Vai jūs zināt, ko nozīmē vārds “sukas”? Bez konteksta var arī pārprast, vai ne? Tās var būt matu sukas, var būt matu sakārtojums, var būt priekšmets kaut kā tīrīšanai, bet, ja to saista ar lamuvārdu krievu valodā, iznāk kaut kas nepiedienīgs kulturāla cilvēka leksikai. Tieši tā ar izbrīnu un sašutumu šo vārdu filmā “Puika” uztvēra kāda jauna sieviete, kura laikam izaugusi bez sukām jeb pēriena.
Jā gan, vārdi mēdz paust vairākas nozīmes un to nestā informācija konkrētajā gadījumā var atklāties tikai kontekstā, saistībā ar citiem vārdiem, ar visā teikumā, pat tekstā izsacīto saturu.
Ne jau pirmo reizi dzirdam, ka skolēnu vecāki ir nesaprašanā par bērnam apgūstamo dzejoli vai citu tekstu. Šobrīd atkal nākas aizstāvēties latviešu valodas un literatūras skolotājai, kas latviešu literatūru māca mazākumtautību skolā. Vecāku sašutums šoreiz par Gunara Janovska romāna “Sōla” fragmentu, kurā izskan nievājošs krievvalodīgo raksturojums. Un, ja pievērš uzmanību tikai konkrētajam citātam, neņemot vērā visa romāna kontekstu, galveno saturu, kāds tiešām var ļoti apvainoties. Diemžēl literāros darbus skolā apgūst tikai fragmentāri, tomēr nešaubos, ka, strādājot ar fragmentu, kas var radīt pārpratumus, skolotāja audzēkņiem deva izskaidrojumu un pamatojumu. Audzēkņiem, ne viņu vecākiem, kas nebija klasē, bet sacēla publisku brēku tā vietā, lai parunātos ar skolotāju.
Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, taisnoties un savus komentārus sniegt izsacītajam svētku uzrunā nākas Valsts prezidentam Egilam Levitam. Viņš daudzus pārsteidzis, kā pats skaidro, ar paša veidotiem jaunvārdiem “likteņkopība” un “vienvērtīgi”.
Arī šajā reizē konteksts ļoti labi palīdz izprast vārda “likteņkopība” nozīmi. Grūtāk ir ar otru vārdu, te maz palīdz pat visas uzrunas galvenā doma, jo vārds “vienvērtīgi” tomēr var radīt pārpratumu. Veidojot salikteņus, ir prakse pirmajam vārdam atmest galotni un pievienot otru vārdu, tādēļ “vienvērtīgi”, vismaz man, nozīmē – viena vērtībā, nevis “vienādvērtīgi”, kā domājis prezidenta kungs.
Satraukumam, protams, nav pamata, ne jau visi J.Alunāna, A.Kronvalda, pat Raiņa darinātie jaunvārdi ieņēmuši vietu dzīvajā valodā. Jaunus vārdus darināt nav aizliegts, tas ir pat ieteicams. Nezinu, vai sabiedrība lietos, bet man ir iepaticies maz dzirdēts vārds “paštrimda”, domājot tos, kuri aizbrauc no Dzimtenes pēc pašu gribas. Esot reģistrēts, bet gandrīz nedzirdēts ir jauks jaundarinājums “burvišķīgi”, atjautīgi apvienojot “burvīgi” un “brīnišķīgi”.
Tādēļ burvišķīgi, ka laikā, kad arvien biežāk izskan bažas par latviešu valodas pastāvēšanu, sabiedrībā notiek diskusijas par jaunu vārdu veidošanu.
Komentāri