Valsts prezidents Egils Levits ceturtdien Saeimā iesniedza likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”.
Uzrunājot parlamentu, Valsts prezidents uzsvēris, ka “tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei”.
Egils Levits teicis: “Latvietība nav plakana un standartizēta, kā mums to mēģināja iestāstīt un kādu politiku veidot okupācijas periodā, lai samazinātu latviešu identitātes spēku un vēsturisko dziļumu, un tagad, 30 gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, paaudze, kas ir izaugusi neatkarīgajā Latvijā, sāk arvien vairāk atklāt mūsu vēsturisko dziļumu, kāds tas ir arī citās Eiropas valstīs, kur nav bijusi šāda veida sakņu “nogriešanas” vai “izsīkšanas” politika, kā mums tas bija okupācijas laikā.”
Valsts prezidents arī uzsvēris, ka valsts pārvaldes uzdevums ir aktīvi atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvas, ka likumprojekts “piedāvā apzināties, ka latviskā daudzveidība nav pašsaprotama, bet par to ir jārūpējas ar apzinātas politikas palīdzību”.
“Mēs dzīvojam globalizācijas, unifikācijas laikmetā, un, protams, mums kā latviešiem un Latvijas valstij ir zināms pienākums mūsu identitāti padziļināt. Likumprojektā ir noteikta pagastu un pilsētu piederība piecām latviešu vēsturiskajām zemēm: Kurzemei, Vidzemei, Latgalei, Zemgalei, Sēlijai. (..) Es gribu uzsvērt, ka starp šīm zemēm nepastāv robežas, tās ir saskarsmes līnijas, jo kultūra, valoda, cilvēki ir pāri šīm līnijām, kas nosaka identitāti,” uzsvēris E.Levits.
Uzrunā Saeimai Valsts prezidents uzsvēris arī mazo kultūrtelpu nozīmi. Kā zināms, jau reģistrēta lībiešu, suitu, Rucavas un “Upītes” kultūrtelpa Latgalē. E.Levits te min arī Piebalgu, sakot: “.. mēs visi zinām, kur aptuveni ir Piebalga, kas tai ir raksturīgs, – tā nav oficiāli reģistrēta, bet tā ir viena mazāka kultūrtelpa Vidzemes sastāvā. Mums ir jāapzinās, ka gan zemes, gan šīs mazās kultūrtelpas ir pastāvīga vērtība, kas veido mūsu identitāti, mūsu vēsturisko dziļumu un atvērtību nākotnei, līdzīgi kā tas ir Rietumeiropas valstīs, kas nav pārdzīvojušas totalitārismu, kur identitāte tika “saplacināta” un padarīta par “parādes” nolūku ar vienādiem, unificētiem tautastērpiem, kas “noplacināja” latvietību.”
Lai likums varētu pildīt tajā paredzēto, Valsts prezidents akcentē horizontālas politikas nepieciešamību, sabiedrības, valsts struktūru un pašvaldību kopēju darbību.
Komentāri