Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Iedzīvotāju idejas īstenos pašvaldība

Sarmīte Feldmane
19:50
15.05.2020
4

Nākotnē pašvaldībās līdztekus ikgadējam budžetam tiks plānots arī līdzdalības budžets. Nosacījumi tiks iekļauti topošajā Vietējo pašvaldību
likumā, līdz tam to varēs ieviest brīvprātīgi. Kaut arī pēc likuma apstiprināšanas līdzdalības budžeta ieviešana būs brīvprātīga, pašvaldībām būs jāseko likuma regulējumam. Tādu lēmumu apstiprinājusi valdība.

Līdzdalības budžets ir demokrātisks process, kas sniedz iespēju iedzīvotājiem noteikt, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības vai valsts budžeta. Tātad – iedzīvotāji pašvaldībai iesniedz idejas un tā gada laikā iecerēto īsteno. Paredzēts, ka, piedaloties līdzdalības budžetā, iedzīvotājiem vai NVO nav jāiesniedz detalizēti sagatavota projekta ideja. Vienlaikus vismaz vienu reizi īstenošanas gaitā pašvaldība, sazinoties ar idejas iesniedzēju, nodrošina piederību, līdzatbildību un līdzdarbību. Minimālais finansējums līdzdalības budžetam būs 1% no pašvaldības vidējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem pēdējos trīs gados vai ne mazāks kā 500 000 eiro.
Ministrija skaidro, ka būtiskākais ieguvums – līdzdalības budžets ne tikai veicina tiešās demokrātijas vērtības, bet arī palīdz iesaistīt sabiedrību jau problēmas definēšanā, kā arī palīdz iedzīvotājiem pašiem piemeklēt, viņuprāt, piemērotāko risinājumu, tādējādi stiprinot pilsonisko sabiedrību. Vienlaikus, modernizējoties valsts pārvaldei, tā ir iespēja informēt un izglītot iedzīvotājus par pašvaldības darbu, tās budžeta plānošanu un provizoriskajām izmaksām. Tāpat tā ir iespēja izglītot iedzīvotājus par projektu sagatavošanu un kopumā uzlabot piederības sajūtu kopienai, ciemam vai pašvaldībai, sekmējot arī ieinteresētību maksāt nodokļus.

Līdzdalības budžets nav nekas jauns, par daļu pašvaldības budžeta lemj daudzviet pasaulē. Dažviet tas tiek īstenots valstiskā mērogā un var sasniegt vairākus miljonus eiro, bet citviet to izmanto nelielu apkaimju vai ciemu mērogā ar dažu tūkstošu eiro lielu finansējumu.

Vai kas mainīsies, ja iedzīvotāji tieši varēs lemt, kur ieguldīt naudu? Vai tagad viņu vajadzības, idejas netiek ņemtas vērā? Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins par līdzdalības budžetu ir skeptisks. “Politiķiem vajag populistiskus uzsaukumus, lai sabiedrībai rastos iespaids, ka par to rūpējas. Jā, pasaulē ir tāda prakse. Piemēram, Stokholmas pievārtes pašvaldībai ir arī vietējās kopienas nodoklis. Iedzīvotāji kopā nolemj, ka nepieciešams bērnu rotaļu laukums. Izrēķina, cik tā ierīkošana izmaksā, nolemj, kāds būs nodoklis, un tā īsteno kopienai svarīgu jautājumu.
Iniciatīva apsveicama, bet nav pieņemama retorika, kā tā tiek pieteikta. Izskan, ka tad gan ­pašvaldības nevarēs no augšas norādīt, kurus projektus īstenot, kurus ne. Pašvaldībā lēmējvaru veido ievēlēti pārstāvji, kuri strādā un lemj kopienas interesēs. Jo kopiena mazāka, jo katra interesēm ir lielāka pārstāvniecība.

Kā tad tagad tiek sastādīts paš­valdības budžets? Ir izdevumi, bez kuriem nevar iztikt, un pārējā nauda tiek atvēlēta investīciju projektu finansēšanai vai līdzfinansēšanai. Ir zināms, kas jāizdara, ir prioritātes. Tiek ņemta vērā pašvaldības izstrādātā attīstības politika un iedzīvotāju nepieciešamības. Ja politika vērsta, lai sakārtotu izglītības sistēmu un uzlabotu ceļus, ielas, tad šiem mērķiem tiek atvēlēta lielākā daļa naudas.
Ļoti daudzās pašvaldībās rīko projektu konkursus, piemēram, “Sabiedrība ar dvēseli”. Pašval­dība atvēl naudu, iedzīvotāji īsteno idejas, kas svarīgas visiem. Pēc jaunā likuma tātad iedzīvotāji ieteiks, kas jādara. Bet kā labā tad strādā pašvaldība? Vai deputāti nav iedzīvotāji, kuri izraudzīti, vai viņi nezina, kas novada cilvēkiem vajadzīgs?

Lietderīgi būtu domāt par valsts līdzdalības budžetu. Ir jautājumi, kurus atrisināt nav pašvaldības spēkos. Mums novadā svarīgi atjaunot ceļu uz Līgatnes dabas takām, uzcelt tiltu pār Gauju. Ja būtu valsts līdzdalības budžets, iespējams, iedzīvotāji ierosinātu to izdarīt. Kādreiz pašvaldībām bija mērķprogrammas, tad tā sauca­mās deputātu kvotas – tā bija nauda, kas nonāca novados, ar to tika risinātas iedzīvotājiem svarīgas lietas.
Valsts politiķi saka – mūs ievēlēja, mēs lemjam, ja kas nepatīk, pēc četriem gadiem vēlat citus. Pašvaldībās ir tieši tāpat. Tikai tur dara, risina kopienas ikdienas problēmas, bet politiķi aizvien sola – mēs risināsim jūsu problēmas, jo pašvaldības nemāk, nespēj,” viedokli pauž Ainārs Šteins.

Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte pašvaldību līdzdalības budžetu sauc par lozungu ar pozitīvu domu. “Bet kā viss notiks dzīvē, kā tiks sabalansētas iedzīvotāju intereses? Vai neiedosim iedzīvotājiem domu, ka viss tiks izdarīts? Vajag izrakt grāvi, noasfaltēt ceļu, uzcelt pieminekli… Katram viņa iecere ir tā svarīgākā. Bet visu izdarīt tāpat nevarēs. Reizi četros gados iedzīvotāji ievēl deputātus, kuri pārstāv viņu intereses. Kuri būs tie sabiedrības pārstāvji, kuri izteiks priekšlikumus, ko viņi pārstāvēs? Tiek runāts par lietām, kurām nav saprotams izpildījums,” vērtē Elita Eglīte.

Atliek cerēt, ka līdzdalības budžeta ieviešanas ideja, kas savā būtībā nav peļama, nesanaidos iedzīvotājus un patiešām rosinās līdzdarboties ciema, pagasta ikdienas uzlabošanā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
17

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
17
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi