Vai mums vajag Baltkrieviju?

Baltkrievijas prezidents Lukašenko paziņojis, ka uzvarējis vēlēšanās ar aptuveni 80% balsu. Informācija no visdažādākajām Baltkrievijas un citu valstu
pilsētām, kur balsojuši pilsoņi, liecina, ka, visticamāk, uzvarējusi Svetlana Tihanovska.

Piemēram, tiek minēts, ka 170 vēlēšanu iecirkņos, kuru komisija godīgi strādājusi, Tiha­novs­ka uzvarējusi ar 70 – 90 procentu pārsvaru. Rīgā, kā zināms, par Tihanovsku nobalsoja 66,5%, bet par Lukašenko – 28,9% vēlētāju. Baltkrievi saka – mums nozaga vēlēšanas! Turklāt Tiha­novska kandidēja nevis, lai vadītu valsti (viņa ir mājsaimniece, kurai nav pieredzes politikā un kura savu kandidatūru izvirzīja, jo tika apcietināts viņas vīrs, kurš kandidēja), bet lai, kļūstot par prezidenti, sarīkotu jaunas, godīgas un atklātas vēlēšanas, pirms kurām kandidātus nevajā un nesēdina cietumā.

Lai gan protesti Minskā pret viltotajiem vēlēšanu rezultātiem Baltkrievijā notika jau 2010. gadā, pirmo reizi šīs valsts vēsturē tie ir tik plaši un aptvēruši visu valsti. Nežēlība, ar kādu vara vēršas pati pret savu tautu, ir baisa. Notikumiem ir iespējams sekot gan interneta, gan televīzijas kanālos par spīti tam, ka Balt­krievijā internets ir bloķēts un saziņa notiek vienīgi ar mobilajiem telefoniem. TV kanāli, kuri stāsta par notiekošo, bāzējas Čehijā un Krievijā, tiek izmantota interneta platforma Telegram, kurai ir pretbloķēšanas ierīces un uz kuru cilvēki sūta nofilmēto vai savus stāstus par to, kas notiek, vai arī zvana. Tikmēr valsts kanāls rāda filmiņas un sižetus par skaisto Baltkrieviju, ģimeņu atpūtu dabā un ēdienu gatavošanu, kamēr pilsētu ielās līst asinis, jo karā pret tautu ir iesaistītas gan armijas specvienības, gan OMON vienības, kurām dota pavēle lietot spēku. Protestētāji mēģina celt barikādes, lai gan lāgā nav no kā, automašīnas lēni braukā pa ielām un signalizē, cilvēki izmanto pirotehnikas raķetes, tās šaujot gaisā, iet pa ielām, sitot plaukstas vai skandējot :„Ej prom!” Neviens vien stāv daudzdzīvokļu māju balkonos, skandējot saukļus, sitot pa katliņiem un ar telefoniem filmējot notiekošo. Kopš vēlēšanu dienas svētdien izrēķināšanās kļūst aizvien nežēlīgāka, cilvēkus pat dienas laikā uz ielām ķer, arī pusaudžus, sit, spārda kājām, pēc tam iegrūž automašīnās un aizved. Īpaša akcija sākta pret žurnālistiem – uz tiem tiek mērķēti šauts, tiek atņemti dokumenti, saplēstas apliecības un atņemti safilmētie materiāli, pēc tam paziņojot, ka viņi ir nekas, jo viņiem nav dokumentu, kas apliecina, ka viņi ir žurnālisti. Viens cilvēks gājis bojā, vairāki simti ir slimnīcās, apcietināti varētu būt vairāk par 3000 cilvēku, bet precīzu datu nav, jo vara klusē.

Šausmu pārstāstu varētu turpināt, bet tam vajadzētu vismaz vienu avīzes lapu. Un galu galā – katrs, kuru tas interesē, var Baltkrievijā notiekošajam sekot līdzi minētajos avotos.

Lielais jautājums ir: kas notiks tālāk? Kā tas ietekmēs vai neietekmēs Latviju?

Uz pirmo jautājumu pagaidām atbilžu nav. Politologi, žurnālisti un ar politiku vēl kā citādi saistīti cilvēki saka, ka Lukašenko turēsies pie varas „ar zobiem un nagiem”. Baltkrievi ir noskaņoti turpināt nevardarbīgo pretošanos, bet jau tagad, pēc divām nemieru dienām, daudzās pilsētās protestētāju skaits ir samazinājies, jo cilvēki baidās par dzīvībām. Ir skaidrs, ka vardarbība pret iedzīvotājiem nevar turpināties bezgalīgi. Kas var notikt?

Eiropas Savienības (ES) amatpersonas paziņojušas, ka svētdien notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja līdzšinējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko, nebija brīvas un godīgas. Brisele arī atkārtoti nosodīja šīs valsts varas iestāžu vēršanos pret protestētājiem. Visu 27 dalībvalstu vārdā tika norādīts, ka ES izvērtēs savas attiecības ar Baltkrieviju.

Tajā pašā laikā izskan atgādinājumi, ka Krievijas prezidents Putins jau gadiem kāro Baltkrieviju pievienot Krievijai, bet Lukašenko, tēlojot patriotu, atsakās, bet patiesībā amats, kas Krievijā tiek piedāvāts, viņaprāt, nav pietiekami svarīgs. Ja Baltkrievija tiks novājināta, Krievija var iejaukties, iesoļot valstī, slēpjoties aiz biedriskas palīdzības, un pārņemt varu – tāda taktika Krievijā jau izsenis ir perfekti izstrādāta. Ne viens vien arī Latvijā saka, ka labāk lai kaimiņos ir diktators Lukašenko, nekā Krievijas teritorija. Un runa nav pat par tranzīta logu, bet gan par t.s. Suvalku koridoru, kas ir tiešais ceļš pa sauszemi no Lietuvas uz Poliju un tālāk uz Eiropu. Šajā vietā Lietuvas robeža ar Poliju ir aptuveni 100 km gara. No vienas puses ir Kaļiņingradas apgabals, no otras puses – Baltkrievija. Ja pārvietošanās no Lietuvas uz Poliju šajā šaurajā vietā tiek bloķēta no abām pusēm (un Krievijas militārajās mācībās tādi scenāriji tiek izspēlēti), tad Baltijas valstīm NATO palīdzība pa sauszemi vairs nav iespējama. Un, protams, ja Krievija pārņem Baltkrieviju, tad tāds scenārijs ir pat ļoti ticams.

Iespējams, tieši tādēļ, piemēram, Latvija izteicienos par Baltkrievijas vēlēšanām ir kritiska, bet vienlaikus ļoti diplomātiska. No vienas puses, aizstāvēt diktatora intereses ne ES, ne Latvija vienkārši nevar atļauties, nenodot savus principus un vērtības. No otras puses, panākot Lukašenko aiziešanu, vara Baltkrievijā kādu laiku būs ļoti vāja un Krievija var mēģināt to izmantot. Tiesa gan – eksperti pauž, ka Lukašenko drīz nāksies meklēt naudu. Eiropai to prasīt nevarēs, vajadzēs vien izmantot Putina pretimnākšanu. Pēc šīm vēlēšanām diktatoram vairs neizdosies dejot tango reizē ar Putinu un ES. Sarežģīti, un ne tikai baltkrieviem vien.