Jau vairākus mēnešus ilgst politiskās spēles ap Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām. Šai situācijai vistiešāk var attiecināt salīdzinājumu par karsto kartupeli, jo jautājums tiek mētāts no vienām rokām uz otrām, taču galīgo lēmumu valdība nespēj pieņemt. Partijas gatavas uzklausīt, diskutēt, bet nevar pateikt ne jā, ne nē.
Citi pārmet valdībai augstskolas reputācijas graušanu, otri saka, ka tā jau tāpat ir zema, un viedokļu apmaiņa turpinās bez konkrēta rezultāta. Tikmēr uzņemšana notiek un vidusskolu, ģimnāziju absolventi labprāt izvēlas šo augstskolu.
Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa norāda, ka, viņasprāt, šobrīd notiekošais ap Universitātes rektora vēlēšanām īpaši neietekmē augstskolas reputāciju jauniešu acīs: “Jaunieši vairāk domā par konkrētu fakultāti, nevis par politiskajām spēlēm, kas notiek ap augstskolas vadību. Arī mūsu skolas jaunieši labprāt izvēlas Latvijas Universitāti, viņi redz to, kas izdarīts, un pēdējos gados izdarīts pietiekami daudz, ar to domājot jaunuzceltās Universitātes ēkas, kas ir modernas, mūsdienām atbilstošas.”
Savukārt Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktore Agita Zariņa norāda, ka domājošie jaunieši tam tomēr pievērš uzmanību, taču ne jau tikai šis skandāls vien iespaido reputāciju: “Jāatzīst, ka tā nav pārāk laba jau vairākus gadus tieši mācību kvalitātes dēļ . Tiesa, to nevar attiecināt uz visām fakultātēm, situācija ir ļoti atšķirīga, bet kvalitātes problēmas šobrīd aktualizējas saistībā ar šo skandālu.”
Pirms dažām dienām savu viedokli publiski pauda LU profesors, Latvijas Asinsvadu ķirurģijas biedrības prezidents Dainis Krieviņš, kurš ir mūsu novadnieks. Savā paziņojumā viņš norādīja, ka, raugoties uz izglītības un zinātnes ministres uzstājību, cenšoties panākt, lai valdība neapstiprina amatā LU rektoru, rodas paliekošs iespaids par neizprotamām personiskām interesēm, viņai vēršoties pret konkrētu personu: “Man, nepazīstot ministri personiski, šķiet, ka te, visticamāk, vainojams viņas un citu jaunu ministru politiskās pieredzes trūkums. Cilvēki ir “ielēkuši” savos amatos bez jebkādas sagatavotības. Turklāt rodas iespaids, ka ap Ilgu Šiplinsku sapulcējušies slikti padomdevēji, tieši tāpēc viņas pretenzijās pret LU un Indriķi Muižnieku ir jūtama atklāta angažētība.
Pirmo reizi kopš Latvijas valsts pastāvēšanas esam pieredzējuši tik neredzēti tiešu politisko iejaukšanos LU suverenitātē. Man personiski varbūt šķiet, ka reizēm mūsu augstskolu autonomija ir pārāk plaša, bet nekas labāks tās vietā nav izdomāts.
Būdams LU Satversmes sapulces biedrs, es varu droši liecināt, ka šīs vēlēšanas noritēja kā perfekts demokrātisks process – delegātiem bija pieejama visa nepieciešamā informācija, cilvēki dzīvi apsprieda iespējamās izvēles.”
Uzsvērdams vēlēšanu tiesiskumu, D. Krieviņš neslēpj arī problēmas, kas pastāv šajā augstskolā: “Vai LU sienās viss ir ideāli? Protams, nē. Dažos pārmetumos, kas tika izteikti LU un tās rektoram, ir arī daudz patiesības. Jā, mums tiešām ir par daudz senu docētāju un zinātnieku, kuri reiz ir ko labu paveikuši, bet nu viņiem vajadzētu atbrīvot vietu jaunajiem. Cits jautājums, vai “svaigās asinis” būs ar mieru nākt strādāt par tādām algām.
Runājot par zemajiem reitingiem, ministrei ir taisnība. Taču cik naudas valsts atvēl zinātnei? Ja tās nav, nebūs arī pētījumu, kas vairo augstskolas reputāciju. Taču šādiem pārmetumiem nav nekādas saistības ar LU rektora vēlēšanām. Vēlēšanas nav skaistumkonkurss, kur jāizvēlas persona ar skaistāko seju un figūru – vēlams 25-30 gadus veca… Rektora vēlēšanas ir demokrātisks process, kas aprakstīts Augstskolu likumā un LU Satversmē.”
Jāmin arī vakar publiskotais Rektoru padomes, kurā darbojas visu akreditēto augstskolu rektori, norādītais, ka viedokļi par situāciju LU tiek balstīti politiskos vērtējumos, kam nav nekāda sakara ar juridiskiem dokumentiem. Rektoru padome uzskata, ka, neskatoties uz to, ka saspīlējums attiecībās ar IZM tiek traktēts kā LU iekšēja lieta, šis gadījums jāvērtē plašāk, proti, visas augstākās izglītības sistēmas ietvaros, jo izveidojusies situācija var kļūt par precedentu, kas tiktu attiecināts uz jebkuru Latvijas augstskolu.
Rektoru padome aicina Ministru kabinetu aizstāvēt visas Latvijas augstākās izglītības jomas reputāciju, jo tā skar visas valsts intereses: “LU Satversmes sapulcē notikušo vēlēšanu publiska iztirzāšana vairāku mēnešu garumā, neuzrādot attiecīgus pierādījumus, kaitē ne tikai mūsu valsts lielākās augstskolas, bet arī visas augstākās izglītības sistēmas prestižam.”
D. Krieviņš savā vēstījumā norāda uz sekām: “Ar ko viss beigsies? Ministri zina – ja viņu balsojums būs Muižniekam un LU nelabvēlīgs, sāksies tiesas process. Tie, kuri lasījuši “Pricewaterhouse Coopers” atzinumu, saprot, ka tiesas spriedums būs nelabvēlīgs valdībai. Toties augstskola, pat tajā uzvarot, nopietni un ilgstoši cietīs. Sabiedrībai tas radīs smagu vilšanos par jaunās politikas patiesumu.”
Komentāri