Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

ES un es. Tu man, es – tev

Sarmīte Feldmane
16:36
10.05.2020
6

9.maijs nu jau 70.gadu ir Eiropas diena. Tā ir diena mieram un vienotībai Eiropā. Tās vēsture saistās ar tā saucamo Šūmana deklarāciju. Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans 1950. gadā Parīzē teica runu, kurā ierosināja Eiropā ieviest jaunu politiskās sadarbības veidu, kas padarītu karu starp Eiropas valstīm neiedomājamu.

Viņam bija ideja, ka jāizveido Eiropas institūcija, kas apvienotu un pārraudzītu ogļu un tērauda ražošanu. Nebija pagājis ne gads, kad tika parakstīts līgums par tās izveidi. Šūmana priekšlikumu uzskata par pašreizējās Eiropas Savienības pirmsākumu.

Latviju Eiropas Savienībā uzņēma 2004. gada 1. maijā. Pa šiem gadiem katra dzīvē daudz kas kļuvis pašsaprotams un pierasts. Zinām, ka Latvijā ienāk ES struktūrfondu nauda, ne viens vien pieņem, ka tam tā jābūt, ka mums pienākas. Ikdienā nenovērtējam, ka, piemēram, par katru ES budžetā no 2014. līdz 2020. gadam iemaksāto eiro Latvija atgūst vidēji četrus eiro. Šajā plānošanas periodā Latvijas iemaksas veido aptuveni 1,860 miljardus eiro, savukārt pieejamais ES finansējums Latvijai ir vairāk kā 7,446 miljardi eiro. No 2014. līdz 2020. gadam Latvijai no ES ir iedalīti 1,5 miljardi eiro lauku attīstībai, kas izmantots inovāciju veicināšanai un zināšanu pārnesei, tajā skaitā saimniecību modernizācijai un bioloģiskai lauksaimniecībai, vēl arī tiešie maksājumi lauksaimniekiem 1,6 miljardi eiro. Ar ES fondu palīdzību sniedz atbalstu uzņēmējiem un zinātniekiem, ir rekonstruēti ceļi un dzelzceļi, attīstīti infrastruktūras objekti paš­valdībās, sniegts atbalsts izglītības, veselības un citās jomās
Ir daudzas programmas, kuru finansējums pieejams visām iedzīvotāju grupām, lai sevi pilnveidotu, apgūtu prasmes. Un tas kļuvis pašsaprotams. Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede dalās pārdomās par mums pašiem, kā protam

izmantot to, kas mums pieejams, kā nenovērtējam to, kas mums ir:
“Nepadomājam, ka, lai cik bagāta būtu mūsu valsts, izdarīt to, kas paveikts par ES struktūrfondu un dažādu programmu finansējumu, mēs nevarētu atļauties. Bieži vien domājam, ir ES nauda, kāpēc nepieteikties. Bet būtu vērts padomāt, vai par savu naudu izraudzītos tik dārgu projektu, varbūt kaut ko vienkāršāku. Pietrūkst ilgtermiņa domāšanas, nav pazudis apzīmējums – jāapgūst nauda. Līdz galam neizvērtējam, kam tas, ko darām, būs vajadzīgs. Cik naudas nav ieguldīts skolās, kuras tagad slēdz, atjaunotie kultūras nami stāv tukši. Protams, ēkas ir saglābtas, bet tās jāuztur. Kāpēc cilvēki tās neizmanto? Kaut kā pietrūkst? Nav cilvēku? Vai nepieciešami tik lieli nami? Braucot pa atjaunotām šosejām, maģistrālēm, esam aizmirsuši, kādi šie ceļi bija.

Manuprāt, pat lielāks ieguvums ir ne katrs eiro, ko esam saņēmuši un ieguldījuši infrastruktūrā, tautsaimniecībā, bet gan sabiedrības izglītošanā, cilvēkresursos. Visām paaudzēm ir dotas ļoti plašas iespējas. Jaunieši var braukt pieredzes programmās, seniori apgūt jaunas prasmes, pilnvērtīgi piepildīt laiku. Valsts to nevar atļauties finansēt.

Vidzemes plānošanas reģions īsteno deinstucionalizācijas projektu. Tas ir sākums, lai mainītu vispirms jau sabiedrības sapratni un attieksmi pret cilvēkiem, kuriem ir garīga rakstura problēmas. Par viņiem nerunā, viņi dzīvo institūcijās. Šajā projektā kopā ir gan infrastruktūras sakārtošana, jo tiek celtas mājvietas, darbnīcas, dienas centri, gan sabiedrības izglītošana, cilvēciska izpratnes veidošana. Un tā ir lielāka pievienotā vērtība nekā tā, ko rēķinām centos un eiro. Vecajās ES valstīs cilvēki ar īpašām vajadzībām dzīvo sabiedrībā, nevis institūcijās, un tā būs arī Latvijā. Protams, ne uzreiz, bet katrs pirmais solis ir nedrošs.

Daudzviet, domājot par materiālo, esam aizmirsuši cilvēcisko, un to nevar iegūt, īstenojot kādu projektu. Mēs pārāk maz cits ar citu runājam, apspriežamies, nemācāmies no citu pieredzes.

Šajos gados mēs, vairāk domājot par materiāliem jautājumiem, esam attālinājušies no kaimiņiem – Igaunijas un Lietuvas. Jā, esam konkurenti, bet visas trīs mazas valstis kopā varam skatīties plašāk un arī izdarīt. ES projekts “Livonijas kulinārais ceļš” ir gan atbalsts mazajiem uzņēmējiem, gan paver jaunas, plašākas iespējas un redzējumu.

Var jau būt eiroskeptiķis, bet nevar noliegt ieguvumus. Mums vēl jāmācās novērtēt, izvērtēt, kā mainījusies katra ikdiena, darba un atpūtas iespējas, tehnoloģijas un to pieejamība. ES un pasaule mainās, arī Latvija, arī mēs katrs. Visi kopā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
38

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
31

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
15
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi