Sankcijas pret Aivaru Lembergu un ar viņu saistītajām organizācijām un personām, iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas rada gandrīz vai zemestrīcei līdzīgas kustības Latvijas politikā. Proti, daudzas lietas var pamazām mainīties uz labu, vai arī viss var palikt, kā ir.
Izskatās, ka saistībā ar Magņitska sankcijām lēnām viss sāk sakārtoties, par spīti tam, ka publiskajā telpā izskanējuši un joprojām izskan visfantastiskākie apgalvojumi par to, kāpēc sankcijas noteiktas, ka daži Latvijas politiķi komandējot ASV un ka Aivaram Lembergam nav ne mazākā pamata kaut ko pārmest. Tie, kuri katru gadu priecājas par “naudiņu Ziemassvētkiem”, diez vai saprot, ka tā naudiņa nāk no viņu pašu nodokļiem un ka arī caur biedrībām šī nodokļu nauda Lemberga maciņā ir plūdusi plašā straumē. Protams, daļa politiķu dažādu iemeslu dēļ jau cenšas norobežoties no tiem, kurus sankcijas skārušas, un, iespējams, tieši “politiskā un saimnieciskā izolācija” palīdzēs politikā atbrīvoties no savtīgām ietekmēm vairāk nekā kaut kad gaidāmais tiesas spriedums Lemberga lietā un pārspriedumi par ētiku un godīgumu. Lai kā tur arī būtu, manuprāt, sankciju uzjundītās duļķes drīz nosēdīsies.
Daudz sarežģītāk ir ar Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Pirmkārt, nav gluži skaidrs, vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces izvēlētais juridiskais pamatojums ir bez vainas. Jebkurā gadījumā tas ir juridisks jautājums, atliek cerēt, ka ministrs nav rīkojies gauži neprofesionāli, izvēloties juridiskos argumentus. Protams, domes atlaišanā ir arī ētiskā puse, un atkal jāpiemin bieži dzirdētā analoģija par pagājušā gadsimta divdesmitajiem, trīsdesmitajiem gadiem Amerikā, kad mafijas vadoņus nevarēja notiesāt, jo līdzgaitnieki klusēja. Beigu beigās viņus notiesāja nevis par visiem tiem šausmu darbiem, kas bija uz viņu sirdsapziņas, bet par nodokļu nemaksāšanu, ko tiesa varēja pierādīt. Tātad kaut kāds juridisks un tiesisks pamats tomēr vajadzīgs.
Otrkārt, partijas KPV LV nostāja ir ļoti savdabīga un drīzāk atgādina mēģinājumu kaut ko no tā visa iegūt, nevis domāt par to, kā beidzot darīt galu Rīgas pašvaldībā notiekošajam. Ja vēl var saprast runas par atkritumu izvešanu, ar kuru Rīgā viss esot kārtībā, tad argumenti saistībā ar grozījumiem likumā, kas paredz pagarināt pašvaldību domju pilnvaru termiņu, ja notiek ārkārtas vēlēšanas, manuprāt, ir nenopietni. Varētu runāt par to, ka pilnvaru termiņu varbūt saprātīgāk ir pagarināt lielajās pilsētās, kur administrators ilgākā laika posmā viens var netikt galā ar visiem risināmajiem jautājumiem, tāpēc vajadzīga lemt spējīga dome, bet mazajās pašvaldībās, ja nonāk līdz ārkārtas vēlēšanām, administrators var strādāt visā atlikušajā laikā. Turklāt tas ir arī finanšu jautājums – lielajās pašvaldībās ārkārtas vēlēšanas maksā vairāk, un tas taču ir valsts budžets.
Treškārt, visā šajā ārkārtas vēlēšanu sāgā bažas rada nostāja, ko pauž daļa sabiedrības. Varbūt tas nav valdošais noskaņojums un, kā tas bieži notiek, desmit trokšņotāji pārkliedz simts klusētāju. Proti, ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē nav nekādas jēgas, jo ievēlēs to pašu “Saskaņu” , viss turpināsies, un vispār – neko mainīt nav iespējams, jo tas nav iespējams. To dzirdot gribas sacīt, ka tādā gadījumā varbūt vēlēšanām vispār nav jēgas. Uzrakstām likumu, ka amati tiek mantoti, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts?
Jā, ja Rīgā notiks ārkārtas vēlēšanas, garantijas, ka “Saskaņa” atkal nenāks pie varas, nav. Visticamāk, Nils Ušakovs kandidēs, būs saraksta lielā lokomotīve, bet pēc ievēlēšanas no mandāta atteiksies, tā nezaudējot vietu Eiropas Parlamentā. Iespējams arī, ka viens saraksts, par kuru sapņo dažs labs opozīcijas politiķis, var nest pamatīgu zaudējumu, jo grūti iedomāties, ka “Jaunās Vienotības” un “Attīstībai/Par!” vēlētāji būs gatavi balsot par sarakstu, kurā ir KPV LV un Nacionālās apvienības kandidāti. Ja lēmumi saistībā ar ārkārtas vēlēšanām tiks pieņemti, tad t.s. latviskajām partijām, manuprāt, būtu ļoti lietderīgi kopīgi izdarīt vismaz vienu lietu – pasūtīt nopietnu socioloģisko pētījumu, lai saprastu, kuram ar kuru iet kopīgā sarakstā.
Skaidrs ir viens – ne Ziemassvētki, ne jaunā gada sākums politikā nebūs rimts, labestīgs un draudzīgs.
Komentāri