Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

ES un es. Tu man, es – tev

Sarmīte Feldmane
16:36
10.05.2020
9

9.maijs nu jau 70.gadu ir Eiropas diena. Tā ir diena mieram un vienotībai Eiropā. Tās vēsture saistās ar tā saucamo Šūmana deklarāciju. Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans 1950. gadā Parīzē teica runu, kurā ierosināja Eiropā ieviest jaunu politiskās sadarbības veidu, kas padarītu karu starp Eiropas valstīm neiedomājamu.

Viņam bija ideja, ka jāizveido Eiropas institūcija, kas apvienotu un pārraudzītu ogļu un tērauda ražošanu. Nebija pagājis ne gads, kad tika parakstīts līgums par tās izveidi. Šūmana priekšlikumu uzskata par pašreizējās Eiropas Savienības pirmsākumu.

Latviju Eiropas Savienībā uzņēma 2004. gada 1. maijā. Pa šiem gadiem katra dzīvē daudz kas kļuvis pašsaprotams un pierasts. Zinām, ka Latvijā ienāk ES struktūrfondu nauda, ne viens vien pieņem, ka tam tā jābūt, ka mums pienākas. Ikdienā nenovērtējam, ka, piemēram, par katru ES budžetā no 2014. līdz 2020. gadam iemaksāto eiro Latvija atgūst vidēji četrus eiro. Šajā plānošanas periodā Latvijas iemaksas veido aptuveni 1,860 miljardus eiro, savukārt pieejamais ES finansējums Latvijai ir vairāk kā 7,446 miljardi eiro. No 2014. līdz 2020. gadam Latvijai no ES ir iedalīti 1,5 miljardi eiro lauku attīstībai, kas izmantots inovāciju veicināšanai un zināšanu pārnesei, tajā skaitā saimniecību modernizācijai un bioloģiskai lauksaimniecībai, vēl arī tiešie maksājumi lauksaimniekiem 1,6 miljardi eiro. Ar ES fondu palīdzību sniedz atbalstu uzņēmējiem un zinātniekiem, ir rekonstruēti ceļi un dzelzceļi, attīstīti infrastruktūras objekti paš­valdībās, sniegts atbalsts izglītības, veselības un citās jomās
Ir daudzas programmas, kuru finansējums pieejams visām iedzīvotāju grupām, lai sevi pilnveidotu, apgūtu prasmes. Un tas kļuvis pašsaprotams. Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede dalās pārdomās par mums pašiem, kā protam

izmantot to, kas mums pieejams, kā nenovērtējam to, kas mums ir:
“Nepadomājam, ka, lai cik bagāta būtu mūsu valsts, izdarīt to, kas paveikts par ES struktūrfondu un dažādu programmu finansējumu, mēs nevarētu atļauties. Bieži vien domājam, ir ES nauda, kāpēc nepieteikties. Bet būtu vērts padomāt, vai par savu naudu izraudzītos tik dārgu projektu, varbūt kaut ko vienkāršāku. Pietrūkst ilgtermiņa domāšanas, nav pazudis apzīmējums – jāapgūst nauda. Līdz galam neizvērtējam, kam tas, ko darām, būs vajadzīgs. Cik naudas nav ieguldīts skolās, kuras tagad slēdz, atjaunotie kultūras nami stāv tukši. Protams, ēkas ir saglābtas, bet tās jāuztur. Kāpēc cilvēki tās neizmanto? Kaut kā pietrūkst? Nav cilvēku? Vai nepieciešami tik lieli nami? Braucot pa atjaunotām šosejām, maģistrālēm, esam aizmirsuši, kādi šie ceļi bija.

Manuprāt, pat lielāks ieguvums ir ne katrs eiro, ko esam saņēmuši un ieguldījuši infrastruktūrā, tautsaimniecībā, bet gan sabiedrības izglītošanā, cilvēkresursos. Visām paaudzēm ir dotas ļoti plašas iespējas. Jaunieši var braukt pieredzes programmās, seniori apgūt jaunas prasmes, pilnvērtīgi piepildīt laiku. Valsts to nevar atļauties finansēt.

Vidzemes plānošanas reģions īsteno deinstucionalizācijas projektu. Tas ir sākums, lai mainītu vispirms jau sabiedrības sapratni un attieksmi pret cilvēkiem, kuriem ir garīga rakstura problēmas. Par viņiem nerunā, viņi dzīvo institūcijās. Šajā projektā kopā ir gan infrastruktūras sakārtošana, jo tiek celtas mājvietas, darbnīcas, dienas centri, gan sabiedrības izglītošana, cilvēciska izpratnes veidošana. Un tā ir lielāka pievienotā vērtība nekā tā, ko rēķinām centos un eiro. Vecajās ES valstīs cilvēki ar īpašām vajadzībām dzīvo sabiedrībā, nevis institūcijās, un tā būs arī Latvijā. Protams, ne uzreiz, bet katrs pirmais solis ir nedrošs.

Daudzviet, domājot par materiālo, esam aizmirsuši cilvēcisko, un to nevar iegūt, īstenojot kādu projektu. Mēs pārāk maz cits ar citu runājam, apspriežamies, nemācāmies no citu pieredzes.

Šajos gados mēs, vairāk domājot par materiāliem jautājumiem, esam attālinājušies no kaimiņiem – Igaunijas un Lietuvas. Jā, esam konkurenti, bet visas trīs mazas valstis kopā varam skatīties plašāk un arī izdarīt. ES projekts “Livonijas kulinārais ceļš” ir gan atbalsts mazajiem uzņēmējiem, gan paver jaunas, plašākas iespējas un redzējumu.

Var jau būt eiroskeptiķis, bet nevar noliegt ieguvumus. Mums vēl jāmācās novērtēt, izvērtēt, kā mainījusies katra ikdiena, darba un atpūtas iespējas, tehnoloģijas un to pieejamība. ES un pasaule mainās, arī Latvija, arī mēs katrs. Visi kopā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
20

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
32

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
34
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
35

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
40

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi