Sabiedrības izpratne par izlīguma procesu kā iespēju risināt līdz noziedzīgam nodarījumam nonākušu konfliktsituāciju pamazām nostiprinās. Par to liecina pēdējā laikā ne tikai
likumu pārkāpušo, bet arī cietušo personu izteiktās vēlēšanās sākt sarunas ar konflikta otru pusi – savu ciešanu avotu.
Izlīguma process ir dialogs starp cietušo un likumu pārkāpušo personu, šo sarunu vadot neitrālam dalībniekam – starpniekam. Valsts probācijas dienesta (VPD) tīmekļa vietnē rodams – speciālista vadītu izlīguma sarunu var ierosināt jebkura konfliktā iesaistītā puse, taču tā iespējama tikai ar abu pušu brīvprātīgu piekrišanu. Praktiski šis “instruments” Latvijā tiek izmantots jau 15 gadus, taču izpratne par taisnīguma atjaunošanas principu un tieši izlīguma lomu šajā procesā veidojas palēnām. VPD Vidzemes reģiona struktūrvienības Cēsu nodaļas vadītājs Jānis Zārdiņš “Druvai” pavēstīja, ka dienests jau desmito gadu rudens nogalē organizē izglītojošo kampaņu “Izlīguma nedēļa”. Tajā norit specializēti pasākumi jau esošajiem šīs jomas ekspertiem un brīvprātīgajiem, kā arī plašākai auditorijai tiek stāstīts par šo taisnīguma atjaunošanas metodi. VPD Cēsu nodaļas vadošais probācijas speciālists arī atklāja, ka šoreiz Izlīguma nedēļā rīkotās tiešsaistes diskusijas centrālā tēma bijusi – vērtības un kā tās vada katra rīcību saskarsmē ar citiem. “Lai gan par to runājām tieši izlīguma procesa vadīšanas kontekstā, tomēr tā nenoliedzami ir aktuāla tēma arī pandēmijas dēļ nokaitētajā gaisotnē,” piemetina J.Zārdiņš.
Šāda konfliktā iesaistīto personu un viņu atbalstītāju, tostarp arī vecāku, radu un draugu, ārpustiesas tikšanās ir iespēja izrunāt un arī sadzirdēt notikušā ietekmi katra dzīvē, risinot dialogu drošā vidē. Starpnieks – VPD amatpersona vai sertificēts brīvprātīgais – savukārt ir tas, kurš rūpējas, lai emocijas tiktu uzklausītas, bet nenomāktu sarunas mērķi, lai dialogs noritētu konstruktīvi, kā arī palīdz vienoties par abpusēji pieņemamu un taisnīgu risinājumu. Rasto vienošanos vai pat tikai mēģinājumu risināt smago sarunu, tā arī nenonākot līdz rezultatīvam noslēgumam, kriminālprocesa virzītājs var ņemt vērā, pieņemot lietā tālākos lēmumus.
Likumdevējs paredzējis noteiktus un nepielūdzamus soda mērus par konkrētiem noziegumiem, tomēr nesniedz mierinājumu un arī atbildes, tostarp kāpēc tieši ar mani tas notika? Kā skaidro VPD – starptautiskajā praksē plašāk izmantotā taisnīguma atjaunošanas pieeja paredz visu ietekmēto personu iesaisti, lai veicinātu vienotu izpratni par notikušo un panāktu vienošanos, kā šis kaitējums varētu tikt mazināts vai novērsts, tā sasniedzot taisnīgu risinājumu.
Visi trīs “Druvas” uzrunātie izlīguma procesu starpnieki atzīst –šāda tikšanās un saruna var būt emocionāli dziedējoša visiem iesaistītajiem. Pirms pāris gadiem pensijā aizgājusī VPD speciāliste Anita Debeļska joprojām kā brīvprātīgā piedalās izlīguma sarunās. Viņai ir prieks par tām reizēm, kad tās beidzas ar vienošanos. “Taču ne vienmēr izdodas vienoties,” atzīst sarunu starpniecībā pieredzējusī A.Debeļska, uzsverot, ka gandarījums ir arī par tiem brīžiem, kad cietušais spēj ieklausīties pāridarītājā un kad likumpārkāpējs tiešām arī sadzird tās emocijas un sekas, ko atstājis nodarījums. Pēc viņas teiktā, izlīguma starpniekam jāmāk ieklausīties, vērot sarunas dalībniekus un jāspēj saglabāt neitralitāti. Kundze arī atzīst, ka šo sarunu pieredze, kā arī regulārās VPD rīkotās mācības palīdz ne tikai specifiskā darba veikšanā, bet arī pašas personības pilnveidošanā un pat ģimenisko attiecību stiprināšanā.
A.Debeļska pastāsta, ka Izlīguma process ir iespējams pat tad, kad jau izciests piespriestais sods. “Jebkurā stadijā ir iespējams runāt,” teic bijusī VPD darbiniece, atzīstot, ka praksē gan viņai šādi gadījumi vēl nav bijuši, tomēr viņa pieļauj, ka tas varētu būt vajadzīgs pēc smagām autoavārijām, reibumā paveiktām slepkavībām, kad arī pēc izciestā soda nav rodams iekšējais miers. Turklāt šī atrisinājuma vajadzība attiecināma arī uz pašiem cietušajiem un viņu ģimenēm – ir jāspēj arī piedot.
Pavisam nesen, īsi pirms “Covid-19” ienākšanas Latvijā, sarunu starpnieka mācībās piedalījies Mālpilī dzīvojošais Juris Vītums. Viņš gan atzina, ka līdz ar pandēmiju aizkavējās viņa iespēja pēc teorētiskajām mācībām praktizēties kā novērotājam citu starpnieku vadītajos izlīguma procesos, taču patlaban viņš ir gatavs turpināt šo brīvprātīgo darbu arī tiešsaistes variantā, kad to pilnībā būs apguvuši jau pieredzējušākie kolēģi. Lai gan J.Vītums savulaik apguvis juridisko izglītību, tomēr atzīst, ka īsta priekšstata par šo risinājumu iepriekš nav bijis. “Tiesa tik un tā pēc tam notiek, bet tā ir vislabākā iespēja konfliktu risināt, ne vienkārši tikt sodītam,” pārdomās dalās jaunpienākušais starpnieks, apliecinot, ka bažas vai bailes par lēmumu šajā darbā iesaistīties nav bijušas nevienu brīdi.
VPD Cēsu nodaļā izlīguma starpniece ir vecākā probācijas speciāliste Indra Kļaviņa, kura stāsta, ka no izlīguma procesa dalībniekiem nereti uzklausījusi atziņas par šādu sarunu vērtīgumu pat tad, kad sākotnēji viņi paši bijuši pret tikšanos. Iniciatīvas par izlīguma procesa rīkošanu sākušas nākt arī no cietušajiem. Vairojas arī ticība par sarunas iespējamību drošā vidē bez iespējas dalībniekiem aizvainot vienam otru. Kā galveno principu gan probācijā, gan izlīguma vadīšanā I.Kļaviņa uzsver cilvēku kā vērtību. “Vispirms tas ir cilvēks, ne pārkāpējs vai cietušais,” teic VPD pārstāve, atzīstot izlīguma sarunās pieļaujamu empātiju, taču vienlaikus pienākumu nodrošināt neitralitāti.
Komentāri