Šis laiks, nenoliedzami, paliks ikviena atmiņā. Tagad arī ar to, ka ASV naftas cenas noslīdēja zem nulles. Informācija vēsta, ka WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm tirdzniecības sesijas beigās noslīdēja līdz mīnus 37,63 ASV dolāriem par barelu. Kas tāds fiksēts pirmo reizi vēsturē. Tātad jēlnaftas pārprodukcijas dēļ tirgotāji spiesti maksāt pircējiem par preces pieņemšanu. Kā skanēja kāda atziņa, tagad muca maksā vairāk par saturu.
Sociālajos tīklos gan uzreiz parādījās jociņi, ka nu tik jāsteidz uz degvielas uzpildes stacijām, jo piemaksāšot 10 centus par katru ielieto degvielas litru. Nu līdz tādai leiputrijai gan laikam nenonāksim, bet fakts, ka degvielas cena noslīd zem eiro, ir notikums. Protams, jautājums, cik vēl saruks degvielas cena, kā tas ietekmēs pārtikas un citu preču cenas. Parasti bijis tā, tiklīdz naftas tirgū ceļas cenas, degviela tūlīt kļūst dārgāka, uz to atsaucas arī pārējie ražotāji un tirgotāji, sakot, ka jāceļ cenas. Kad notiek pretējais process, tā reakcija tik ātra nebūt nav.
Taču fakts paliek, degviela kļūst lētāka. It kā jau tas ļautu ar auto braukt biežāk un tālāk, bet sanāk, ka jābrauc braukšanas pēc, jo ciemos doties nedrīkst, pasākumi nekur nenotiek, tirdzniecības centri galvaspilsētā slēgti. Otrkārt, palielinoties bezdarbam, cilvēkiem vairāk jātaupa, ja var nekur nebraukt, tas tiek izmantots.
Un tomēr, tik zem cena! Varbūt vērts iepirkt mucas un gatavot krājumus brīdim, kad atsāksies cenu augšupeja? Atceramies, ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas sākumā taču pirka griķus un tualetes papīru, varbūt tagad vērts iepirkt degvielu. Te gan jāņem vērā, ka pārāk ilgi glabāt to nevarēs, jo kvalitāte ar laiku mazināsies, turklāt kā zināt, kurš ir īstais brīdis pirkt? Ja nu cena tikai mazinās un mazinās?
Katrā ziņā par šo laiku, arī par naftas cenu ar mīnus zīmi varēsim stāstīt bērniem un mazbērniem. Pilnīgi droši, ka šis laiks paliks ne tikai laikrakstu un žurnālu rakstos, televīzijas un radio sižetos, bet arī tautas atmiņā. Būs stāsti, nostāsti, varbūt pat teikas un pasakas, kā viens sīks vīruss visu pasauli nolika uz pamatīgas pauzes.
Patiesībā manai paaudzei tiešām būs, ko atcerēties. Esam piedzīvojuši politiskās iekārtas maiņu, vairākkārtēju naudas maiņu, esam piedzīvojuši gadu simta un pat gadu tūkstoša miju, un tagad esam piedzīvojuši brīdi, kad pasaule savā skrējienā, kas likās neapturams, ir nobremzējusi. Kad tiek atcelti vai pārcelti visi pasākumi, olimpiskās spēles, slavenie alus svētki “Oktoberfest”. Kad sporta un kultūras ziņās vairāk stāsta par to, kas nenotiek, kas atcelts, nevis par to, kas notiek. Kad bērni grib uz skolu, jo apnicis dzīvot mājās, un vēl, un vēl. Un šobrīd pat grūti prognozēt, kas vēl mūs gaida, jo gaisma tuneļa galā tā īsti vēl nav saskatāma.
Komentāri