Aizvadītas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Iespējams, kāds ikdienas steigā to jau aizmirsis, bet, kā ikvienas vēlēšanas, arī šīs dod bagātīgu iemeslu pārdomām. Arī šajā aspektā vajadzētu saskaitīt plusiņus un mīnusiņus. Gan vēlēšanu rīkotājiem, gan politiķiem, gan ikvienam. Protams, ja ir vēlme par to domāt.
Šīs vēlēšanas neteikti ieies vēsturē ar dažādām ķibelēm, kas radīja iemeslu dažādām sazvērestības teorijām. Jau sākot ar nepiegādātajiem uzaicinājumiem līdz nobrukušajām IT sistēmām, kas iepriekšējā balsošanā neļāva balsot jebkurā iecirknī, kā tika solīts. Par šī nebūšanām atbildību kādam tomēr vajadzētu uzņemties, nepietiek ar atrunāšanos, ka tas deva vērtīgu pieredzi. Kārtējo reizi pierādījās absurds ar iepirkumu konkursiem, kurā jāizvēlas lētākais piedāvājums. Te nu vietā teiciens: “Skopais maksā divreiz.” Vai var šādu valstisku uzdevumu uzticēt firmai, kas reģistrēta dzīvoklī? Normatīvajos aktos tomēr vajadzētu noteikt, kam ir tiesības to darīt, paredzot arī atbildību.
Tagad grūti prognozēt, kā vēstuļu nepiegādāšana ietekmēja vēlētāju aktivitāti, kā to ietekmēja nespēja balsot jebkurā iecirknī. Itin bieži dzirdama atsaukšanās uz Igaunijas piemēru, ka tur var nobalsot internetā no jebkuras vietas pasaulē. Tīmeklī bija video, kur bijušais Igaunijas prezidents savu balsi nodod Rīgā, sēdēdams parkā uz soliņa. Taču, ja paskatāmies vēlētājus aktivitātes rādītājos, redzam, ka Igaunijas vēlētāji bijuši vien nedaudz aktīvāki – 37,6 procenti. Tātad ne jau iespēja balsot jebkurā vietā ir noteicošais, visticamāk, tā ir katra vēlētāja atbildība.
Vēlēšanu rezultāti dod bagātīgu vielu pārdomām arī politiķiem. Interesants, piemēram, ir sliktais ZZS starts, lai gan ļoti iespējams, tas ir turpinājums neveiksmīgajam startam Saeimas vēlēšanās. Pieļauju, ka savs devums šajos rezultātos ir Ivetai Grigulei, kura pirms pieciem gadiem ar masīvu reklāmu iekļuva Eiropas Parlamentā un pēc tam pazuda no apvāršņa.
Ja 2014.gada vēlēšanās ZZS ieņēma ceturto vietu, šogad – sesto, zaudējot pat Latvijas Krievu savienībai. Dažkārt dzirdēts, ka ZZS iebilst reģionālajai reformai, jo baidās zaudēt savu pārstāvniecību pašvaldībās, bet šīs vēlēšanas tāpat kā Saeimas vēlēšanas parādīja, ka uzvaras visos mūsu puses novados plūca “Jaunā Vienotība”, tad sekoja NA un “Attīstībai/ Par”’, vien tad – ZZS. Turklāt Cēsīs un arī Priekuļos ZZS zaudēja pat “Saskaņai”.
Tagad politiķi var sadziedēt rētas un sākt gatavoties nākamajām vēlēšanām – pašvaldību vēlēšanām 2021.gadā. Tiesa, pirms tam gan viņiem jātiek skaidrībā, cik novadu deputātus vēlēsim, un, šķiet, šī kauja būs vēl sīvāka nekā vēlēšanas.
Komentāri