Slimības “Covid-19” ietekmi uz pasauli pēta un analizē ne tikai ekonomisti, politiķi, tas ir arī dažādu pētījumu kompāniju uzmanības centrā.
Sava jaunākā pētījuma “Covid-19” Barometra rezultātus publicējusi “Kantar”, kas ir viena no pasaules vadošajām datu, atziņu un konsultāciju kompānijām. Pētījums aptver visu pasauli, un tā rezultāti vēsta, ka pieaudzis cilvēku skaits, kuri uzskata, ka pašreizējā situācija arvien vairāk ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Vairāk nekā puse cilvēku visā pasaulē (52%) atzīst, ka viņu ikdienas dzīvi skāruši koronavīrusa apstākļi. Kā norāda pētījuma veicēji, šie skaitļi būtiski palielinājušies salīdzinājumā ar marta vidu (39%), kad notika pirmais globālā pētījuma vilnis.
Izzinot situāciju Latvijā, 67% iedzīvotāju pauduši viedokli, ka “Covid-19” situācija viņus būtiski ietekmējusi, un šādi biežāk atzinuši uzņēmumu vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti.
“Covid-19” Barometra pētījums Latvijā atklāj vairākas izmaiņas iedzīvotāju ikdienas ieradumos, piemēram:
32% strādājošo Latvijā koronavīrusa ārkārtējās situācijas laikā strādā attālināti;
43% iedzīvotāju mainījuši ikdienas iepirkšanās ieradumus;
26% Latvijas iedzīvotāju brīvo laiku cenšas pavadīt, pastaigājoties dabā;
22% jauniešu vecumā 18-24 gadi sportot turpina mājas apstākļos.
Latvijā kopumā cilvēki atzīst, ka situācija ar koronavīrusu jāuztver nopietni, tā norādījuši 92% aptaujāto. Tomēr vienlaikus 43% iedzīvotāju uzskata, ka nevajadzētu ļauties panikai, bet pieiet informācijai un notiekošajam saprātīgi.
Sarunās ar “Druvas” lasītājiem atklājas, ka viņi dažbrīd apjukuši plašajā informācijas piedāvājumā, īpaši runājot par tādiem sociālajiem medijiem kā feisbuks, tviteris, kur līdztekus oficiālajai informācijai tikpat plaši pārstāvētas dažādas sazvērestību teorijas, viltus ziņas un greizi padomi. Cilvēki jautā, kā saprast, kas ir kas, it īpaši, ja ar šo aizdomīgo informāciju dalījies liels skaits lietotāju, tostarp viņiem zināmi cilvēki. Dažkārt sarunās dzirdēts, ka uz jautājumu, kāpēc paziņa dalījies ar aizdomīgu informāciju, viņš norādot, ka pastāvot, lūk, arī tāds viedoklis, lai katrs vērtējot. Laikam jau šajā laikā ir ļoti būtiski prast nošķirot graudus no pelavām. Dažkārt cilvēki arī atzīst, ka informācijas vilnis kļūst pārāk apgrūtinošs.
“Jāteic, ka nu jau ir brīdis, kad tā covida ir par daudz. Kur tik klausies, skaties – par to vien runā un raksta. Varbūt pat labi, ka liegta kopā nākšana, jo skaidrs, ka arī tur taču būtu tikai viens sarunu temats. Tas taču notiek, sazinoties ar radiem, draugiem, sarunas ātri nonāk pie šī temata. Tad nu, dzīvojot mājās, tomēr varu dozēt informāciju un arvien vairāk izvēlos kādu grāmatu vai filmu,” savās pārdomās dalījās cēsniece Inga Ragovska.
Jā, tāds nu ir šis laiks, arī “Druvā” lielākā daļa informācijas tomēr vairāk vai mazāk saistīta ar vīrusu. Pirmkārt, tāpēc, ka ir svarīgi dokumentēt šo laiku, lai atstātu tā nospiedumu, otrkārt, notikumu, kas nav saistīti ar bīstamo vīrusu, ir ļoti maz, visa ikdiena saistās ar to.
Taču “Kantar” pētījums vēsta, ka kopumā Latvijā un pasaulē cilvēki vēlas būt informēti un gatavi dažādām situācijām saistībā ar koronavīrusu. Pasaulē kopumā tas svarīgi 34% cilvēku, Latvijā – 21%. Varbūt tāpēc, ka mēs slimības izplatības ziņā pagaidām ļoti labi turamies uz kopējā pasaules fona.
Pētījumā cilvēki atzinuši, ka par visuzticamākajiem informācijas avotiem tiek uzskatīti nacionālie plašsaziņas kanāli, piemēram, nacionālie TV kanāli, radio un joprojām laikraksti. Tā atzinuši 54% cilvēku pasaulē. Ceram, ka arī “Druvas” lasītāji novērtē, ka cenšamies sniegt iespējami objektīvāku informāciju gan par “Covid-19”, gan par notikumiem mūsu pusē.
Auditorijas mērījumu dati, ko apkopojis “Kantar”, liecina par ievērojamu televīzijas skatītāju skaita pieaugumu visā pasaulē. Piemēram, Ķīnā laiks, kas pavadīts, skatoties ziņu programmas, gada pirmajos trijos mēnešos vairāk nekā divkāršojies – no deviņām stundām 2019. gadā uz 18,5 stundām 2020. gadā. Lielbritānijā 17 no 20 visskatītākajām pārraidēm 2020. gadā bijušas BBC ziņas.
Pētījumā norādīts, ka arī Latvijā visās vecuma grupās palielinās pie TV pavadītais laiks. Aprīļa pirmajā nedēļā viens skatītājs vidēji dienā skatījās TV 5 stundas un 2 minūtes, kas ir par 34 minūtēm ilgāk nekā marta pirmajā nedēļā. Vislielākais pieaugums vērojams bērniem vecumā 4-14 gadi, par 40 minūtēm vairāk nekā iepriekš (ņemsim vērā, ka mācības notiek attālināti un mācību stundas tiek translētas televīzijā), bet mazākais pieaugums 35-54 vecuma grupā, kurā laika patēriņš pie TV palielinājies par 20 minūtēm. Jāpiebilst, ka izglītojoša satura pārraižu skatīšanās laiks ir pieaudzis par 269%, bet sporta pārraižu sarucis par 71%.
Komentāri