Paziņojums par demokrātijas nāvi

1879. gada 2. jūnijā žurnāls “The New York Journal”, atsauca nepatiesu ziņu par rakstnieka Marka Tvena nāvi, citējot viņa paša iesūtīto telegrammu: “Ziņojums par manu nāvi ir stipri pārspīlēts.” Kopš tā laika šo Marka Tvena frāzi bieži lieto, apšaubot vai ironizējot par kādu paziņojumu.

Pagājušajā nedēļā pēc tam, kad karaliene Elizabete II apstiprināja premjera Borisa Džonsona lūgumu apturēt parlamenta darbu uz 5 nedēļām, britu laikrakstos izskanēja bažas par demokrātijas nāvi. Iespējams, “nāve” vismaz uz laiku tiks apturēta, ja parlamenta apakšpalāta nobalsos par likumprojektu, kas neļauj Apvienotajai Karalistei izstāties no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās. Tad vienīgā izeja acīmredzot būs ārkārtas parlamenta vēlēšanas – ja tajās uzvarēs “Brexit” aizstāvji, tad briti tiešām aizies no ES bez jebkādas vienošanās. Ja vairākumu iegūs tie, kuri uzskata, ka vienošanās ir vajadzīga, vai pat tie, kuri “Brex­it” negrib, tad ir cerība, ka viss notiks bez šantāžas un parlamenta “izslēgšanas” no politiskajiem procesiem. Britu laikraksti ir gandrīz vienisprātis par to, ka ārkārtas vēlēšanas ir vienīgā izeja no ģeopolitiskās krīzes. “Times” uzskata, ka ES nepiekritīs atlikt izstāšanos vēlreiz, un maz ticams, ka Brisele piekritīs slēgt jaunu vienošanos. Laik­raksts uzskata, ka ārkārtas vēlēšanas apdraud gan paša Džon­sona, gan konservatīvo pozīcijas. “Daily Mail” piekrīt, ka ārkārtas vēlēšanas ir vienīgais risinājums, bet nekavējas parlamenta deputātus nosaukt par zombijiem, kuri atsakās izpildīt vēlētāju gribu, kas pausta referendumā. Savu­kārt “Guardian” uzskata, ka Džo­n­sons prasa no Briseles to, kam tā nekad nepiekritīs, tā vēl vairāk palielinot iespēju, ka “Brexit” bez vienošanās kļūs vēl skarbāks, ļaujot premjeram visā vainot ES. Politiskā oportūnisma un kļūdainas ideoloģijas kokteilis Lielbritāniju bīda ģeopolitiska bezdibeņa virzienā, uzskata laikraksts.

Tikmēr Eiropa gatavojas sliktākajam variantam. Eiropas Ko­misija gatavojās trešdien paziņot, ka ir gatava izmantot Eiropas Solidaritātes fondu, lai mazinātu bezvienošanās “Brex­it” sekas ES dalībvalstīs, ieskaitot arī Eiropas zemniekus. Tur­klāt Eiropas Komisija ir gatava arī paziņot – ja briti aizies bez vienošanās, tad nākotnē nebūs nekādu sarunu par jauniem tirdz­niecības līgumiem tik ilgi, kamēr netiks izlemts par aptuveni 3 miljoniem Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu juridisko statusu.

Ar vārdu sakot, situācija nav viegla un patīkama nevienai ES valstij, arī Latvijai. Neapšau­bāmi ekonomika cietīs, un Lat­vija nebūs izņēmums. Tādēļ pārsteidz dažas kādā privātajā televīzijā dzirdētās sarunas, kur par Lielbritānijas aiziešanu tika runāts teju ņirdzīgā tonī, vaicājot, kāda gan Latvijai par to daļa, kāpēc mums tas vispār jāapspriež. Latviju taču tas nekādi nevarot ietekmēt, un Ārlietu ministrijas aicinājums tautiešiem Lielbritānijā sakārtot savu juridisko statusu esot muļķības, kāpēc tad ministrija neko nedarot un nestrādājot, tikai liekot kaut ko darīt citiem.

Jāteic, ka jau esmu pieradusi pie “brīvās domas lidojuma” šajā TV kanālā, kurā raidījumu vadītāji maz ko spēj pajautāt pēc būtības. Tomēr šāda attieksme pārsteidza un pat šokēja. Aiziešana no ES bez vienošanās nozīmē, piemēram, to, ka Latvijai būs ļoti grūti vai pat neiespējami uz Lielbritāniju eksportēt kokmateriālus, jo tiks uzlikta muita, kas visu sadārdzinās. Cietīs gan paši uzņēmumi, gan tajos strādājošie, un tie nav pārdesmit cilvēki, jo kokmateriāli eksportā aizņem lielu daļu. Jau tagad Lielbritānijā būvniecība sāk strauji samazināties, tātad gan tur strādājošie Latvijas pilsoņi, gan firmas, kas sadarbojas ar britiem būvniecības nozarē, cietīs zaudējumus. Sarakstu varētu turpināt, bet skaidrs ir tas, ka joku nebūs. Savukārt pārmetumi Ārlietu ministrijai ir vismaz jocīgi. Vai Ārlietu ministrija var katra Apvienotajā Karalistē dzīvojošā tautieša vietā reģistrēties pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai? Varbūt pēc raidījumā runājošo domām to var izdarīt vēstniecība?

Par to varētu nelikties ne zinis, galu galā brīvā valstī brīvs cilvēks var domāt, ko grib, un arī tiem, kuri sevi dēvē par žurnālistiem, ir tiesības negribēt neko zināt un saprast. Tomēr, manuprāt, tieši paviršība, zināšanu trūkums, nihilisms un meli ir britus noveduši tik tālu, ka vieglas izejas no situācijas diemžēl vairs nav. Nemānīsim sevi, apgalvojot, ka mums nav nekādas daļas gar to, kas notiek Eiropā, un ka mēs esam tik vareni, lai jau rīt uzceltu augstu žogu ap savu valsti, un tad iestāsies pilna laime.