Tirdzniecībai jāatgriežas – par to pēdējās dienās aizvien skaļāk runā dažādas nozares organizācijas, aizvien biežāk arī politiķi un valdība.
Ekonomikas ministrija vakar bija apņēmības pilna rosināt valdībai ļaut strādāt visiem tirgotājiem. Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs teica, ka “strādāt var visi tirdzniecības uzņēmumi, bet ierobežotos apstākļos”, piebilstot, ka piedāvāts noteikt stingrākas prasības attiecībā uz to, cik cilvēku drīkst atrasties veikalā, proti, vienam pircējam nodrošinot 25 kvadrātmetrus, kā arī rosināts noteikt, ka veikaliem jānodrošina atbildīgais, kurš kontrolēs šīs prasības ievērošanu.
“Mums kā Ekonomikas ministrijai ir ļoti svarīgi, ka spēj strādāt visi komersanti vienādos apstākļos. Šobrīd situācija ir stipri dažāda: ir uzņēmumi, kuri var strādāt, ir uzņēmumi, kuri nevar strādāt, ir tādi uzņēmumi, kuri var strādāt daļēji,” teica ministrs un uzsvēra, ka sabiedrības neapmierinātība ar esošo regulējumu palielinās, arī Konkurences padome saņem aizvien vairāk sūdzību par godīgas konkurences jautājumiem. “Mēs negribētu šo situāciju tālāk attīstīt,” teica J.Vitenbergs.
Savukārt pirmdien Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) izplatīja ziņu, ka, neskatoties uz nelielu jaunatklāto “Covid-19” gadījumu skaita samazinājumu, vērā ņemama situācijas stabilizācija Latvijā nav novērojama un saslimstības riski joprojām ir augsti.
SPKC informē, ka Latvijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 563,2, kamēr Eiropas Savienībā – vidēji 421. Uzsvērts, ka “saslimstības rādītājam valstī jābūt mazākam par 200 saslimušo uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju (jeb ne vairāk kā 270 jaunatklātu gadījumu dienā), lai varētu runāt par epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos un samērā droši varētu mazināt noteiktos drošības pasākumus”.
Pagājušajā nedēļā jaunatklāto gadījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējām septiņām dienām, samazinājies tikai par 2,1%, proti, iepriekšējā nedēļā vidēji dienā atklāti 748 inficēšanās gadījumi, bet janvāra trešajā nedēļā vidēji 763 gadījumi dienā. Pēdējās septiņās dienās veikti kopumā 66 460 testi, vidējais pozitīvo testu īpatsvars palielinājies līdz 7,9% (pirms septiņām dienām pozitīvo testu īpatsvars bija7,6%).
“Šobrīd esam atgriezušies pie tāda saslimstības līmeņa, kādu novērojām pirms Ziemassvētkiem un gadu mijas. Drīz pēc gadu mijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs strauji palielinājās līdz gandrīz 690 gadījumiem dienā, kas liecina, ka daļa iedzīvotāju svētku laikā neievēroja valstī noteiktos drošības pasākumus, tādējādi veicinot infekcijas izplatības pieaugumu,” skaidro SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
“Ja vēlamies mazināt saslimstību un atgriezties ierastajā dzīvēs ritmā, ikvienam no mums ir jāapzinās sava līdzatbildība un pareizi jālieto gan sejas maska (nosegts gan deguns, gan zods), veikalos un sabiedriskās vietās jāievēro savstarpējā fiziskā distance un jāatturas no tikšanās ar cilvēkiem ārpus savas mājsaimniecības,” pašsaprotamo vēlreiz atgādina SPKC.
Kā un vai ir iespēja sabalansēt – no vienas puses, tirgotāji un ražotāji, kas cieš zaudējumu, un visas no tā izrietošās sekas sabiedrībai; no otras puses, epidemioloģiskā situācija? Valdības izšķiršanās nevar būt viegla. Iespējams, kad lasīsiet šīs rindas, jau būs zināms, vai ir kādi konkrēti lēmumi, bet vēl līdz avīzes nodošanai tipogrāfijā turpinājās Ministru kabineta slēgtā sēde. Kritizēt un sašust par vakar izlemto vai joprojām neizlemto tirdzniecības sakarā, bet manuprāt, lielāki zaudējumi iedzīvotājiem kopumā būtu pārāk izprastas ekonomikas vajadzības, svaru kausos kā vieglākus liekot epidemioloģiskos aprēķinus.
Latvijā pagājušajā nedēļā 100 saslimušo inficēja 99 citus cilvēkus, pirms nedēļas – 91. Rīgā šis rādītājs ir vēl augstāks – 101, un tas norāda, ka saslimstības tendence ir augoša, atzīst epide- miologi. Taču dati liecina, ka arī nelielajos novados neviens nav pasargāts. Un sadzīves sarunās dzirdētais, ka uz laukiem nevajag attiecināt tikpat stingrus ierobežojumus kā uz lielajām pilsētām, manuprāt, ir apšaubāms. Piemēram, nelielais Apes novads (3220 iedzīvotāji) 14 dienu kumulatīvā saslimstībā uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir pirmajā vietā, tajā aktīvi 54 “Covid-19” gadījumi. Gulbenes novads (19771 iedzīvotāji) šajā sarakstā vēl vakar bija ceturtais – 273 kovida slimnieki. Vai arī laukos, kur nereti ir vien pāris nepieciešamo pakalpojumu vietu, vīrusam nav tikpat liela iespēja izplatīties?
Protams, lai objektīvi vērtētu situāciju, ir jāzina daudz vairāk, nekā lasīts paziņojumos un dzirdēts medijos, tomēr mani kā iedzīvotāju vairāk uztrauc slimība, kas jāierobežo. Ja tas izdosies iespējami drīz, uzņēmējdarbība ātri atkopsies, bet pašlaik, manuprāt, nav pareizi pretnostatīt vīrusa apkarošanu ekonomikai. Domāju, tautsaimniecība jābalsta ar citām metodēm, ne risku palielināšanu veselības nozarei. Un daudzas iespējas noteikti vēl nav izmantotas, vien kopā ar uzņēmējiem tās jāturpina meklēt. Taču, kā sacīts “Mērnieku laikos”, – runas vīriem ir spēks rokās…
Komentāri