Viena no studēšanas priekšrocībām ir tā, ka ir iespējams paplašināt savu redzesloku un piedzīvot prakses, ko ikdienā nepiedzīvotu. Izbaudot praktisko meditāciju un uzzinot arī teorētisko bāzi par to, savijās vairākas lietas, kurām ikdienā meklēju atbildes.
Mani ļoti uzrunāja pasniedzēja doma, ka meditācijai būtu jābūt kā personīgai higiēnai, zobu tīrīšanai, ikdienas paradumam, kas ir tik svarīgs mūsu ķermenim, bet šajā gadījumā prātam. Mūsdienu cilvēks uzņem ļoti daudz informācijas, bieži vien strādā divos darbos, vai ikdienas darbi padara dienu ļoti piepildītu un steidzīgu. Un ikviens meklē atelpu, iespēju, kā pārslēgties. Diemžēl telefona ekrāna skrullēšana sociālajos tīklos vai dažādās interneta lapās, kā arī ziņu skatīšanās TV šo atslodzi nesniedz, jo dod mūsu smadzenēm arvien jaunu informāciju, kas smadzenēm ir jāpārstrādā tā vietā, lai ļautu tām atpūsties un tiešām pārslēgties. Būtībā ir divi veidi, kā cilvēks atslābinās: aktivitātē – staigājot, skrienot, vingrojot un tamlīdzīgi; vai mērķtiecīgā pasivitātē, koncentrējoties uz ko vienu. Ne tikai bērniem ir grūti koncentrēties, arī pieaugušajiem domas skrien uz visām pusēm un ir grūti fokusu noturēt vienā punktā, lai tādējādi nomierinātu prātu. Cilvēki atslābinās dažādi: vienkārši apguļoties un kājas paceļot augstāk; skatoties vienā punktā un atbrīvojoties no visām domām; meditējot – vai nu vienā pozā vai mainot dažādas pozas; nodarbojoties ar rokdarbiem; esot dabā, aktīvi izkustoties.
Izrādās, ka pat tikai 10-15 minūšu meditācija pirms gulētiešanas palīdz uzlabot miega kvalitāti. Mans pārsteigums, ka pasniedzējs skaidroja, ka šāda meditācija līdzinās pilnvērtīgam piecu stundu miegam. Tas nenozīmē, ka vairs nav jāguļ, bet, šādi atslābinoties pirms miega, iegūstam ne tikai kvalitatīvāku pašu gulēšanas procesu, bet netieši arī papildu miega stundas, kuru ikdienā tik bieži trūkst.
Pasniedzējs uzsvēra, ka arī nepārtraukta domāšana cilvēku, viņa prātu un ķermeni ļoti nogurdina. Domāšana parasti noris par notikušo pagātnē vai koncentrējas un nākotni. Ir izpētīts, ka cilvēks vidēji stundas laikā tagadnē dzīvo vien trīs minūtes. Līdz ar to mēs lielāko daļu domu veltām tam, kas ir ārpus mūsu kontroles un ārpus mums pašiem. Savukārt meditācija palīdz būt tagadnē, šajā brīdī, sajust sevi, savu iekšējo pamatu, kas nav atkarīgs no ārējiem apstākļiem. Cilvēki, kuri regulāri skrien, arī fokusējas uz iekšējo – lielāks vējš vai lietus neattur skrējējus no sporta kurpju uzvilkšanas un došanās laukā, jo fokuss nav uz laikapstākļiem, bet uz sevi, savu labsajūtu un tās nodrošināšanu.
Pasniedzēja teiktais vēlreiz atgādināja it kā jau vispārzināmo: fiziskas un garīgas ciešanas ir neizbēgama dzīves sastāvdaļa, tomēr cik daudz un cik ilgi mēs ciešam, to jau mēs izvēlamies paši. Un tieši tāpat, ja esam fokusēti uz ārējo, mums ir svarīgi atbilst noteiktiem standartiem, veidojas šķietama nepieciešamība, ka jānopērk tas un tas, un vēl tas, jādara vēl un vēl, un vēl. Tas atkal rada trauksmi. Bet fokusēšanās uz iekšējo ļauj iegūt mieru. Meditācijai, savu domu sakārtošanai, lai tās neskrietu uz visām pusēm, mieru varam atrast tieši tur, kur esam, un tajā brīdī, kurā esam. Savukārt mierīgākiem esot, mēs labāk varam atrisināt situācijas, kuras patiesi ir nepieciešams risināt.
Komentāri