To, ka vasarā jābūt uzmanīgiem ar pārtiku, zina katrs. Tāpat kā to, ka pirms pērkona izvārīta zupa, ja tajā ir burkāni, ātri saskābst, bet piena un gaļas produktus nedrīkst aizmirst ielikt ledusskapī.
Pārtikas un veterinārais dienests pārtikas veikalu pārbaudēs 10%-17% gadījumu, atkarībā no sezonas, konstatē, ka pārtika tirdzniecības vietās tiek uzglabāta neatbilstošā temperatūrā. Tā uzglabāti produkti var zaudēt kvalitāti un arī sabojāties. “Druvas” aptaujātie atzina, ka diemžēl nevar būt droši, kādas kvalitātes produktus pērk.
“Tirgū zinām, no kā pērkam, kam uzticamies. Taču arī gadījies visādi. Arī tirgotāji uzticas piegādātājiem, bet tie ne vienmēr ir godīgi. Lielveikalos pārdevējas neseko līdzi augļu un dārzeņu kvalitātei. Bieži vien tie apvītuši, daudzi bojāti augļi stāv kastē kopā ar veselajiem. Skats nav pievilcīgs, bet kāds jau arī tādus nopērk. Cik tie vairs veselīgi, par svaigumu vispār nevar runāt,” viedokli pauž straupēniete Sandra un uzsver, ka iepērkoties vienmēr jātur acis vaļā. “Bet uzreiz nevar pateikt, vai desas luņķis fasējumā nav jau sasmacis.”
Cēsnieks Arvīds, satikts Cēsu tirgū, dalās pieredzē: “Tā kā dzīvoju viens, iepērkos katru dienu un visu pērku ļoti maz. Dažreiz jau pārdevējas pukojas, ka simts gramu gaļas jāgriež, bet es redzu, kāds tas gabaliņš ir. Citreiz palūdzu pagaršot. Bieži skatos, ka uz letes karstās dienās atrodas sieri. Vai tie nebojājas? Mājās gan visu, pat maizi, turu ledusskapī. Vasarā tā ātri apkalst. Tirgotāji jau cenšas, lai kaut kas nesabojājas, jo tie taču zaudējumi pašiem. Ja kādam iesmērēsi ko vecu, aizies iepirkties pie cita – un atkal zaudējumi.” Cēsnieks uzsver, ka ne reizi nav gadījies, ka būtu nopircis vecu pārtiku.
Pēdējos gados patērētāji kļuvuši prasīgāki-atzinis Pārtikas un veterinārais dienests. Cilvēki nav gatavi maksāt par nekvalitatīvu produktu. “Tas pierāda, ka pircēji ir vairāk informēti un izglītoti par pārtikas lietošanas un iegādāšanās higiēnas prasībām,” uzsvērusi PVD Pārtikas izplatīšanas un uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova.
Alise no Līviem padalījās savā pieredzē: “Pilsētā nopirku gaļu un pienu. Zinu, ka viss bija svaigs. Diena bija karsta un sutīga, pēc vairākām stundām atbraucu mājās – gaļai nepatīkama smaka, pienam jūtams skābums. Pirmajā brīdī iedomājos – ko lielveikalā iesmērējuši, bet ar derīguma termiņiem viss kārtībā. Tad sapratu – pati vien esmu vainīga. Karstumā vairākas stundas turēt svaigu gaļu un pienu somā bija mana muļķība.”
Alise atzīst, ka vasarā ar pārtiku jābūt uzmanīgiem. “Tā kā tirgū neiepērkos,bet tikai lielveikalos, esmu droša, ka tirgotāji stingri ievēro, kādā temperatūrā pārtika jāglabā. Viņus jau arī kontrolē. Dārzeņus un augļus gan esmu redzējusi pēdējā svaiguma, apvītušus, bojātus. Laikam jau trūkst darbinieku, kas regulāri tos izšķirotu. Ir nācies iegādāties saldējumu , kas reiz jau bijis atlaidies, tad atkal sasalis, “ pārdomās dalījās līvēniete.
“Vai iedomājaties, ka es iešu pie pārdevēja un prasīšu, vai aukstuma vitrīnā jums ir pareizā temperatūra? “ sašutusi teica cēsniece Ineta, jautāta, vai uzticas tirgotājiem, ka viņi veikalos nodrošina pārtikas uzglabāšanai piemērotu temperatūru. “Mēs nevienam neuzticamies. Droši vien tam ir pamats. Taču tagad veikalā katrs pats preci paņem no plaukta un var to pasmaržot, izpētīt derīguma termiņus. Katrs redz, vai saldētava pārpildīta , vai kas atlaidies. Tirgū var gadīties visādi. Tur andelējas, ne tirgojas,” sacīja cēsniece.
Katram ir sava atbildība – ražotājam, tirgotājam un arī pašam pircējam. Ja viss kārtībā- labi. Ja kādam rodas problēmas, tiek meklēti cēloņi.
Komentāri