Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Koks godā celts, festivāls nosvinēts

Sarmīte Feldmane
09:17
03.07.2019
71
Rod Rauna3 1

Devīto vasaru aizritēja festivāls “Rodam Raunas novadā”. Šoreiz tas bija veltīts kokam, mēģinot rast atbildes uz tik pierastiem jautājumiem: ko mums dod koks un ko mēs paņemam no tā; kā koks bagātina mūsu dzīvi. Festivāla moto bija “Cilvēks kokam rada!”.

Raunas novads var lepoties ar daudziem kokapstrādes uzņēmumiem, amatniekiem, mežizstrādātājiem, tas ir bagāts ar mežiem, alejām, parkiem, tāpēc arī saprotams, kāpēc šoreiz godā tika celts koks. Dabas galerijā Raunas centrā visu vasaru apskatāma izstāde, kurā stāsti par koku Raunas un raunēniešu dzīvē, vēsturē un mūsdienās.

Festivāls ieskanēja Drustos Piltiņkalnā ar līgošanu un koncertu, bet sestdienā Raunā, pilsdrupu apkaimē, visas dienas garumā notika tirdziņš un meža un dārza tehnikas demonstrējumi, koncerti un degustācijas, meistarklases un izrādes. Festivāla rīkotāji cauri gadiem pratuši ieinteresēt apmeklētājus, ne tikai novadniekus, arī daudzus viesus, dodot viņiem iespēju uzzināt ko jaunu, līdzdarboties un atpūsties. Izraugoties festivāla tēmu, prast līdzsvarot un ļaut mijiedarboties kultūrai un uzņēmējdarbībai.

“Novada uzņēmēji ir atsaucīgi. Jau gada sākumā nācām kopā, izteicām idejas, kā iespējami vairāk pastāstīt un atklāt koku, kā arī celt godā mūsu uzņēmējus,” saka Raunas pagasta kultūras dzīves vadītāja Linda Kručāne.

Ne tikai puikas un vīri vai visu dienu bija gatavi pavadīt, lai apskatītu mūsdienīgu mežizstrādes tehniku. Artis Zvaigznītis un “Meža eksperti” no Drustiem nenoguruši stāstīja un rādīja, kā strādā mežā. Kāds vīrs jau cienījamos gados, kad visu bija noklausījies, noteica: “Drīz jau gulēs gultā, spaidīs pogas un kokus gāzīs.” Puikas azartiski kāpa lieljaudas kokgāzēju kabīnēs un izmēģināja, cik viegli vai smagi pagriezt stūri. Savukārt SIA “Lau­kuma” Husqvarna meža un dārza tehnikas centra Cēsīs pārstāvji bija sagādājuši pārsteigumu – robotu, kas pļauj mauriņu -, bet bērni ar lapu pūtēju mēģināja iepūst vārtos futbola bumbu.

Bija arī interesantas sacensības. Spēcīgākie vīri vispirms pavēroja, kā darbojas Pasaules kokgāzēju čempionāta kombinētās sagarumošanas disciplīnas zelta medaļas ieguvējs Pēteris Ķepītis no Smiltenes, pēc tam paši centās pierādīt, ka var būt cirvja mešanas meistari. SIA “Zanderi” no Raunas sagādāja baļķus, ko zāģēt čempionam, un sarīkoja cirvja mešanas sacīkstes. Ne tikai viesi, arī paši raunēnieši labprāt apskatīja fabrikas “Rauna” ražotni un tās gatavotās mājas. Netrūka to, kuri, raunēnieša Ausekļa Tūtera pamācīti, gribēja izgatavot kādu koka rotaļlietu. Vēl mucu meistars rādīja, kā izgatavot mucu, audējas auda zāļu deķi, varēja pataustīt dažādu koku dziju, izveidot ko no māla. Raunas mednieki vārīja zupu un kārdināja ar kūpinātu medījumu gaļu. Tirgū, kā uzsvēra festivāla rīkotāji, netika aizmirsti arī iepriekšējos gados godātie: piens, medus, zemenes, zivs, alus, maize, puķes un ķiploks.

Īpašu noskaņu prata radīt LNT laika ziņu vīrs Māris Grigalis. Viņam izdevās palīdzēt pārdot arī pēdējo gabaliņu speķa. “Ko viņš saka – kāds būs laiks?” ne viens vien jautāja un atmeta ar roku, kad festivāla vadītājs slavēja Raunas amatu meistarus un svētku rīkotājus, nevis solīja, ka Raunai tuvojas lietus mākoņi un kļūs vēsāks.

“Svētkos vienmēr ir svarīgi, lai ko darīt būtu dažādām paaudzēm, lai var atnākt ģimenes un visiem būtu interesanti,” uzsver L.Kru­čāne. Tikpat uzmanīgi kā bērni leļļu teātra izrādi skatījās tēti un vecmāmiņas, bet teātra izrādi “Čikāgas piecīši – leģendu atgriešanās” noskatījās vairāki simti skatītāju.

Mūziķus, iestudējumus, ar kuriem priecēt festivāla apmeklētājus, rīkotāji izraugās īpaši. Klu­sajā koncertā un saulgriežu nakts mistērijā Piltiņkalnā muzicēja rituālā kopa “Trīs gaisi” un latviešu pasaules mūzikas grupa “Pērkon­vīri”. Raunā Skaļajā koncertā spēlēja “Credo”, un pilskalna estrāde bija klausītāju pilna.

Festivāla pārsteigums bija Dzīvdabas vakarēšanā Cimzas galdniecības telpās. “Dzīvs – tāds, kas aug un attīstās, tāds, kas dzīvo”- ar tādu moto ļaudis bija aicināti kopā baudīt vakaru. Ar īpašu sagatavošanos, noskaņu, mūziku un maltīti, sarunām, izklaidi. Maltīti gatavoja pavāri Jānis Ērglis no Drustiem un Juris Sapožņikovs – Pētersons no Raunas.

“Cimzas galdniecība ir Jeļenas un Pētera Šmitu darbavieta, kur ikdienā top mēbeles, logi un daudz kas cits. Viņi atvēlēja gald­niecību pārvērst, arī paši izgatavoja daudz ko vakarēšanai nepieciešamā,” pastāsta L.Kručāne un uzsver, ka produktus vakarēšanai – jēra gaļu, makaronus, zemenes – atvēlēja vietējie, bet novada domes priekšsēdētājas vietnieks Aivars Damroze izcepa maizi. Par noformējumu vakarēšanas zālē gādāja Justīne Buliņa, kura komandā iesaistīja pašvaldības darbiniekus. Viņi arī bija viesmīļi un gādāja, lai ikviens justos labi.

“Tas bija mūsu visu kopīgs darbs. Bija patīkami dzirdēt, ka vakarēšana, citi festivāla pasākumi patikuši,” gandarīta saka L. Kručāne un piebilst, ka šovasar festivālā Raunā apmeklētāju bija vairāk nekā citus gadus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
49

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
39

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
118

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
166

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
28
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi