Cilvēka mūžs ir par īsu, lai izzinātu pasauli, izprastu un pieņemtu jauno. Tā bijis gadsimtiem. Tikai šodien laiks skrien līdzi tehnoloģijām un cilvēks vien brīnās, ka tik daudz ko nepagūst. Katram gadsimtam, pat desmitgadei ir savs ritms, savi sabiedrības paradumi, attīstības tendences. Jaunais agri vai vēlu, ja jau reiz parādījies pasaulē, atnāk arī līdz Latvijas lauku viensētai. Tiesa, tagad interneta ekrāns ir kā logs, pa kuru var redzēt gan vēl cilvēku neskartus džungļus, gan dzīvi kosmosa kuģī vai okeāna dzīlēs. Bet tas ir kaut kur tālu. Un, vien tā nodomājot, izrādās, ka vairs nav tāda jēdziena – tālu, aiz trejdeviņām zemēm un jūrām. Viss ir tepat un šodien.
Gadsimtiem cilvēki cits no cita mācījās. Tirgotāji no ceļojumiem atveda ne tikai stāstus, arī jaunu pieredzi. Par to lielākā daļa brīnījās un atmeta ar roku, bet kāds gribēja pamēģināt. Caur šaubām, noniecināšanu, apsmiešanu mājās ienāca elektrība, telefons, televizors… mode. Kādi protesti bija Rīgā pagājušā gadsimta pašā sākumā, kad parādījās pirmais tramvajs! Saprotams, bažas bija ne tikai emocionālas, arī ekonomiskas, jo darbu zaudēja, kā tagad teiktu, pārvadātāji un viņus apkalpojošās nozares: važoņi, ratu meistari, kalēji, zirgu audzētāji, lopbarības gādātāji utt. Bet ielās parādījās elektriskais tramvajs! Tā vienkārši notika.
It kā jau gribam dzīvot slinkāk, tehnoloģijas dod tādu iespēju. Un gluži tāpat kā reiz tālos laikos kādam ir labi, kā ir, citam gribas ko jaunu. Pasaule ir piekliegta par un pret 5G, palmu eļļu, soju, raundapu, eko pārtiku un globālo sasilšanu, kuras rezultātā nosalsim. Arī Latvijā miera nav. Līdztekus tam, ka no citām zemēm ievedam un pārņemam turienes sabiedrības paradumus, satiekoties sabučoties un ik brīdi teikt: “Es tevi mīlu!” Ieklausāmies sazvērestības teorijās par pasaules galu, kuram bija jābūt 29.aprīlī, bet tagad jau tiek saukts nākamais datums, un ķeram galvu, dzirdot par izsekošanas ierīcēm telefonos. Tāpat arī ar lielfermu celtniecību, jo tās piesārņos vidi un apkārtējos nolems mokpilnai nāvei, nemaz nerunājot par vēja parkiem, kas izpostīs ainavu. Bet cik sen kā brīnumā skatījāmies tajos dīvainajos veidojumos, kas griežas citur pasaulē! Gudrie saka – nepamēģināsi čili piparu, nezināsi, cik tas ass. Vienam ass ir pat pētersīlis. Tāpat, ja nepamēģināsi skaipā sazināties ar mazmeitu, varēsi tikai mest ar roku – muļķības, ķēmošanās.
Katram jaunumam – vienalga, vai tas kalpo gadu desmitus, simtus -, kāds ir pret, kāds uzreiz saka – tas ir kaut kas! Tā bijis vienmēr. Arī pārpratumu netrūcis. Kaut vai brīnumdārzeņa kartupeļa ienākšana latviešu dārzos. Cik daudzi saindējās, ēdot skaistos ziedus! Tā, lūk. Katru lietu saule apspīd tikai no vienas puses, otra ir ēnā. Un kaut ko slēpj. Ir muļķīgi neredzēt saules gaismas parādīto, tāpat kā neizzināt, kas noēnots.
Komentāri