Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Svētvakars nav tikai tradīcija

Sarmīte Feldmane
22:52
23.12.2020
11

Nav noslēpums, ka Ziemassvētki ne tikai kristiešiem, bet visai sabiedrībai ir īpašs svētku laiks.

Vietā ir ironiskais apzīmējums – Ziemassvētku draudze –, tā dēvējot tos, kuri uz dievkalpojumiem dodas reizi gadā. Vai tā ir tikai tradīcija? Vai to iemācījuši vecāki, vecvecāki? Visticamāk, katram sava atbilde. Taču iemesls ir tikai viens – ir kārtējo reiz jāpiedzīvo tās sajūtas, kuras piepilda sirdi un prātu, izdzirdot Ziemassvētku vēsti un “Klusa nakts, svēta nakts…” Un šīs sajūtas nav svešas tikai kristiešiem, tiem, kuri ik svētdienu cauri ērģeļu skaņām uzklausa mācītāja teikto, kopā dzied dziesmas, kurās slavē Dievu. Svētvakars ir brīnums, kuru gaida ikviens. Lielos dievnamos, kuros katrs var sajust savu niecību, un nelielās telpās, kurās apņem vienkāršība.

Tā bijis gadiem. Svētvakarā ejam uz baznīcu. Izskanējis, ka pat karu un mēra laikos Ziemas­svētku dievkalpojumi vienmēr notikuši. 2020.gadā ne katrā dievnamā. Šis ir dīvains, ierobežojošs, radošu iespēju laiks. Runājam par dižpauzi, reiz jau tika piedzīvota dižķibele. Sprie­žam, kā dēvēt to, ko valdība reizēm sauc par lokdaunu. Un radošumam aizsprosts pacelts – aizkritnis, noslēdzenis, apture, noslēdze, cietis, aizveris, mājsēde, slēgtenis, mājtupe, pieture, aizklape, nebrīvis, cietstāvis un vēl citi. Var jau ironizēt – vispirms paši kaut ko izdarām, proti, ignorējam ierobežojošos noteikumus, tad sanāk, kā sanāk un sākas dižas problēmas. Tad arī laiks domāt, kā tās nosaukt.

Laikam gan vērts vairākkārt pārlasīt kāda, kura vārdam nav nozīmes, teikto – paši sev nozagām Ziemassvētkus. Aizvaino­joši, bet patiesi. Nevarējām paciesties vēl kādu brītiņu, gribējās svinēt svētku gaidīšanu – lūk, rezultāts. Lai kā statistika biedē, lai kā pārmet medijiem, ka tie masē ar skaitļiem, nule saslimšana ar “Covid-19” apstiprināta vēl 1004 cilvēkiem, bet 16 pacienti miruši. Un kliedzam ne jau par to, ka vīruss bendē cilvēkus, bet gan, ka nebūs svētku un dāvanu. To nu esam nopelnījuši. Mājsēdi vai mājtupi, aizklapi vai cietstāvi…

Var, protams, šausmināties, cik viss traki, ļauni, bet cilvēka vēlēšanās būt labam, iepriecināt otru jau nekur nepazūd. Vai Latvija – pilsētas, pagastu centri, mājas – kādugad bijušas tik gaišas, tik krāsainas! Vien stāvēt un brīnīties par kāda izdomu, arī ieguldīto naudu un laiku, lai iepriecinātu citus. Tik nodeldētais, apnicīgais un reizē ietilpīgais vārds “radošums” iegūst saturu. Parādās cilvēkam tik pašsaprotamais – mēģināt izdarīt labāk, citādāk, izdarīt tā – lai citi brīnās.

Tumšajā laikā ar visskaļāko balsi var uzrunāt gaisma. To sajūt sirds, redz acis. Tāds ir šis laiks pirms Ziemassvētkiem. Tas noteikti paliks biogrāfijās, tehnoloģiju attīstības vēsturē.

Bet kā tad ar Ziemassvētku sajūtu, kas katram sava, bet tik daudziem tā saistās ar tik pazīstamo “Klusa nakts…”? Valdība, izprotot sabiedrībai būtisko, draudzēm parādījusi lielu pretimnākšanu. Dievnami atšķirībā no muzejiem, bibliotēkām, izstāžu zālēm utt. var būt atvērti. Un patiesi, ko gan cilvēkam vēl vajag – ieiet savā baznīcā, ja arī neesi nevienai piederīgs, Ziemassvētkos to sauksi par savu, sajust egļu skuju un sveču smaržu, klausoties ērģeles izbaudīt mieru… un gaidīt brīnumu. Šauboties, bet zinot, tas tāpat “Katru gad’ no jauna Kristus bērniņš nāk/ Pie mums, zemē ļaunā, un mūs svētīt sāk”.

Lielākā daļa dievnamu, svētvakaru gaidot, būs atvērtas vien dažas stundas. Dievkalpojumi nenotiks. Vai tāpēc, ka tiem pārdesmit baznīcēniem vien, ko noteikumi ļauj vienlaikus ielaist baznīcā, nav vērts rīkot pasākumu? Citkārt ir daudzi simti, tad cita lieta? Ik uz soļa dzirdam, ka šis laiks ir grūts, izskan mudinājumi padomāt par līdzcilvēkiem, neaizmirst viņus. Ne viens vien, ne jau pārmetot, atzinis, ka – ja jau baznīcām ļauts būt vaļā, tad kāpēc tās būs ciet. Vai tik sarežģīti izkontrolēt, cik cilvēku ieiet? Nākamie pagaidīs, nelauzīsies iekšā. Dienas gaitā kādā baznīcā ieietu desmit, citā pāris tūkstoši. Skaitam taču nav nozīmes. Viņi turp ietu, katrs savu domu vadīts.

Svētvakars izstaro gaismu. Arī no tumšajiem dievnamu logiem. Tādi nu reiz ir 2020.gada Ziemassvētki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi