![Vaciesi 1](https://edruva.lv/wp-content/uploads/2019/07/vaciesi-1-scaled.jpg)
Vasara ir ceļošanas laiks, arī Cēsīs šajā gadalaikā jūtami palielinās tūristu skaits. Pilsētu labprāt apmeklē gan Latvijas iedzīvotāji, gan ārvalstnieki, kuru netrūkst arī lietainākās dienās, piemēram, vakardien. Lai arī laiks bija apmācies, pēc meteorologa Toma Briča teiktā, iestājusies “zaļā ziema”, pilsētas ielās dzirdēja vācu, igauņu, krievu valodu.
Pils parkā “Druva” satika vairākus vācu motobraucējus, kuri te bija piestājuši uz brīdi, pa ceļam uz Somiju. Viņi atzina, ka pilsēta patīk, esot maza, jauka Eiropas pilsētiņa, parks atgādinot dzimtajā pilsētā esošo.
Parkā sastapu arī Kseniju un Vitāliju no Rīgas, kuru vaļasprieks esot apceļot Latvijas pilsētas. Ksenija Cēsīs otro reizi, bijusi skolas laikā, Vitālijs pirmo, bet abi atzina, ka Cēsis ir jauka pilsēta, kurā ir daudz ko redzēt.
“Iepriekšējā dienā bijām Siguldā, tur nakšņojām, izdomājām vienu dienu veltīt Cēsīm. Laiks varbūt nav pārāk mīlīgs, bet tam ir savs pluss – ir mazāk tūristu, pilī nebija burzmas, kā droši vien ir siltās dienās nedēļas nogalēs. Mums tiešām patīk apceļot Latvijas pilsētas, daudzās esam bijuši, tagad arī Cēsis ir to skaitā, bet vēl jau ir neapgūtas vietas, piemēram, Daugavpils,” teica Ksenija.
No suvenīru veikala Rīgas ielā, pie Rožu laukuma, iznāca Heidija un Berts no Vācijas. Viņi pastāstīja, ka Latvijā un Cēsīs ir pirmo reizi, bet iespaids esot ļoti pozitīvs, pilsēta skaista un tīra, cilvēki draudzīgi. Abi ceļo ar kemperi pa visām trim Baltijas valstīm, tam atvēlējuši četras nedēļas. Ar prāmi atbraukuši līdz Klaipēdai un ir ceļā uz Tallinu, lai pēc tam ar prāmi atgrieztos dzimtenē.
“Šis ir mūsu pirmais šāds ceļojums, ceru, ka iepatiksies un turpmāk varēsim tā braukt arī citas vasaras. Braukšana ar kemperi dod lielu brīvības sajūtu, varam palikt vietā, kas iepatīkas, ilgāk, izbraukt ar riteņiem, doties pastaigās. Šobrīd var teikt, ka pirmie iespaidi par šādu ceļošanas veidu ir ļoti pozitīvi,” teica Heidija.
Kristīne, kura Cēsīs strādā suvenīru veikalā, pastāstīja, ka apmeklētāju netrūkstot arī lietainākās dienās, tad gan lielākoties iegriežoties ārzemnieki. Acīmredzot viņi laikus plānojuši ceļojumus, ir jau zināmu laiku ceļā, tāpēc jāsamierinās ar tiem laikapstākļiem, kādi ir. Vislielākā interese esot par magnētiņiem ar Cēsu attēliem, arī citiem suvenīriem, kas saistīti ar pilsētu, labprāt pērkot vietējo ražotāju darinātos našķus. Cieņā arī pastkartes ar Cēsu skatiem, turpat uz vietas var iegādāties arī markas, tad tik atliek uzrakstīt un atrast pastkasti, jo atklātņu sūtīšana joprojām ir populāra.
Dzirdēt Cēsu ielās svešas valodas jau ierasta lieta. Cēsu Tūrisma un informācijas centra vadītāja Andra Magone stāsta, ka iebraucēju skaits jūnijā palielinājies, tam savs nopelns ir pasākumiem, kas bija jūnijā – Cēsu kauju simtgadei un festivālam “Lampa”, kas pulcēja daudzus tūkstošus, tiesa, tie pārsvarā bija Latvijas tūristi.
“Taču netrūkst arī ārzemnieku,” saka A. Magone, “Cēsīs ierodas ceļotāji pat no eksotiskām valstīm, piemēram, Omānas. Uzturēšanās laiks atkarīgs no tā, kas ir šie braucēji, ar ko viņi ierodas. Ja tie ir Vācijas, Austrijas vai Nīderlandes seniori, kuri brauc ar kemperiem, viņi mūsu pusē uzturas vairākas dienas. Šobrīd jūtama tendence, ka tūrisma grupu skaits lēnām sarūk. Interneta iespējas ļauj cilvēkiem pašiem plānot laiku, tieši pirkt pakalpojumus, rezervēt naktsmītnes, vairs nav nepieciešami starpnieki. Grupās brauc seniori, kuriem nepieciešama šī drošības sajūta, kā arī tūristi no Tālajiem Austrumiem, piemēram, Japānas, Korejas. Viņiem šī ir cita pasaule, kurā nejūtas droši, jo nezina angļu valodu, un tad ir labi, ja ir kāds, kurš par viņiem rūpējas, izstāsta.”
Pašreizējā statistika rāda, ka mūspusē visvairāk ir Vācijas un Krievijas tūristu, lai gan tas jau esot ierasti, bet trešajā vietā ir ceļotāji no Igaunijas.
Braucēji ar kemperiem labprāt piestāj kempingā “Apaļkalns”, Raiskuma ezera krastā. Tā īpašnieks Juris Leimanis stāsta, ka jūnijā tūristu nav trūcis, tam par labu bijis siltais un saulainais laks: “Lai arī ārzemnieki pie kempingā iebrauc ar kemperiem, tomēr arī viņus ietekmē laiks. Otrdien sāka līt, kempings kļuva jūtami tukšāks, bet iebrauc jau atkal jauni nakšņotāji.”
Vērtējot jūniju, viņš norāda, ka arvien vairāk ierodas ārzemnieki, ne tikai “Apaļkalnā”, arī citos kempingos, viņus redz arī pilsētā: “Situācija ir mainījusies mums labvēlīgi, vairs neesam tāla, nedroša valsts, tie, kuri te bijuši, pastāstījuši draugiem, ka vērts šurp atbraukt, un cilvēki brauc. Esam pa ceļam uz Somiju, Zviedriju, Norvēģiju, un izdevies panākt, ka vācieši, turp dodas nevis caur Dāniju, bet caur Baltiju. Brauc gan tādi, kuri te jau bijuši, gan daudz tādu, kuri Latvijā ir pirmo reizi, bet iegriežas pie mums pēc citu ieteikuma. Uzturēšanās ilgums divas, trīs dienas, un to arī ietekmē laika apstākļi.”
Pēc viņa teiktā, šogad ir ļoti liels Vācijas tūristu īpatsvars, otrajā vietā ir somi, kuri skaits apsteidzis Nīderlandes tūristus.
Komentāri