Kad gaisa temperatūra ir ap nulli, pierasts, ka mājās kāpņu telpa ir slapja, bet žūstot kļūst balta, uz zābakiem ir baltas švīkas, bet, ieraugot “nosirmojušo” automašīnu, kārtējo reizi piedomā, kādā krāsā izvēlēties nākamo. Un vaininieks ir tikai viens – sāls. Ziemā, gribot, lai uz ielas un ceļa nav sniega un ledus, bez tā neiztikt.
Lai uzlabotu braukšanas apstākļus uz valsts autoceļiem, ceļu uzturētāji izmanto mitro sāli. Cik un kā, paredz noteikumi. Tehniskā sāls sastāvā ir vismaz 90% nātrija hlorīds, kas nodrošina ledus kausēšanu. Sāls var būt ar piemaisījumiem, tie var būt sulfāti (līdz 3%) un ūdenī nešķīstošas daļiņas (līdz 2%), kas ir saistīts ar sāls ieguvi un transportēšanu. Kaisīšanas brīdī kravas automašīnās ierīkota sistēma sajauc sāli ar ūdeni. Gribas taču ziemā braukt kā vasarā, bet bez sāls melnu asfaltu nedabūt. Daudzkārt izskanējis, ka kā pretslīdes materiālu varētu izmantot sīkas šķembas. Aprēķināts, rīkojoties sev un apkārtnei draudzīgāk, ielu un ceļu kaisīšana ar tām izmaksātu reizes četras dārgāk. Varētu izmantot arī kalcija hlorīdu, tas ir videi tīkamāks un arī sešas reizes dārgāks. Tehniskā sāls maksā aptuveni 55 eiro par tonnu.
Lai ziemas ceļš nav ledū, lai ielas, ietves un laukumi nav slideni – tā ir lielākās daļas sabiedrības vēlēšanās. Diemžēl zinātnieki neko labāku par sāli, kas kausē sniegu un ledu lielās platībās, līdz šim nav izdomājuši. Smilts vien slīdamību nemazinās, jo tā sasalst, ietves un brauktuves ar laiku kļūst grumbuļainas.
To, cik videi un dabai slikts ir ziemā izkaisītais sāls, regulāri atgādina dažādu jomu pārstāvji. Tas veicina mašīnu koroziju. Sāls uz ceļiem pievilina meža dzīvniekus, jo tā ir iespēja tikt pie organismam nepieciešamiem mikroelementiem. Par sāli uz ielām satraucas suņu saimnieki. Mīluļu ķepas tiek sasālītas, rodas problēmas. Te gan var minēt veterinārārstes Daigas Bokvaldes teikto mājdzīvnieku saimniekiem iecienītajā televīzijas raidījumā “Ķepa uz sirds”: “Ja sunim nav alerģiskas problēmas pēdās, sāls tikai iekož, bet nopietnus kaitējumus nerada.” Protams, cik saimnieku un suņu, tik viedokļu.
To, vai sāls nav pārlieku kaisīts, labi var redzēt pavasarī, pat vasarā. Cēsnieki labi atceras, kā vecpilsētā sarkanais klinkera bruģis bija bālgans, bet pēc lietus atkal atguva krāsu. Zinātāji atgādina, ka sāls ietekmē arī akmeni. Tāpat tiek bojātas ēkas. Te var vien piebilst – vai nu slidenas ietves vai saprātīga sāls kaisīšana.
Sāls gan uz ceļiem, gan ielām un laukumiem neizbēgami ietekmē zāli, kokus, kas aug blakus. Zināms taču, ja kādu koku grib nobendēt, regulāra sāls bēršana uz saknēm noder.
Augiem, vismaz tiem, kas sastopami Latvijā, sāļa augsne nav piemērota. Sāls ir arī pie vainas, ka daudzviet ceļu un ielu malās jau vasaras vidū augi sāk brūnēt.
Svaru kausi, kuros tiek vērtēts sāls labums un kaitējums, svārstās. Bet vai ir kas tāds, kas pasaulē dod tikai labumu vai neizbēgamu ļaunumu? Visā jābūt mērenībai, saprātīgam daudzumam. Arī sālim, ko kaisām uz ceļiem, ielām, laukumiem, lai nebūtu jābrauc un jāiet pa ledu, lai nekristu un negūtu traumas, lai auto neslīdētu un neizraisītu avāriju.
Komentāri