Nekas nav apstājies, dzīve turpinās. Kuldīgā lido vimbas, zemnieki ar, kultivē un sēj, autobraucēji dusmojas, ka snieg un dažviet riepas saslīd, sabiedrība aptaujā par “Latvijas gada monētu 2019” atzinusi kolekcijas monētu “Kaķīša dzirnavas”, kas veltīta Kārļa Skalbes (1879–1945) daiļradei, tiek būvēti tilti un sākti remontēt ceļi, cilvēki iepērkas, dzied… Daudz kas notiek attālināti. Tāds laiks.
Un Saeima strādā. Īsāks paliek ceļš līdz administratīvi teritoriālās reformas galamērķim. Kad jau šķita, ka gandrīz viss skaidrs, laikam jau strādājot attālināti, deputātiem domas raisās ārpus koalīcijas rāmjiem. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija plāno trešajā lasījumā skatīt reformas likumprojektu. Ilgi un kaislīgi vēl ne tik sen deputāti diskutēja, aizstāvēja viedokļus gan par to, kādiem jābūt atsevišķiem novadiem, kuras ir un kuras nav pilsētas, kuru novadu kuram labāk pievienot, kuru likt mierā. Nu to var aizmirst. Ir jauni varianti. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina visām deviņām tagadējām republikas pilsētām noteikt valsts pilsētas statusu. “Mēs rosinām esošo iedalījumu lielajās pilsētās un novados vairs neizmantot, jo tam nav juridiskās jēgas. Administratīvās teritorijas ir gan pilsētas, gan novadi, tam nav vajadzīgs likumā īpašs statusa apzīmējums,” norādījis ministrs Juris Pūce.
Pavisam interesantu variantu, salīdzinot ar līdz šim apspriestajiem, piedāvā deputāts Arvils Ašeradens. Viņš ierosina Latvijas teritoriju iedalīt četros administratīvo teritoriju veidos. Par lielajām pilsētām būtu atzīstama Rīga un Jūrmala. Tad vēl būtu lielās pilsētas ar novadu teritoriju. Tās būtu teritorijas, kur lielā pilsēta ar novadu teritoriju ir vienota administratīvā teritorija. Par šādām administratīvajām teritorijām, deputātaprāt, būtu jānosaka Jelgava, Valmiera, Ventspils un Jēkabpils. Savukārt Daugavpils, Liepāja un Rēzekne būtu jāatzīst par lielajām pilsētām ar funkcionālo teritoriju. Tā būtu administratīvā teritorija, kurā veiktu kopīgu teritoriju attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, investīciju plānošanu, izglītības pārvaldes darbības organizēšanu un kopīgas atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu. Otrajā lasījumā deputātu vairākums gan jau nobalsoja par republikas pilsētu pārdēvēšanu par lielajām pilsētām, par tādām atzīstot tikai piecas.
Valsts teritorijas iedalījumā tiktu saglabāti novadi. Novada pilsētas statusu varētu piešķirt apdzīvotajām vietām, kas ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženiertīklu infrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir vismaz 2000 pastāvīgo iedzīvotāju. Vēl būtu arī novadu pagasti, ciemi, arī mazciemi.
Savukārt deputāts Ēriks Pucens rosina veidot arī Aizputes un Alsungas novadu, kas pašreizējā piedāvājumā nav paredzēti. Protams, katram var būt savs viedoklis un tas ir tikai apsveicami! Taču gan A.Ašeradens, gan Ē.Pucens ir ne tikai valdošajā koalīcijā, bet abi arī Saeimas administratīvi teritoriālās reformas komisijā, Ē.Pucens tās sekretārs.
Savu viedokli par Latvijas administratīvo nākotni paudis arī Valsts prezidents Egils Levits:
“Mana prioritāte ir rosināt, lai likumdošanas ceļā noteiktu latviešu vēsturisko zemju robežšķirtnes, definējot katra pagasta un mazpilsētas piederību noteiktai latviešu vēsturiskajai zemei – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai -, kā arī likumā paredzot konkrētus valsts un vietējo pašvaldību uzdevumus šīs identitātes un piederības stiprināšanā.” Tāpat Valsts prezidents aicina paredzēt, ka izstrādā un iesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanai.
Šobrīd reforma palikusi pasaulē svarīgāku lietu ēnā. Ja citkārt saka, ka visu kāds kaut kur pa kluso nokārto, tad šoreiz parādās aizvien vairāk viedokļu, redzējumu un vīziju. Viss, saprotams, valsts labklājības vārdā. Bet koronavīruss kaut kur tepat vien ir.
Komentāri