Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Mīti par “Covid-19”: no ķiplokiem un karstas vannas līdz aizturētai elpai

Līga Salnite
09:52
03.11.2020
1

Sākot no mirkļa, kad pirmo reizi izdzirdējām no plašsaziņas līdzekļiem par briestošo sērgu kaut kur tālu Ķīnā, drīz jau būs gads, un jau astoņus mēnešus pandēmijas spiedienu jūtam arī katrs savā dzīvē – kā fiziski, tā psiholoģiski.

Cilvēciskai būtnei grūti sadzīvot ar apstākļiem, kuri nepa­kļaujas viņa paša pieņemtajai loģiskajai izpratnei un kārtībai, tamdēļ it dabiski, agrāk vai vēlāk, rodas kārdinājums pieņemt notiekošo caur tādu prizmu, kas piedāvā vienkāršāku izskaidrojumu, sola glābšanu (brīnumlīdzekļi) vai vienkārši noveļ vainu uz kādu trešo subjektu (sazvērestības teorijas).

Vērojot notiekošo globālajā informatīvajā telpā, Pasaules Ve­selības organizācija (PVO, World Health Organization, WHO) savā mājaslapā apkopojusi populārākos rodamos mītus par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību. Šobrīd tur rodamas teju 30 dažādas teorijas un PVO speciālsitu sagatavotie skaidrojumi, ko ievada aicinājums kopīgiem spēkiem samazināt infodēmijas izplatību. Starp soļiem, kā nepieļaut nepamatotas informācijas popularizēšanos, minēts – impulsīvi nepārsūtīt kādas dzirdētās baumas grupu tērzētavās, jebkuras iegūtās informācijas dubulta apstiprinājuma meklēšana, turklāt no kādiem jau uzticamiem, oficiāliem avotiem, kā arī vienkārša jautājuma uzdošanu baumu izplatītājiem: “Kā tu zini, ka tā ir patiesība?”
Viens no pirmajiem mītiem, kas ne reizi vien dzirdēts arī mūspuses ķēķa sarunās, ir saistīts ar dažādu uztura bagātinātāju un vitamīnu lomu “Covid-19” ārstēšanā. PVO speciālsiti gan nenoliedz mikroelementu un vitamīnu nozīmīgo lomu veselības stiprināšanā, tomēr atkārtoti uzsver – patlaban nav nekādu pierādījumu konkrētu elementu ietekmei koronavīrusa izraisītās slimības ārstēšanā. Taču PVO intensīvi strādā pie zāļu izstrādes un izmēģinājumu koordinēšanas cīņā ar “Covid-19”.

Vienlaikus PVO aicina pārmērīgas apzinības vārdā nenodarīt sev lielāku ļaunumu – sporta treniņu laikā ieteikts tomēr nelietot maskas, bet daudz vairāk pievērst uzmanību distancei no citiem cilvēkiem. “Sviedri var padarīt masku daudz ātrāk mitru, kas elpošanu dara grūtāku un arīdzan veido mikroorganismiem labvēlīgāku vidi.”

Attiecībā uz vēl pavasarī biežāk izskanējušajām bažām, ka jaunais koronavīruss var izplatīties arī ar apaviem, mediķi teic – tā ir maz ticama varbūtība. Tomēr mitekļos, kur dzīvo mazi bērni (vēl rāpojoši), drošībai tiek ieteikts atstāt apavus pie ieejas. Speciālisti iestājas arī pret mēģinājumiem ārstēt “Covid-19” saslimšanu ar antibiotikām, vēlreiz atgādinot – tā ir vīrusa, ne baktēriju izraisīta saslimšana, līdz ar to lieka antibiotiku ievadīšana ķermenī gaidīto labumu nedos. Tāpat PVO sagatavojuši ilustratīvas norādes un video materiālus ar skaidrojumiem, ka “Covid-19” ārstēšanā un profilaksē nelīdz nedz asie pipari, nedz ķiploki, nedz alkohols, nedz karsta vanna.

Plašāk lasāms PVO oficiālās mājaslapas sadaļā “Padomi sabiedrībai”, kur ievietotā informācija rodama ne vien angļu, bet arī krievu valodā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
21

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
28

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
28

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
33

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
25

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
35

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
35
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
57
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi