Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

ES un es. Tu man, es – tev

Sarmīte Feldmane
16:36
10.05.2020
5

9.maijs nu jau 70.gadu ir Eiropas diena. Tā ir diena mieram un vienotībai Eiropā. Tās vēsture saistās ar tā saucamo Šūmana deklarāciju. Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans 1950. gadā Parīzē teica runu, kurā ierosināja Eiropā ieviest jaunu politiskās sadarbības veidu, kas padarītu karu starp Eiropas valstīm neiedomājamu.

Viņam bija ideja, ka jāizveido Eiropas institūcija, kas apvienotu un pārraudzītu ogļu un tērauda ražošanu. Nebija pagājis ne gads, kad tika parakstīts līgums par tās izveidi. Šūmana priekšlikumu uzskata par pašreizējās Eiropas Savienības pirmsākumu.

Latviju Eiropas Savienībā uzņēma 2004. gada 1. maijā. Pa šiem gadiem katra dzīvē daudz kas kļuvis pašsaprotams un pierasts. Zinām, ka Latvijā ienāk ES struktūrfondu nauda, ne viens vien pieņem, ka tam tā jābūt, ka mums pienākas. Ikdienā nenovērtējam, ka, piemēram, par katru ES budžetā no 2014. līdz 2020. gadam iemaksāto eiro Latvija atgūst vidēji četrus eiro. Šajā plānošanas periodā Latvijas iemaksas veido aptuveni 1,860 miljardus eiro, savukārt pieejamais ES finansējums Latvijai ir vairāk kā 7,446 miljardi eiro. No 2014. līdz 2020. gadam Latvijai no ES ir iedalīti 1,5 miljardi eiro lauku attīstībai, kas izmantots inovāciju veicināšanai un zināšanu pārnesei, tajā skaitā saimniecību modernizācijai un bioloģiskai lauksaimniecībai, vēl arī tiešie maksājumi lauksaimniekiem 1,6 miljardi eiro. Ar ES fondu palīdzību sniedz atbalstu uzņēmējiem un zinātniekiem, ir rekonstruēti ceļi un dzelzceļi, attīstīti infrastruktūras objekti paš­valdībās, sniegts atbalsts izglītības, veselības un citās jomās
Ir daudzas programmas, kuru finansējums pieejams visām iedzīvotāju grupām, lai sevi pilnveidotu, apgūtu prasmes. Un tas kļuvis pašsaprotams. Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede dalās pārdomās par mums pašiem, kā protam

izmantot to, kas mums pieejams, kā nenovērtējam to, kas mums ir:
“Nepadomājam, ka, lai cik bagāta būtu mūsu valsts, izdarīt to, kas paveikts par ES struktūrfondu un dažādu programmu finansējumu, mēs nevarētu atļauties. Bieži vien domājam, ir ES nauda, kāpēc nepieteikties. Bet būtu vērts padomāt, vai par savu naudu izraudzītos tik dārgu projektu, varbūt kaut ko vienkāršāku. Pietrūkst ilgtermiņa domāšanas, nav pazudis apzīmējums – jāapgūst nauda. Līdz galam neizvērtējam, kam tas, ko darām, būs vajadzīgs. Cik naudas nav ieguldīts skolās, kuras tagad slēdz, atjaunotie kultūras nami stāv tukši. Protams, ēkas ir saglābtas, bet tās jāuztur. Kāpēc cilvēki tās neizmanto? Kaut kā pietrūkst? Nav cilvēku? Vai nepieciešami tik lieli nami? Braucot pa atjaunotām šosejām, maģistrālēm, esam aizmirsuši, kādi šie ceļi bija.

Manuprāt, pat lielāks ieguvums ir ne katrs eiro, ko esam saņēmuši un ieguldījuši infrastruktūrā, tautsaimniecībā, bet gan sabiedrības izglītošanā, cilvēkresursos. Visām paaudzēm ir dotas ļoti plašas iespējas. Jaunieši var braukt pieredzes programmās, seniori apgūt jaunas prasmes, pilnvērtīgi piepildīt laiku. Valsts to nevar atļauties finansēt.

Vidzemes plānošanas reģions īsteno deinstucionalizācijas projektu. Tas ir sākums, lai mainītu vispirms jau sabiedrības sapratni un attieksmi pret cilvēkiem, kuriem ir garīga rakstura problēmas. Par viņiem nerunā, viņi dzīvo institūcijās. Šajā projektā kopā ir gan infrastruktūras sakārtošana, jo tiek celtas mājvietas, darbnīcas, dienas centri, gan sabiedrības izglītošana, cilvēciska izpratnes veidošana. Un tā ir lielāka pievienotā vērtība nekā tā, ko rēķinām centos un eiro. Vecajās ES valstīs cilvēki ar īpašām vajadzībām dzīvo sabiedrībā, nevis institūcijās, un tā būs arī Latvijā. Protams, ne uzreiz, bet katrs pirmais solis ir nedrošs.

Daudzviet, domājot par materiālo, esam aizmirsuši cilvēcisko, un to nevar iegūt, īstenojot kādu projektu. Mēs pārāk maz cits ar citu runājam, apspriežamies, nemācāmies no citu pieredzes.

Šajos gados mēs, vairāk domājot par materiāliem jautājumiem, esam attālinājušies no kaimiņiem – Igaunijas un Lietuvas. Jā, esam konkurenti, bet visas trīs mazas valstis kopā varam skatīties plašāk un arī izdarīt. ES projekts “Livonijas kulinārais ceļš” ir gan atbalsts mazajiem uzņēmējiem, gan paver jaunas, plašākas iespējas un redzējumu.

Var jau būt eiroskeptiķis, bet nevar noliegt ieguvumus. Mums vēl jāmācās novērtēt, izvērtēt, kā mainījusies katra ikdiena, darba un atpūtas iespējas, tehnoloģijas un to pieejamība. ES un pasaule mainās, arī Latvija, arī mēs katrs. Visi kopā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
17

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
17
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi