Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Asins donoru vidējais vecums pieaug

Iveta Rozentāle
07:45
15.06.2020
11

Katru gadu 14. jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules asinsdonoru diena. Tās mērķis ir paplašināt izpratni par drošu asins komponentu sagatavošanu, aktualizēt asins ziedošanas nepieciešamību
sabiedrībā, kā arī pateikties visiem cilvēkiem, kuri nodod asinis.

14.jūnijs ir austriešu ārsta Karla Landšteinera (Karl Land­stei­ner) dzimšanas diena. Viņš 1901.gadā atklāja cilvēka pirmās trīs – A, B un O – asins grupas. Asins pārliešana ik gadu palīdz izglābt miljoniem cilvēku dzīvību, ziedotās asinis tiek izmantotas sarežģītu medicīnisku un ķirurģisku procedūru laikā. Teh­noloģiju progresa laikmetā, par spīti zinātnieku pūlēm, mākslīgās asinis nav radītas un dzīvību glābšanai savējās joprojām ziedo cilvēki.

Gan Cēsīs, gan visā Latvijā re­gu­lāri ir iespējams nodot asinis, tā kritiskās situācijās palīdzot līdzcilvēkiem. Valsts asinsdonoru centra (VADC) pārstāve ILZE BERGMANE dalījās pārdomās, kā ārkārtējā situācija ietekmēja asins nodošanu un kā šo gadu laikā ir mainījusies asinsdonoru kustība Latvijā.

““Covid-19” vīrusa izplatība un ieviestie drošības pasākumi pēdējos mēnešos ir radījuši daudz jaunu izaicinājumu visiem, tai skaitā donoru kustībai. Salīdzinā­jumā ar 2019. gada pavasara periodu (marts – maijs) asins nodošanu skaits samazinājies par 2607 reizēm. Ņemot vērā, ka katram asins komponentam ir savs izmantošanas ilgums – trombocītu derīguma termiņš ir piecas dienas, eritrocītu masai 35 dienas -, donori ir nepieciešami katru dienu. Arī ārkārtējās situācijas laikā VADC meklēja risinājumus, kā nodrošināt drošu vidi gan personālam, gan donoriem, lai slimnīcām netrūktu vajadzīgo asins komponentu un būtu iespējams palīdzēt visiem pacientiem.

2019. gadā Latvijā asinis ziedotas 53 814 reižu, kas ir par 1813 reizēm vairāk nekā 2018. gadā, sasniedzot augstāko asins ziedošanas reižu skaitu pēdējo astoņu gadu laikā. Šie rādītāji ir iepriecinoši, jo lielākajā daļā Eiropas valstu donoru skaita pieaugums nav novērojams. Tas saistīts ar populācijas novecošanos. Esam gandarīti un pateicīgi, ka Latvijas iedzīvotāji ir tik atsaucīgi. Palielinājies arī unikālo asinsdonoru skaits – pērn Latvijā vismaz vienu reizi asinis ziedojuši 31 643 cilvēki, kas ir par 398 vairāk nekā vēl pirms gada.

Pēdējo gadu laikā novērojams, ka donoru vidējais vecums turpina pieaugt: 2019. gadā tas bija 37,2 gadi, savukārt pirmreizējā donora vecums sasniedza 30 gadus. Tas liecina, ka donoru kustībā vēl nepietiekami aktīvi iesaistās jaunieši. Visaktīvākie donori ir vecuma grupā no 26 līdz 45 gadiem. Donoru novecošanās vērojama arī citās Eiropas valstīs. Latvijas kopējā donoru demogrāfijā vīriešu ir vairāk nekā puse jeb 53,4%, taču aktīvāk Latvijā vēl joprojām dodas ziedot sievietes, no kopējā asins ziedoto reižu skaita pērn sievietes kopā ziedojušas 28 008 (52%) reizes.

Tajā pašā laikā par aptuveni 3% palielinājies ārstniecības iestāžu pieprasījums pēc asins komponentiem, ko speciālisti skaidro ar pacientu vidējā vecuma palielināšanos un sarežģītu saslimšanu pieaugumu. Lai uzturētu stabilu asins krājumu, Latvijā dienā vidēji nepieciešami 150 donori.

Joprojām ne visi cilvēki, kuri vēlas nodot asinis, to var izdarīt. Donoru atteikumu skaits pēdējo četru gadu laikā ir saglabājies līdzīgs, 2019. gadā 13,3% cilvēku, kuri vēlējās ziedot, dažādu iemeslu dēļ nevarēja to darīt. Visbiežākais atteikuma iemesls, 34% gadījumu, ir neatbilstošs hemoglobīna līmenis, līdz ar to donoriem kādu laiku pirms asins ziedošanas ēdienkartē vēlams iekļaut produktus ar lielāku dzelzs saturu. Citi biežākie atteikuma iemesli ir medikamentu lietošana – 8%, neatbilstošs asinsspiediens – 9% un akūtas slimības. Ir vērojami arī sezonālie atteikumi, rudens, ziemas periodā pastāv lielāka vīrusu izplatība, līdz ar to arī iesnas, sāpošs kakls, herpes ir iemesls atteikumam. Savukārt vasarā viens no biežākajiem atteikuma iemesliem ir ērces kodums. Ir arī citi faktori, kas liedz asinis ziedot noteiktu laika periodu, tādēļ pirms asins ziedošanas ir jāpievērš uzmanība, vai pēdējā laikā nav veiktas ķirurģiskas manipulācijas, dažādas vakcīnas, veikti tetovējumi, permanentais grims, apmeklēts zobārsts vai bijis ceļojums.

Par asins donoru var kļūt ikviens iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 65 gadiem, tomēr ir vairāki nosacījumi, kas jāievēro, pirms ierodas uz asins nodošanu. Pirmkārt, asins ziedošanas dienā cilvēkam ir jājūtas veselam, jāpārskata pēdējā laikā lietotie medikamenti, hroniskās slimības, dzīves paradumi un pēdējā laika ceļojumi. Tāpat saistībā ar ieviestajiem drošības pasākumiem vīrusa izplatības ierobežošanai pirms asins ziedošanas VADC aicina iepazīties ar ieviestajiem papildu drošības nosacījumiem.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
17

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
17
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi