” priekšsēdētājs Daniels Pavļuts sarunā sacīja, ka Rīgā ir vajadzīgas ārkārtas domes vēlēšanas, jo, pirmkārt, līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, ja domē paliek tie paši deputāti, neko tā īsti sakārtot neizdosies. Otrkārt, vēlētāji to negribēs saprast un nepiedos, ka valda citi, bet daudzas lietas nemainās. Pie varas nonākusī opozīcija zināmā mērā mantos visus sliktos darbus un uzņemsies par tiem atbildību, lai gan nekādi nevarēja tos novērst. Kārtējās vēlēšanas gan pašvaldībā, gan Saeimā var nest nevis uzvaru, bet gan zaudējumu. Pavļuta sacītajam jāpiekrīt, jo vēlētāji daudz nešķiros un diez vai atcerēsies, ka Rīgas domē darbojas “Latvijas attīstībai”, bet Saeimā – “Attīstībai/Par! ”. Kurš ir no kuras partijas? Turklāt tā dēvēto “pariešu” atbalstītāji pamatā ir gados jaunāki, izglītoti cilvēki, kuriem principu jēdziens nav tikai tukša skaņa. Vienkāršāk sakot, biedrošanās ar Rīgas domes esošajiem un/vai bijušajiem varas vīriem būtu partiju apvienības “Attīstībai/Par! ” politiskā pašnāvība. Vēl jāpiebilst, ka jau pēdējās Saeimas vēlēšanās bija vēlētāji, kuri tomēr par šo apvienību nenobalsoja tieši tādēļ, ka neuzticējās tiem, kuri pārstāvēja “Latvijas attīstībai”. Ja „Latvijas attīstībai” to nesaprot vai negrib saprast, tad atliek vien domāt, ka tas ir lielas naudas jautājums. Tik bezgalīgs naivums politikā ir gandrīz neiespējama parādība, it sevišķi, ja daudzi šīs partijas politiķi vairs sen nav politikas pirmziemnieki.
Komentāri