Viens no Latvijas šīs nedēļas notikumiem ir Saeimas deputāta Alda Adamoviča izdošana kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Tiem, kuri šo faktu palaiduši garām, var paskaidrot, ka kriminālprocess sākts saistībā ar transporta un dzīvojamo telpu īres kompensācijām. Deputātam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) inkriminē vairāku tūkstošu eiro lielas dzīvojamo telpu īres un aptuveni 83 eiro lielas transporta izdevumu kompensācijas izkrāpšanu. Lai arī pats deputāts balsoja par savu izdošanu kriminālvajāšanai, plenārsēdē viņš norāda, ka neesot ļaunprātīgi vai ar viltu izmantojis valsts līdzekļus, kas paredzēti Saeimas deputātu kompensācijām.
Arī viņa advokāte uzskata, ka viss saistīts ar normatīvā regulējuma interpretācijām: “Deputātam ir tiesības uz dzīvojamās telpas kompensāciju, taču nevienā regulējumā nav pateikts, cik ilgs laiks amatpersonai mājoklī jāpavada. Jautājums ir par biežumu, proti, cik daudz un ilgstoši deputātam jāatrodas dzīvoklī, par kura īri viņš saņem kompensāciju.”
Tātad var saņemt īres kompensāciju, kas, iespējams, nonāk kāda savējā kabatā, bet šajā dzīvoklī iegriezties reizi gadā, teiksim, pēc 18.novembra plenārsēdes?
Katrā Saeimas sasaukumā kādam deputātam bijusi šmuce saistībā ar kompensācijām. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim, ja deputāts dzīvo Rīgā vai līdz 39 km no Rīgas, viņam ir tiesības saņemt transporta izdevumu kompensāciju, bet, ja dzīvo tālāk par 40 kilometriem no Rīgas, ir tiesības saņemt gan transporta izdevumu kompensāciju, gan dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) kompensāciju.
Nezin, vai kāds privātais uzņēmums arī saviem darbiniekiem sedz šādus izdevumus. Cik zināms, ļoti daudz cilvēku no dažādām pilsētām, novadiem brauc strādāt uz Rīgu, ceļa izdevumus sedzot paši. Kur nu vēl cerēt uz dzīvojamās telpas īres kompensāciju, ja darba dēļ jāuzturas Rīgā vairākas dienas. Taču deputātiem, kuriem atalgojums pārsniedz 2000 eiro, tas pienākas, un ik pa laikam kāds iekrīt par pārāk lielu centību tikt pie kompensācijām. 2018.gadā deputāts Askolds Kļaviņš tika sodīts par nepamatoti saņemtiem gandrīz 10 tūkstošiem eiro kā degvielas kompensāciju. Bijuši gadījumi, ka deputāts prasa degvielas kompensācijas, lai it kā nokļūtu uz kādu tālāku pilsētu, kaut pašam pieder dzīvoklis Rīgā. Likums aizliedz Saeimas deputātam īrēt dzīvokli no radinieka, bet arī tādi gadījumi bijuši. Kāds no iepriekšējo sasaukumu deputātiem, kurš dzīvoja Rīgā kopā ar sievu, pēc nokļūšanas Saeimā pārdeklarējās uz dzimto pilsētu, lai iegūtu kompensāciju par dzīvokļa īri.
Ļoti reti dzirdēts, ka kāds deputāts nāktu klajā ar oficiālu priekšlikumu atcelt kompensācijas. Taisnības labad jāmin, ka vakardienas Saeimas sēdes debatēs, skatot Adamoviča lietu, deputāts Aldis Gobzems rosināja atteikties no tām, bet, zinot šī deputāta populistisko nostāju, grūti ticēt, ka tā ir viņa dziļa pārliecība.
Atgriežoties pie Adamoviča gadījuma, jāmin Ģenerālprokuratūras pārstāvja teiktais Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, ka šim kriminālprocesam ir arī preventīva nozīme attiecībā uz citiem deputātiem, liekot atkārtoti saprast, ka šāda rīcība nav pieļaujama. Ar vienkāršu aizrādījumu Adamovičam šis mērķis sasniegts netiktu, turklāt Adamovičs neesot vienīgais, kura saņemto kompensāciju pamatotība tiek vērtēta. Var secināt, ka kritīs vēl kāds.
Jāteic, ir ļoti interesanti palasīt Saeimas stenogrammas, tajās labi redzams, kādā “burbulī” lēmējvaras nesēji dzīvo. Izrādās, galvenais nav tas, vai Adamovičs ir ko pārkāpis. Kā savā runā norādīja deputāte Linda Liepiņa, paziņojums par deputāta izdošanu viņu ļoti pārsteidzis, jo “jūs, manuprāt, esat labs cilvēks, vismaz es to tā jūtu…”
Vēl viņa saka, ka, viņasprāt, šī ir vēl viena liela negodība: “Lai gan pēc likuma burta droši vien ir taisnība, ka jūs jāizdod kriminālvajāšanai. Bet kur ir tā negodība, manuprāt? Saeimā sēž daudz briesmīgāki cilvēki par jums, Adamoviča kungs, – arī ar tādu pašu mandātu kā jūs.”
Te kaut kas nedaudz velk uz Orvelu, visi ir vienlīdzīgi, bet daži – vienlīdzīgāki, jo viņi taču ir labi cilvēki. Un ne jau tikai labs cilvēks, jo vēl var citēt deputāti Karinu Sprūdi, kura runu sāka ar vārdiem: “Es gribētu pievērst uzmanību tam, ka šis cilvēks, viņš ir no Latgales. Un kas viņam būtu jādara, lai pilnībā pildītu savus darbus Saeimā? Labi, Adamoviča kungam ir pieauguši bērni, bet, ja viņam būtu mazi bērni, viņam pilnībā jāmaina savu dzīvesveidu. Ne tikai veidu, bet arī dzīvesvietu, jāatrod bērnudārzi, skolas, jāmaina visa sava dzīve.”
Bieži rodas jautājums, kāpēc cilvēki iet politikā? Lai strādātu valsts un tautas labā, vai lai tiktu pie labas algas un kompensācijām? Ja galvenais ir pirmais mērķis, cilvēks būs gatavs braukt uz darbu katru dienu vai īrēt istabiņu Rīgā par savu algu, neprasot nekādas kompensācijas. Ja otrs, tad latvietis – praktiskais vienmēr atradīs, kā likumu apiet ar līkumu. Bet, ja viņš ir labs cilvēks un vēl no Latgales, tad jau tas ir piedodams.
Komentāri