Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Par nesaprašanās sienu

Sallija Benfelde
13:04
20.10.2020
6

Nemaz tik atšķirīgi jau mēs, cilvēki, neesam, par spīti tam, ka dzīvojam dažādās valstīs ar atšķirīgu kultūras, reliģisko un sociālo pieredzi.

“Uzskatam, ka aizkaitinājumu izraisa vīruss, līdz galam neizzinātais un nesaprastais apdraudējums, ir pamats. Tomēr no fokusa grupās dzirdētā un internetā lasītā var secināt – pat ja dziļākie tā cēloņi ir tumšie dabas spēki, aizkaitinājuma iemesli ir sociāli. Cilvēkus kaitina citi cilvēki. Daļēji tie, kuri atrodas apkārt, bet vēl vairāk tie, kuri ir tur, augšā.” Tas nav citāts no raksta par Latviju. Tas ir citāts no Levadas Centra kultūras socioloģijas pētījumu nodaļas vadītāja Alekseja Levinsona un Maskavas Pedagoģiskās universitātes soci­oloģes un vadošās pētnieces Ļubovas Borusjakas raksta Forbes krievu izdevumā.

Rakstā daudz interesanta. Piemēram, termins “sociālā distancēšanās” radies aptuveni pirms simts gadiem, sociologi to lietoja, runājot par cilvēku gatavību vai arī nevēlēšanos sadarboties un kontaktēties ar citu rasu un sociālo grupu cilvēkiem. Faktiski saistībā ar vīrusu būtu jālieto termins “sanitārā distance”. Bet, kā raksta minētie sociologi, – nav jau žēl, lai šo terminu lieto. Tomēr ir vērts saprast, kādas šim terminam ir “blaknes”. Pirmkārt, izrādās, ka bieži vien tuvākie radinieki vairs nevar kontaktēties fiziski un apzīmējums “sociāls” rada sajūtu, ka ar varu tiek atņemts kaut kas personīgs. Otrkārt, katrā sabiedrībā pastāv nerakstītas normas un tradīcijas, cik tuvu pienāk pazīstami vai sveši cilvēki, kontaktējoties dažādās situācijās, lai nepārkāptu otra cilvēka t.s. personīgo telpu. Palielināta distance ir kā slēpts ziņojums, ka otrs cilvēks nepatīk, ir pavisam svešs vai pat nicināms. Prasība ievērot divu metru distanci, par spīti tam, ka saprotam, ko tas nozīmē, savā ziņā ir kā signāls, ka jebkurš cilvēks var būt pat nāvējoši bīstams. Un tad zem­apziņa var izspēlēt nejauku joku – paši to neapzinoties, mēs visus citus sākam uzlūkot kā ienaidniekus un sākam pret viņiem naidīgi izturēties. Un tad tas izpaužas dažādos veidos, arī kā vīrusa bīstamības klajš noliegums, jo, lūk, citi ir muļķi, ar kuriem nav jārēķinās, bet es gan zinu, kā viss notiek, un nekad nesaslimšu!
Protams, neatrisinātās sociālās problēmas vai pat ikdienas sīkumi aizkaitinājumu un stresu tikai palielina. Kaut vai pēdējā laikā Latvijā daudz pieminētā nodokļu reforma. Pat neiedziļinoties tajā, ko piedāvā valdība, manuprāt, skaidri redzamas divas lielas kļūdas. Pirmā ir komunikācija jeb prasme sazināties ar sabiedrību. Otrā – reālās dzīves situāciju nezināšana un nevēlēšanās iedziļināties, aizsedzoties ar vairāk vai mazāk abstraktām aprēķinu tabulām.

Tiek runāts par budžetu un budžeta vajadzībām, kas, protams, tā ir, jo tas nodrošina algas ārstiem, skolotājiem, policijai un citiem valsts algotiem darbiniekiem, arī pabalsti un vēl daudzas citas lietas bez normāla budžeta nav izdarāmas. Tomēr sākt ar budžeta ailēm nozīmē radīt iespaidu, ka valdību neinteresē cilvēki, bet gan skaitļi. Ja būtu sākts un pietiekami daudz runāts par to, ka bez sociālā nodrošinājuma jebkurā krīzes situācijā daļa cilvēku paliek pilnīgi neaizsargāti, un ja būtu atzīts, ka tā ir pretruna – cilvēku ienākumi ir mazi, lielākus nodokļus maksāt grūti, bet ar esošajiem nekas nesanāk -, dusmas un stresa būtu mazāk. Tā vietā atkal daudz tika skandēts, ka cilvēki negrib maksāt nodokļus, bet grib saņemt visus valsts pakalpojumus. Brīžam pat izskanēja, ka mazo ienākumu saņēmēji un tie, kuri darbojas alternatīvajos nodokļu režīmos, ir krāpnieki. Sak, cilvēki nemēdz saņemt minimālās algas vai pat mazāk, ir taču skaidrs, ka viņi var maksāt lielāku sociālo nodokli, ja darbojas alternatīvajos nodokļu režīmos. Un vispār, lai iet strādāt “normālu darbu”! Tas skanēja tik absurdi, ka nokaitināja daļu sabiedrības. Bija grūti noticēt, ka valdībā sēdošie nezina un nesaprot, ka ne visi var tikt pie darba līgumiem, jo darba pasūtītājs vai pieņēmējs nevar vai negrib pieņemt darbā un maksāt visus nodokļus. Bija grūti noticēt, ka valdība nesaprot, ka pašnodarbinātais vai MUN maksātājs būs spiests viens pats samaksāt nodokļus (ko parastajā darba līgumā maksā gan darba devējs, gan ņēmējs) un tādēļ to vienkārši nespēs (sociālais nodoklis var izrādīties lielāks par nopelnīto) vai paliks ar grašiem un būs spiests lūgt pabalstus. Tajā pašā laikā valdība negribēja redzēt, ka, piemēram, autoratlīdzības izmanto virkne tādu profesiju pārstāvju, kuriem ar tām patiesībā nav nekādas saistības, bet cietīs, protams, radošo profesiju cilvēki. Vēl trakāk, radās pamatīgas bažas, ka kultūra tiks vienkārši nožņaugta ar obligāti maksājamiem nodokļiem, jo tie izrādīsies lielāki par katrā mēnesī nopelnīto.

Šobrīd budžeta projekts ir iesniegts Saeimā. Radošo profesiju pārstāvji zibakcijā pie Saeimas uzcēla “nesaprašanās sienu”, tā demonstrējot varas nevēlēšanos – varbūt nespēju – zināt un saprast, kas un kā notiek reālajā dzīvē. Tiesa gan, pēdējās dienās ir parādījušās atsevišķas situācijas izpratnes pazīmes, tagad atliek skatīties, kas notiks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi