Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Ačgārnības

Jānis Gabrāns
13:38
28.01.2020
12

Skatoties aizvadītās nedēļas televīzijas raidījumu “Tieša runa”, nepameta tāda dīvaina sajūta. Raidījuma tēma bija akcīzes nodoklis alkoholam, kas pērn tika samazināts par 15 procentiem, nosakot, ka šāda likme ir spēkā līdz 29.februārim. Patiesībā jau nodokļa samazināšana bija nedaudz ačgārna, jo, lūk, igauņi to samazina un tagad viņu bāliņi grādīgo pirks savā zemē vai nebrauks alkohola tūrēs uz Latviju. Ai, ai, mūsu ekonomika sabruks! Ir dīvaini apzināties, ka ekonomika balstīta uz alkohola tirdz­niecību. Labi, nedaudz sabiezinu krāsas, bet tolaik un arī aizvadītajā diskusijā izskanēja līdzīgi argumenti.

Raidījumā vairāki runātāji iebilda pret akcīzes nodokļa celšanu, jo, lūk, tad valsts budžetā neienāks nauda, radīsies robs daudzu miljonu apmērā. Arī labklājības ministre, kuras vīram, kā vēsta informācija medijos, pieder veikals Lietuvas pierobežā, bija pret nodokļa palielināšanu. Pret arī Salacgrīvas mērs, jo cilvēki, kuri strādā pierobežas alkohola veikalos, palikšot bez darba, cietīšot arī viesnīcu un ēdināšanas bizness. Par šiem pēdējiem argumentiem gan neesmu tik pārliecināts, jo īsti negribas ticēt, ka igaunis, iebraucot pārsimts metru Latvijā, lai nopirktu dažas pudeles šnabja, būs tā piekusis, ka meklēs viesnīcu, kur pārnakšņot un varbūt pat nobaudīt kaut ko no iepirktā.

Katrā ziņā vairums runātāju atzina, ka akcīzi nevajadzētu celt, psihiatres, narkoloģes stāstītais par to, ko nodara alkohols, kādus zaudējumus patiesībā rada, palika nesadzirdēts. Vai kāds parēķinājis kaut vai to, cik naudas tiek iztērēts pat katram acīmredzamajām pārlieku lielas dzeršanas sekām, piemēram, dzērājus vedot uz atskurbtuvēm, slimnīcām, ja tie guvuši traumas, kad nereti tiek apdraudēts mediķu darbs, jo dzērājs var kļūt agresīvs. Ārsti, māsiņas viņus aprūpē, tiek tērēti nodokļu maksātāju līdzekļi, grādīgā lietotājiem uzreiz tiek veikta datortomogrāfija, ja, dzērumā krītot, gūta kāda trauma. Tajā pašā laikā citiem slimniekiem jāgaida mēnešiem rindā uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem. Tā šo uzskaitījumu var turpināt un turpināt, taču tas, izrādās, nav pietiekams arguments. Krietni svarīgāks ir tāds – jo lētāks būs grādīgais, jo vairāk naudas ienāks budžetā. Būs nauda, ko maksāt mediķiem, ārstiem policistiem, tātad tiem, kuriem arī nākas cīnīties ar alkohola sekām.

Kāds gan ieteica, ka varētu palielināt finansējumu alkoholisma apkarošanai, cīņai ar tā sekām. Tāda, manuprāt, ačgārna domāšana, jo vairāk nopelnīsim ar alkoholu, jo vairāk tērēsim tā seku likvidēšanai!

Interesanti, kāpēc gan tāda pretestība nebija jūtama, kad bija jāpalielina akcīzes nodoklis degvielai, kas skar visus Latvijas iedzīvotājus, jo tā sekas atsaucas uz visām preču, pakalpojumu cenām. Tad kaut kā netika sadzirdēts, ka tagad Lietuvas pierobežā dzīvojošie latvieši brauks pildīt automašīnu bākas uz šo valsti un nauda ienāks viņu, ne Latvijas budžetā. Izrādās, ar alkoholu ir otrādi, ceļot akcīzi, nauda neienāks. Gluži kā tajā kalambūrā: jo vairāk siera, jo vairāk caurumu; jo vairāk caurumu, jo mazāk siera.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi