Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Tālāk no cilvēkiem

Iveta Rozentāle
13:41
28.01.2020
19

Te nu mēs esam, laikmetā, kad veikt maksājumus, pirkt biļetes vai atjaunot savu bankas karti izdevīgāk ir attālināti, nevis klātienē.
Kādreiz pirms braukšanas ar vilcienu tik pašsaprotami bija nopirkt biļeti kasē. Tagad sestdienās, kad steidzu uz vilcienu, allažiņ aizmirstu, ka brīvdienās kase nestrādā, bet biļeti varu nopirkt arī transporta līdzeklī. Toties, ja nopirkšu biļeti internetā, saņemšu vēl desmit procentu atlaidi. Tā tiek popularizētas esošās un jaunās, daudzveidīgās iespējas interneta vietnēs un aplikācijās. Autobusa biļeti arī varu nopirkt internetā, tiesa, bez atlaides, toties netērējot ne šoferīša, ne kasieres laiku un pat papīru ne, jo pietiek vien uzrādīt īpašo biļetes kodu telefonā. Nenoliedzami, tas ir arī ērti, jo pat vēl pirms iziešanas no mājas varu iegādāties biļeti, droši zināt, ka man autobusā būs vieta, un nesatraukties, vai pie kases būs viens cilvēks vai gara rinda.

Jāatzīst, ka neviltots bija mans pārsteigums, kad, vēloties atjaunot savu bankas karti un mēģinot izsvērt, vai vēlos to darīt klātienē vai attālināti, sapratu, ka, darot to klātienē, maksa būs divas un pat trīs reizes lielāka, nekā piesakoties internetbankā un saņemot to pa pastu. Lai cik man ierasti ir veikt ikdienišķus maksājumus internetbankā, tomēr kartes atjaunošana man šķita piemērots brīdis, kad doties uz banku, pie reizes izmantojot iespēju speci­ālistam uzdot jautājumus, kas saistīti ar manām bankas lietām. Tā teikt, divi zaķi ar vienu šāvienu. Tomēr jāatzīst, ka komisijas maksa par viesošanos klātienē man lika padomāt vēlreiz, varbūt nemaz tik ļoti man to nevajag. Zinu, ka varu pieteikties uz konsultāciju atsevišķi un pat jautājumus izrunāt telefoniski, un tas nebūs maksas pakalpojums. Būtībā jau jautājums ir tikai par manām prioritātēm. Tomēr zvanīt, organizēt tikšanos – tik lielas motivācijas man nav. Turklāt, ja jāizvēlas, vai saņemt konsultāciju telefoniski vai klātienē, labāk izvēlos klātienes tikšanos. Aizdomājos, ka vēl nemaz tik sen banka bija tā vieta, kur jārēķinās ar rindām un ilgu gaidīšanu. Tas laiks ir pagājis, tagad daudzas bankas strādā tikai dažas dienas nedēļā un daļu pakalpojumu vairs klātienē nepiedāvā.

Latvijā pašapkalpošanās kases mijas ar kasēm, kurās vēl ir kasieri – cilvēki, ar kuriem varu sasveicināties, kaut ko pajautāt, pateikt paldies. Tajā pašā laikā šad un tad labprāt izvēlos arī pašapkalpošanās kases, lai nestāvētu rindā. Norvēģijā biju veikalā, kurā bija tikai pašapkalpošanās kase. Pie tās bija instrukcija, kā rīkoties, ja ir skaidra nauda, un kā, ja ir maksājumu karte. Jā, sajūta bija īpatnēja. Domāju, kā jūtas seniori, kuriem jaunās tehnoloģijas apgūt ir vēl grūtāk, kuriem ir pašsaprotami parunāties, pakonsultēties ar otru, pirms izdarīt kādu izvēli. Cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, bieži vien ikdienā tieši apkalpojošais personāls ir vienīgi cilvēki, ar kuriem parunāties. Kā zināms, katram cilvēkam saruna ar otru ir nepieciešama. Kasieri, pārdevēji, iestāžu darbinieki – tie nav tikai pakalpojumu sniedzēji, netieši viņi pilda arī sociālo funkciju – dodot iespēju cilvēkam parunāties, izteikt šaubas, pateikt sev svarīgo, dalīties savā redzējumā vai dzirdēt padomu. Pārfrāzējot teicienu- paēdis cilvēks ir laimīgs cil- vēks -, varētu teikt – parunājies cilvēks ir laimīgs cilvēks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi