Lasot un “tulkojot” ziņas no vecajām avīzēm, vienā no tām uzmanību piesaistīja rakstiņš “Kam domāti eksāmeni'”. Tajā arī skaidra atbilde – skolotājiem, starp kuriem vienmēr ir slinkie, negodīgie un neuzticamie.
Klausoties, kas notiek, runājot par šajā mācību gadā paredzētajiem mācību iestāžu gala pārbaudījumiem, arī rodas jautājums, kam tie būs domāti, jo izskatās, ka eksāmeni notiks, neskatoties ne uz ko. Daudzus pasākumus “Covid – 19” dēļ var atcelt: Dziesmu svētkus, festivālus, pat Olimpiskās spēles! Tikai ne eksāmenus! Kam tie šoreiz tik ļoti vajadzīgi?
No Valsts izglītības satura centra (VISC) izskanējis, ka skolēni, kas mācījušies deviņus/ divpadsmit gadus, esot pelnījuši sava darba novērtējumu. Pelnījuši jau ir, bet vai eksāmeni patiešām ir vienīgais iespējamais veids, kā pie tāda novērtējuma tikt?
Lielā mērā var piekrist, ka eksāmeni būtu vajadzīgi vidējās izglītības ieguvējiem, jo pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem tiek atlasīti augstskolās, ne tikai Latvijas, uzņemamie. Turklāt rezultāti “iet līdzi” potenciālajiem studentiem, kamēr vien pastāv centralizēto eksāmenu sistēma. Neapšaubāmi, arī paši eksaminējamie ir daudz patstāvīgāki, motivētāki pārbaudījumam.
Pavisam citādi ir ar pamatskolas beidzējiem. Manuprāt, te pilnīgi pietiktu ar gada vērtējumu. Piekrītu tiem vecākiem, skolēniem un pedagogiem, kuri nesaskata vajadzību 9.klašu beidzējiem kārtot eksāmenu šajos apstākļos. Šobrīd gan skolotāji, gan skolēni, iesaistoties arī vecākiem, jau strādā eksperimenta un paaugstināta stresa apstākļos. Eksperimentālais eksāmens tiek gatavots steigšus. Protams, pedagogu un audzēkņu satrauktās domas, gribi – negribi, ir pie eksāmena. Cieš pamatprogrammas apguve ne tikai eksāmenu priekšmetos, arī citos.
Kādēļ tad nevar iztikt ar gada vērtējumu? Vai atkal vainīga neuzticēšanās skolotājiem?
Varbūt eksāmeni ir kā pamudinājums vairāk pievērsties mācībām pašus skolēnus? Bet varbūt sevi jāapliecina VISC darbiniekiem, raizējoties, ka situācija liks izvērtēt, vai, beidzot 9.klasi, eksāmeni vispār ir vajadzīgi.
Komentāri