Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Politikas mīklas

Sallija Benfelde
11:15
01.10.2019
6

Uzmini nu, kur var lasīt atziņu, ka likumi jāievēro, bet, ja cilvēks saka, ka darbojas nācijas labuma vārdā, tos var neievērot un pārkāpt? Nē, tā nav nedz kāda ļoti “patriotiska” Krievijas politiķa, nedz arī ASV prezidenta Trampa atziņa.

Šo ideju pirms dažām dienām pauda britu laikraksts “Daily Mail”, rakstot par breksitu un par Apvienotās Ka­ralistes premjera Borisa Džon­sona paziņojumu, ka neievēros parlamenta pieņemto un karalienes apstiprināto likumu par aizliegumu izstāties no Eiropas Savienības (ES) bez jebkādas vienošanās. Var smieties, var uztraukties un var jautāt, kāpēc uz britu premjeru neattiecas paša valsts likumi un kas notiktu, ja katrs, kurš pasludina sevi par nācijas glābēju, var neievērot likumus. Var arī sacīt, ka, no vienas puses, briti ļoti veiksmīgi grauj jebkādu tiesiskumu un demokrātiju, ja jau premjeram un politiskajai elitei ir vieni likumi, bet “parastajai tautai”– pavisam citi. Var sevi mierināt ar domu, ka, no otras puses, visi briti tā neuzskata un diez vai tā domā pārējās ES dalībvalstis. Jebkurā gadījumā Lielbritānijā notiekošais pārsteidz un liek jautāt, kā kaut ko tādu – likums uz visiem neattiecas – var izdomāt 21. gadsimta Eiropas valsts.

Tikmēr Latvijā notiek kāds dīvains process, kurš varbūt nešķiet tikpat draudīgs, kā britu breksita aizstāvju demokrātijas un tiesiskuma izpratne.
Kā zināms, valdība 24. septembrī atbalstīja Nacionālās drošības koncepciju, kas paredz, ka Latvijai joprojām ir septiņi pieaugoši drošības riski: militārais apdraudējums, ārvalstu izlūkošanas dienestu aktivitātes, kibertelpas apdraudējums, informatīvās telpas apdraudējums, arī tā saucamās troļļu fermas un viltus ziņas, apdraudējums Latvijas ekonomikai, iekšējās drošības riski, tai skaitā terorisms. Arī tā sauktā hibrīdkaru koncepcija pauž, ka būtisku lomu spēlē naidīga informatīvā telpa un dezinformācija, tāpēc būtiski pilsoņiem nodrošināt mediju daudzveidību. Šajā koncepcijā uzsvērta arī spēcīgu sabiedrisko mediju loma.

Politiķi turpina diskutēt, kā nodrošināt sabiedrisko mediju darbu, kā tos finansēt. Pārsteidz “Jaunās Vienotības” finanšu ministra Jāņa Reira nostāja – finansējuma nosacījumos nekas nav jāmaina. Tāpat kā līdz šim katru gadu sabiedriskajiem medijiem vajadzētu diedelēt naudu no politiķiem, kuri, protams, cenšas ietekmēt saturu, cik nu spēj un māk. Patiesībā traģiski ir tas, ka runa nav tikai par žurnālistu algām, bet tehniskais nodrošinājums ir tik vecs un nolietots, ka drīz to nevarēs pat saremontēt, jo tik vecu detaļu nekur vairs nav.

Finanšu ministrs to visu liekas nesaprotam un runā par budžeta likumu, piebilstot vēl kaut ko ne pārāk saprotamu. Jāteic, ka savulaik pārsteidza tobrīd topošā premjera Krišjāņa Kariņa izvēle uzticēt finanšu ministra amatu Jānim Reiram, jo viņš, manu­-­prāt, nebija sevi pierādījis kā zinošs un spējīgs politiķis. Par ministra “ļoti individuālo” izpratni dažos jautājumos liecināja jau viņa vēršanās pret tobrīd nesen amatā apstiprināto Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, pieprasot dienesta izmeklēšanu. Ministra pārmetumi nebija saprotami, un publiski pamatots skaidrojums tā arī neizskanēja. Šobrīd laikam Jaunze­mes “pārmācīšana” ir pieklususi, toties cīņa pret sabiedrisko mediju pietiekami neatkarīgu un drošu finansēšanas modeli acīmredzot tikai sākas.

Aiz to britu politiķu nostājas, kuri uzskata, ka likumi nav rakstīti visiem, visticamāk, slēpjas liela nauda, jo ir skaidrs, ka, aizejot no ES bez jebkādas vienošanās, finanšu tirgus piedzīvos kārtīgu zemestrīci. Tādos gadījumos vienmēr ir kāds vai kādi, kuri laikus paspējuši izdarīt visu, lai labi nopelnītu. Savulaik arī Latvijā bija ļaužu grupa, kurai ļoti vajadzēja lata devalvāciju, jo bija skaidrs, ka uz to varēs labi nopelnīt, bet daudzi piebalsoja, tā īsti nesaprotot, par ko ir runa un ko tas nozīmē.

Nezinu, kas mudina ministru Reiru ik pa laikam nākt klajā ar savām interesantajām atziņām, bet ir skaidrs, ka ar politiskām mīklām pārsteigt prot ne tikai briti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
15

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
17

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
13

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
15

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
12

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
36

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
16
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
9
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
14
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
14
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi