Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Cīņa par kontaktstundām

Līga Salnite
21:05
22.01.2021
2

Izglītības jomā klusuma brīžu tikpat kā nav. Līdztekus darba pilnām rokām pie jaunās kompetenču pieejas ieviešanas praksē un pandēmijas dēļ radītā mērenā haosa mācību procesa nodrošināšanā atkal “izpeldējis” pedagogu atalgojuma jautājums.

Tik šoreiz viedokļi sadūrušies nevis burtiskā algas apmēra noteikšanā, bet gan redzējumā par to, ko ikdienā ietver pilnas slodzes pedagoga darbs.

Vēl decembrī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Iz­glītības departamenta direktore Līga Buceniece Saeimas atbildīgās komisijas deputātiem apliecinājusi, ka ministrija apņēmusies aprīlī nākt klajā ar jaunu pedagogu darba samaksas modeli, kurā būtu sabalansētas slodzes starp pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu pedagogiem. Pavasarī tika solīts arī atklāt, kas būs šīs slodzes sastāvā.

Janvāra vidū IZM pavēstīja, ka pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupā spriests – pāreju no 30 uz 40 darba stundu slodzi nedēļā varētu īstenot aiznākamajā, t.i., 2022./2023., mācību gadā. Protams, proporcionāli slodzes pieaugumam tiktu palielināta arī algas likme, solīts ministrijas ziņojumā.

Ja adekvāti stundu skaita pieaugumam tiek “audzēta” arī likme, loģiski spriežot, nekam būtiskam pedagogu darba materiālajā novērtējumā nevajadzētu mainīties. Tad kādēļ šai koncepcijai Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadībā jau izvērtusies jaudīga pretestība?

Redzējumā par notiekošo aicinājām dalīties Cēsu starpnovadu arodbiedrības priekšsēdētāju Ausmu Klētnieci, kura apstiprināja jau secināto – ja runa būtu tikai par kopējā stundu skaita maiņu vienā pilnā slodzē pedagogam un šim stundu skaitam atbilstoši pielāgotu samaksu, tad situācija īpaši nemainītos un iebildumu varbūt pat nebūtu. “Ir skolotāju vidū arī viedoklis pret, bet kopumā varētu arī piekrist 40 stundu darba slodzei. Gan tāpēc, lai pirmsskolu pedagogiem pēc šādas slodzes tiek aprēķināta faktiskā darba samaksa, gan arī sabiedrībai tad būtu labāk saprotama pedagoga slodze,” atzīst vietējās arodbiedrības pārstāve. Viņa paskaidro – tagad, kad formāli slodzē ir 30 stundas, kaut arī pedagogi mēdz strādāt vairāk nekā slodzi, pašreizējā kārtība izraisa spriedumus, ka skolotāji nestrādā, ka viņiem maza slodze.

Taču svarīgi ir, kas šo slodzi veido. IZM vismaz sākotnēji uzstājusi, ka 80% no slodzes – tātad 32 stundām nedēļā – jābūt kontaktstundām un tikai astoņas stundas paliktu darbu labošanai, materiāla un nodarbības satura sagatavošanai. “Tur jau pat vienas klases pārbaudes darbus tikko var paspēt izlabot,” komentē A.Klētniece.

Tiesa, šo ieceri izdevies “noairēt”, teic Cēsu puses skolotāju pārstāve, par reakcijas ātrumu un spēju iestāties par pedagogu interesēm cildinošus vārdus veltot LIZDA vadītājai Ingai Vanagai. Tieši pirms Ziemassvētkiem, kad visi skolotāji aizņemti ar semestra noslēguma uzdevumiem un svētku radīšanu saviem audzināmajiem, IZM esot klusi publicējusi paziņojumu par piedāvāto slodzes modeli un aicinājumu līdz 8.janvārim visām skolām sniegt atgriezenisko saiti. “Droši vien cerēja, ka nepamanīsim,” spriež A.Klētniece. Taču LIZDA pamanīja, un saausījās visi pedagogi. Arodbiedrība līdz janvāra beigām gatavo savu iekšējo – anonīmo – aptauju, mudinot visus skolotājus iesaistīties un atbildēt uz jautājumiem par darba apstākļiem un slodzi maksimāli atklāti. “Skolotāji ir iebiedēti un nerunā atklāti, taču daudzviet datoru nepietiek vai tie ir ļoti veci, bet, kā jāsaka, tā – viss mums ir kārtībā. Arodbiedrības pārstāvji cer panākt, ka kontakstundu griesti būtu 60% jeb 24 stundas nedēļā, dodot iespēju veltīt visiem neizbēgamajiem papilddarbiem 16 stundas. Vai tas izdosies – redzēsim,” piebilst A.Klētniece.

Arodbiedrības redzējumā arī nedrīkst šādus jautājumus virzīt strauji. A.Klētniece paskaidro, ka ministrijas piedāvātais modelis ir ļoti līdzīgs kaimiņzemē ieviestajam, bet “lietuvieši uz to gāja (diskutēja) četrus gadus”. Turklāt – tie ir citi mērogi, cits finansējums un likmes, piemetina skolotāja. Patlaban IZM piedāvājumu nodēvējot tikai par plāna skeletu ar vēl vairākām nepilnībām, to­starp nav atrunāts slodzes aprēķins pie pedagogu aizvietošanas, logopēda darbā un citi jautājumi. Arodbiedrība arī noteikti aizstāvēs skolēnu skaita klasē ietekmes saglabāšanu uz slodzes aprēķinu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
10
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi