Ceturtdiena, 4. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Svētvakars nav tikai tradīcija

Sarmīte Feldmane
22:52
23.12.2020
8

Nav noslēpums, ka Ziemassvētki ne tikai kristiešiem, bet visai sabiedrībai ir īpašs svētku laiks.

Vietā ir ironiskais apzīmējums – Ziemassvētku draudze –, tā dēvējot tos, kuri uz dievkalpojumiem dodas reizi gadā. Vai tā ir tikai tradīcija? Vai to iemācījuši vecāki, vecvecāki? Visticamāk, katram sava atbilde. Taču iemesls ir tikai viens – ir kārtējo reiz jāpiedzīvo tās sajūtas, kuras piepilda sirdi un prātu, izdzirdot Ziemassvētku vēsti un “Klusa nakts, svēta nakts…” Un šīs sajūtas nav svešas tikai kristiešiem, tiem, kuri ik svētdienu cauri ērģeļu skaņām uzklausa mācītāja teikto, kopā dzied dziesmas, kurās slavē Dievu. Svētvakars ir brīnums, kuru gaida ikviens. Lielos dievnamos, kuros katrs var sajust savu niecību, un nelielās telpās, kurās apņem vienkāršība.

Tā bijis gadiem. Svētvakarā ejam uz baznīcu. Izskanējis, ka pat karu un mēra laikos Ziemas­svētku dievkalpojumi vienmēr notikuši. 2020.gadā ne katrā dievnamā. Šis ir dīvains, ierobežojošs, radošu iespēju laiks. Runājam par dižpauzi, reiz jau tika piedzīvota dižķibele. Sprie­žam, kā dēvēt to, ko valdība reizēm sauc par lokdaunu. Un radošumam aizsprosts pacelts – aizkritnis, noslēdzenis, apture, noslēdze, cietis, aizveris, mājsēde, slēgtenis, mājtupe, pieture, aizklape, nebrīvis, cietstāvis un vēl citi. Var jau ironizēt – vispirms paši kaut ko izdarām, proti, ignorējam ierobežojošos noteikumus, tad sanāk, kā sanāk un sākas dižas problēmas. Tad arī laiks domāt, kā tās nosaukt.

Laikam gan vērts vairākkārt pārlasīt kāda, kura vārdam nav nozīmes, teikto – paši sev nozagām Ziemassvētkus. Aizvaino­joši, bet patiesi. Nevarējām paciesties vēl kādu brītiņu, gribējās svinēt svētku gaidīšanu – lūk, rezultāts. Lai kā statistika biedē, lai kā pārmet medijiem, ka tie masē ar skaitļiem, nule saslimšana ar “Covid-19” apstiprināta vēl 1004 cilvēkiem, bet 16 pacienti miruši. Un kliedzam ne jau par to, ka vīruss bendē cilvēkus, bet gan, ka nebūs svētku un dāvanu. To nu esam nopelnījuši. Mājsēdi vai mājtupi, aizklapi vai cietstāvi…

Var, protams, šausmināties, cik viss traki, ļauni, bet cilvēka vēlēšanās būt labam, iepriecināt otru jau nekur nepazūd. Vai Latvija – pilsētas, pagastu centri, mājas – kādugad bijušas tik gaišas, tik krāsainas! Vien stāvēt un brīnīties par kāda izdomu, arī ieguldīto naudu un laiku, lai iepriecinātu citus. Tik nodeldētais, apnicīgais un reizē ietilpīgais vārds “radošums” iegūst saturu. Parādās cilvēkam tik pašsaprotamais – mēģināt izdarīt labāk, citādāk, izdarīt tā – lai citi brīnās.

Tumšajā laikā ar visskaļāko balsi var uzrunāt gaisma. To sajūt sirds, redz acis. Tāds ir šis laiks pirms Ziemassvētkiem. Tas noteikti paliks biogrāfijās, tehnoloģiju attīstības vēsturē.

Bet kā tad ar Ziemassvētku sajūtu, kas katram sava, bet tik daudziem tā saistās ar tik pazīstamo “Klusa nakts…”? Valdība, izprotot sabiedrībai būtisko, draudzēm parādījusi lielu pretimnākšanu. Dievnami atšķirībā no muzejiem, bibliotēkām, izstāžu zālēm utt. var būt atvērti. Un patiesi, ko gan cilvēkam vēl vajag – ieiet savā baznīcā, ja arī neesi nevienai piederīgs, Ziemassvētkos to sauksi par savu, sajust egļu skuju un sveču smaržu, klausoties ērģeles izbaudīt mieru… un gaidīt brīnumu. Šauboties, bet zinot, tas tāpat “Katru gad’ no jauna Kristus bērniņš nāk/ Pie mums, zemē ļaunā, un mūs svētīt sāk”.

Lielākā daļa dievnamu, svētvakaru gaidot, būs atvērtas vien dažas stundas. Dievkalpojumi nenotiks. Vai tāpēc, ka tiem pārdesmit baznīcēniem vien, ko noteikumi ļauj vienlaikus ielaist baznīcā, nav vērts rīkot pasākumu? Citkārt ir daudzi simti, tad cita lieta? Ik uz soļa dzirdam, ka šis laiks ir grūts, izskan mudinājumi padomāt par līdzcilvēkiem, neaizmirst viņus. Ne viens vien, ne jau pārmetot, atzinis, ka – ja jau baznīcām ļauts būt vaļā, tad kāpēc tās būs ciet. Vai tik sarežģīti izkontrolēt, cik cilvēku ieiet? Nākamie pagaidīs, nelauzīsies iekšā. Dienas gaitā kādā baznīcā ieietu desmit, citā pāris tūkstoši. Skaitam taču nav nozīmes. Viņi turp ietu, katrs savu domu vadīts.

Svētvakars izstaro gaismu. Arī no tumšajiem dievnamu logiem. Tādi nu reiz ir 2020.gada Ziemassvētki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
27

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
20

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
21

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
24
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi