Latvijas Barometrs, kas vērtē Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu, secinājis, ka augustā iedzīvotāju noskaņojums, lai arī joprojām ar negatīvu atzīmi, tomēr ir bijis nedaudz pozitīvāks nekā jūlijā.
Tas ir tuvs savai vēsturiski maksimālajai vērtībai (-9), kas tika sasniegta šī gada jūnijā. Šīgada vasaras mēneši uzrāda vēsturiski augstāko sabiedrības labsajūtas pakāpi. Salīdzinot ar šo pašu laiku pirms desmit gadiem – tad iedzīvotāju noskaņojuma indekss bija -52.
Analizējot pētījumu, var secināt, ka kopējā situācija, pašreizējais ekonomiskais stāvoklis, darba izredzes, valdības darba vērtējums augustā ir vērtētas atzinīgāk nekā pirms mēneša. Vienīgā joma, kura augustā vērtēta kritiskāk, ir pašreizējais ģimenes materiālais stāvoklis. Vērtējot pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli, atzinīgi noskaņoti bija 10%, bet negatīvi – 42%. Indekss mēneša laikā nav mainījies. Lūgti novērtēt ģimenes pašreizējo materiālo stāvokli, pozitīvi noskaņoti bija 17%, bet kritiski – 25% respondentu. Pašreizējā ģimenes materiālā stāvokļa vērtējums ir vienīgais indekss, kas augustā, salīdzinot ar jūliju, ir pasliktinājies (no -5 līdz -6). Tomēr, prognozējot ģimenes finansiālo stāvokli pēc gada, 23% uzskatīja, ka tas būs uzlabojies, bet 11% – ka pasliktinājies. Vērtējot iespējas atrast labu darbu Latvijā, atzinīgu vērtējumu sniedza 16%, bet negatīvu – 44%. Darba izredžu vērtējuma indekss mēneša laikā ir paaugstinājies no -21 līdz -20.
Aptaujājot dažāda vecuma cēsniekus, jūtams, ka jaunākās paaudzes cilvēku noskaņojums ir pozitīvāks, vecākiem cilvēkiem skats uz dzīvi piezemētāks.
Jurģis (18), mācās 12. klasē: “Lai gan aizgulējos un nokavēju skolas sākumu, noskaņojums ir labs, jo beidzot jūtos labi izgulējies. Neskatoties uz dažādām dzīves situācijām, man vienmēr ir cerīgs un labs noskaņojums. Tagad jāpabeidz 12. klase, un tad plānoju studēt akadēmijā.”
Elizabete (19), pabeigusi 12. klasi, strādā: “Noskaņojums ir viduvējs un mainīgs. Brīžiem jūtos ļoti labi, citreiz atkal ne. Cerēju studēt fizioterapeitos, bet diemžēl pagaidām netiku. Taču biju arī vēlējusies pēc skolas paņemt nelielu pauzīti, pastrādāt, iekrāt naudu. Tā kā ir labi arī tā, un pēc gada mēģināšu iestāties vēlreiz. Noskaņojumu man mēdz sabojāt sadzīviskas lietas. Sarunāju ar cilvēkiem satikties, bet tad pēkšņi tikšanās tiek atceltas. Rodas vilšanās izjūta, un diena ir izbojāta.”
Inese (26), analītiķe: “Noskaņojums ir optimistisks, jo būtībā citādāk nav jēgas dzīvot. Kā teicis Dalailama – izvēlies būt optimistisks, jo tā ir patīkamāk. Bet to optimismu saglabāt ik pa brīdim traucē mūsdienu realitātes paradoksi. Ārējā vide prasa noteiktus resursus, bieži vien ļoti lielus, savukārt cilvēkam kā indivīdam iespējas nepietiekamos resursus iegūt ir ierobežotas, kaut vai tik vienkārši, ka pēkšņi kaut kas notiek un trīs stundu laikā ir nepieciešami 200 eiro. To nav, un tad ir skumji. Tomēr saglabāju pozitīvu skatu, jo būtībā jau viss ir ļoti relatīvi un iznākums visiem tāpat ir vienāds. Cilvēka dabā ir kaut ko svarīgu un būtisku novērtēt tad, kad to pazaudē. Īstenībā laiks, kurā dzīvojam, ir brīnumains. Mēs varam nokļūt jebkurā pasaules vietā, tehnoloģijas attīstās, joprojām ir vietas, kur ir neskarta daba – mēs dzīvojam interesantā un aizraujošā laikā, tikai reizēm uzsvars uz pienākumiem traucē izbaudīt dzīves skaistumu.”
Anna (59), invalīde: “Katru mēnesi saņemu 107 eiro, bet par dzīvokli jāmaksā 80-90 eiro. Pāri paliek 17 eiro, ar ko jāizdzīvo. Kāds var būt noskaņojums? Esmu priecīga, ka vasarā varēju vairākus mēnešus pastrādāt “simtlatniekos”, tad bija vieglāk. Vasarā vispār ir vieglāk, jo ir ogas, sēnes. Vakar biju mežā, salasīju gandrīz piecus litrus gaileņu. Rudens sēņu ir mazāk, bet pagājušo gadu uzzināju labu recepti, kad sēnes nevis sasāla, bet gan novāra ūdenī, pievienojot sāli tikai garšai, pa nakti atstāj aukstā ūdenī, pēc tam atkal novāra un ar visu ūdeni liek burciņās – pēc tam var likt zupās, mērcēs, un garšo kā tikko no meža. Nāks ziema, taisīšu Adventes vainagus. Esmu priecīga, ka esam kopā ar vīru jau no skolas laikiem – 41 gadu. Viņš arī tagad strādā “simtlatniekos”, tā cenšamies izdzīvot. Redzu, ka Cēsīs daudz tukšu dzīvokļu, domāju, kāpēc tos neizīrē par mazākām naudiņām cilvēkiem, kas gribētu izremontēt, kurinātu, un tādējādi vieta neaizietu postā.”
Māris (67), apsargs: “Nesen esmu atgriezies no ārzemēm. Lielbritānijā strādāju, nopelnīju naudu dzīvoklim un mašīnai. Arī Latvijā tam var sakrāt naudu, bet būtu vajadzīgs ilgāks laiks. Atgriezos Latvijā, jo ģimene ir vissvarīgākā, bet otra pusīte nevēlējās braukt uz ārzemēm. Kādam ir jāpiekāpjas. Redzu, ka dzīve visur ir dārga, tikai citur alga ir tāda, ka nav jāskaita katrs cents, Latvijā tomēr tā ir, tāpēc ir grūtāk.”
Komentāri