Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kad progress nogurdina

Iveta Rozentāle
05:27
11.09.2019
17

Kad bērni piedalās Dziesmu un deju svētkos, sasniedz lieliskus rezultātus sportā, mūzikā, mākslā, mēs, pieaugušie, esam ļoti lepni. Jo bērni ir aktīvi, zinoši, zinātkāri, nav telefonos sēdētāji, par ko tik ļoti satraucas sabiedrība.

Bet lai bērns sasniegtu ievērojamus rezultātus, lai skatēs un konkursos tie būtu teicami, ir jāiegulda milzu pūles un darbs gan pašam bērnam, gan pedagogiem skolā un interešu izglītībā, gan arī vecākiem.
Lai gan liekas, ka viens no saspringtākajiem un organizatoriski sarežģītākajiem brīžiem ir pirms koncertiem, lielajiem pasākumiem un svētkiem, ļoti liels izaicinājums ir pirmās divas septembra nedēļas. Tad bērni un vecāki beidzot uzzina, kurās dienās un laikos iemīļotās nodarbības – mūzikas skolā, mākslas skolā, sporta skolā, interešu centrā, kultūras centrā – kur nu kuram – sāksies. Un vecāki nervozi mēģina saprast, kā to visu apvienot. Kā allažiņ bērni, kuri ir aktīvi, ir arī ieinteresēti dažādās jomās, tāpēc vecākiem lielākās galvassāpes sagādā iespējamā nodarbību pārklāšanās. Un tad izrādās, ka vairs nav īsti labi. Bērnam ir plašs interešu loks un nu ir jāizvēlas kaut kas viens, kas būtu vissvarīgākais un nozīmīgākais, jo, lai iegūtu pilnvērtīgu rezultātu, uz diviem krēsliem nevar sēdēt. Vai tiešām bērns, kurš labi zīmē, nevar labi sportot, vai, kurš dejo, nevar dziedāt? Vai tiešām skolas laiks nav tas brīdis, kad, ja bērns ir aizrautīgs, viņš var izpausties daudzpusīgi, nevis ir spiests izvēlēties kaut ko vienu?

Man kā vecākam ir ļoti liels brīnums, ka daļa nodarbību sākas jau tad, kad skolā vēl notiek pēdējā mācību stunda. Rodas jautājums, kā tik salīdzinoši nelielā pilsētā kā Cēsis tas ir iespējams? Jā, mums ir daudz labu skolu, bet nav taču tā, ka vienā skolā stundas beidzas pusdienlaikā, bet citā piecos pēcpusdienā. Orientējoši pēc klasēm un vecumiem vienas stundas robežās mācības beidzas. Turklāt būtu normāli, ka bērns pēc skolas var nolikt mantas, paēst un tad ar jauniem spēkiem pats, ņemot vērā, ka lielākā daļa nodarbību notiek laikā, kad vecāki strādā, doties apgūt interešu izglītību. Tieši tāpat kā skolas, arī interešu izglītības piedāvājums ir ļoti plašs, bet nav taču tā, ka katrs darbojas pats pa sevi.

Manuprāt, Cēsīs ir iespējams sakoordinēt sportiskās, muzikālās un deju, un citas interešu nodarbības, dienas un laikus tā, lai bērns, kurš ir daudzpusīgs, varētu apmeklēt to, kas viņu interesē, un tikai ar laiku izvēlēties sev tuvāko. Arī ģimenē mums ir izveidota kopīgā aktivitāšu tabula, kur ir sarakstīts, kurš no ģimenes kurā laikā ko dara, rēķinoties citam ar citu, lai visi būtu ieguvēji un turklāt nepieciešamības gadījumā varētu savstarpēji izlīdzēt, jo tieši sadarbojoties varam izdarīt vairāk un iegūt vēlamo rezultātu. Tāpat arī interešu izglītībā, kopēji plānojot, ir iespējams iegūt vēl labāku rezultātu. Jautājums, vai šādi organizatoriski pasākumi ir jārisina katram vecākam atsevišķi, kad vienmēr būs kāds, kuram konkrētais laiks nederēs, vai to ir iespējams sakārtot jau laikus, lai šīs pirmās divas septembra nedēļas nebūtu tik saspringtas un ar tādu neiespējamās misijas sajūtu bērniem un vecākiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi