Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Asins donoru vidējais vecums pieaug

Iveta Rozentāle
07:45
15.06.2020
6

Katru gadu 14. jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules asinsdonoru diena. Tās mērķis ir paplašināt izpratni par drošu asins komponentu sagatavošanu, aktualizēt asins ziedošanas nepieciešamību
sabiedrībā, kā arī pateikties visiem cilvēkiem, kuri nodod asinis.

14.jūnijs ir austriešu ārsta Karla Landšteinera (Karl Land­stei­ner) dzimšanas diena. Viņš 1901.gadā atklāja cilvēka pirmās trīs – A, B un O – asins grupas. Asins pārliešana ik gadu palīdz izglābt miljoniem cilvēku dzīvību, ziedotās asinis tiek izmantotas sarežģītu medicīnisku un ķirurģisku procedūru laikā. Teh­noloģiju progresa laikmetā, par spīti zinātnieku pūlēm, mākslīgās asinis nav radītas un dzīvību glābšanai savējās joprojām ziedo cilvēki.

Gan Cēsīs, gan visā Latvijā re­gu­lāri ir iespējams nodot asinis, tā kritiskās situācijās palīdzot līdzcilvēkiem. Valsts asinsdonoru centra (VADC) pārstāve ILZE BERGMANE dalījās pārdomās, kā ārkārtējā situācija ietekmēja asins nodošanu un kā šo gadu laikā ir mainījusies asinsdonoru kustība Latvijā.

““Covid-19” vīrusa izplatība un ieviestie drošības pasākumi pēdējos mēnešos ir radījuši daudz jaunu izaicinājumu visiem, tai skaitā donoru kustībai. Salīdzinā­jumā ar 2019. gada pavasara periodu (marts – maijs) asins nodošanu skaits samazinājies par 2607 reizēm. Ņemot vērā, ka katram asins komponentam ir savs izmantošanas ilgums – trombocītu derīguma termiņš ir piecas dienas, eritrocītu masai 35 dienas -, donori ir nepieciešami katru dienu. Arī ārkārtējās situācijas laikā VADC meklēja risinājumus, kā nodrošināt drošu vidi gan personālam, gan donoriem, lai slimnīcām netrūktu vajadzīgo asins komponentu un būtu iespējams palīdzēt visiem pacientiem.

2019. gadā Latvijā asinis ziedotas 53 814 reižu, kas ir par 1813 reizēm vairāk nekā 2018. gadā, sasniedzot augstāko asins ziedošanas reižu skaitu pēdējo astoņu gadu laikā. Šie rādītāji ir iepriecinoši, jo lielākajā daļā Eiropas valstu donoru skaita pieaugums nav novērojams. Tas saistīts ar populācijas novecošanos. Esam gandarīti un pateicīgi, ka Latvijas iedzīvotāji ir tik atsaucīgi. Palielinājies arī unikālo asinsdonoru skaits – pērn Latvijā vismaz vienu reizi asinis ziedojuši 31 643 cilvēki, kas ir par 398 vairāk nekā vēl pirms gada.

Pēdējo gadu laikā novērojams, ka donoru vidējais vecums turpina pieaugt: 2019. gadā tas bija 37,2 gadi, savukārt pirmreizējā donora vecums sasniedza 30 gadus. Tas liecina, ka donoru kustībā vēl nepietiekami aktīvi iesaistās jaunieši. Visaktīvākie donori ir vecuma grupā no 26 līdz 45 gadiem. Donoru novecošanās vērojama arī citās Eiropas valstīs. Latvijas kopējā donoru demogrāfijā vīriešu ir vairāk nekā puse jeb 53,4%, taču aktīvāk Latvijā vēl joprojām dodas ziedot sievietes, no kopējā asins ziedoto reižu skaita pērn sievietes kopā ziedojušas 28 008 (52%) reizes.

Tajā pašā laikā par aptuveni 3% palielinājies ārstniecības iestāžu pieprasījums pēc asins komponentiem, ko speciālisti skaidro ar pacientu vidējā vecuma palielināšanos un sarežģītu saslimšanu pieaugumu. Lai uzturētu stabilu asins krājumu, Latvijā dienā vidēji nepieciešami 150 donori.

Joprojām ne visi cilvēki, kuri vēlas nodot asinis, to var izdarīt. Donoru atteikumu skaits pēdējo četru gadu laikā ir saglabājies līdzīgs, 2019. gadā 13,3% cilvēku, kuri vēlējās ziedot, dažādu iemeslu dēļ nevarēja to darīt. Visbiežākais atteikuma iemesls, 34% gadījumu, ir neatbilstošs hemoglobīna līmenis, līdz ar to donoriem kādu laiku pirms asins ziedošanas ēdienkartē vēlams iekļaut produktus ar lielāku dzelzs saturu. Citi biežākie atteikuma iemesli ir medikamentu lietošana – 8%, neatbilstošs asinsspiediens – 9% un akūtas slimības. Ir vērojami arī sezonālie atteikumi, rudens, ziemas periodā pastāv lielāka vīrusu izplatība, līdz ar to arī iesnas, sāpošs kakls, herpes ir iemesls atteikumam. Savukārt vasarā viens no biežākajiem atteikuma iemesliem ir ērces kodums. Ir arī citi faktori, kas liedz asinis ziedot noteiktu laika periodu, tādēļ pirms asins ziedošanas ir jāpievērš uzmanība, vai pēdējā laikā nav veiktas ķirurģiskas manipulācijas, dažādas vakcīnas, veikti tetovējumi, permanentais grims, apmeklēts zobārsts vai bijis ceļojums.

Par asins donoru var kļūt ikviens iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 65 gadiem, tomēr ir vairāki nosacījumi, kas jāievēro, pirms ierodas uz asins nodošanu. Pirmkārt, asins ziedošanas dienā cilvēkam ir jājūtas veselam, jāpārskata pēdējā laikā lietotie medikamenti, hroniskās slimības, dzīves paradumi un pēdējā laika ceļojumi. Tāpat saistībā ar ieviestajiem drošības pasākumiem vīrusa izplatības ierobežošanai pirms asins ziedošanas VADC aicina iepazīties ar ieviestajiem papildu drošības nosacījumiem.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
31

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
34

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
33

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
35

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
28

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
35

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
36
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
61
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
52
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi