Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Dzimtā valoda – skaista un unikāla

Sarmīte Feldmane
15:38
22.02.2021
82

Svētdien (21.02.) valodu daudzveidībai veltītā Starptautiskā dzimtās valodas diena.

Pēc UNESCO iniciatīvas tajā tiek izcelta valodas nozīme ikdienas komunikācijā, pašizpausmē, sabiedrības veidošanā, zināšanu apgūšanā un tālākā nodošanā. Valoda ir svarīgākais materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības rīks. Apzinoties valodas lomu identitātes veidošanā, savstarpējā saziņā, izglītības un attīstības iespējās, kā arī draudus, ko mazajām valodām nes globalizācijas procesi, UNESCO šogad mudina pievērst īpašu uzmanību valodu daudzveidības veicināšanai un apdraudētajām valodām. Valodu daudzveidības un apdraudēto valodu loma tiks izcelta arī turpmāk. No 2022. līdz 2032. gadam ANO izsludinājusi Pirmie­dzī­votāju valodu desmitgadi, kuras mērķis ir vērst uzmanību uz pirmiedzīvotāju valodu izzušanu un nepieciešamību tās saglabāt, veicinot pirm­iedzīvotāju iespējas savas valodas izmantošanā. “Ie­rasts domāt, ka dzimtā valoda ir kas pašsaprotams, jo to apgūstam pirmajos dzīves gados. Tieši dzimtā valoda līdzīgi kā dzīvības turpināšanā mūs katru saista ne vien ar sava laika cilvēkiem, bet arī tālā pagātnē dzīvojošām paaudzēm un saista arī ar tām paaudzēm, kas vēl tikai dzims. Visi esam valodas lietotāji, tomēr pret dzimto valodu tāpat kā pret vidi un dabu nedrīkstam būt tikai patērētāji. Katrs esam atbildīgs par dzimtās valodas ekoloģiju, par to, lai valoda nezustu, lai valoda neierūsētu, lai tā attīstītos un būtu mūsdienīga, lai spētu izteikt 21.gadsimta jaun­atklātās parādības un izdomātās domas,” uzrunājot skolotājus un skolēnus pirms Dzimtās valodas dienas, teica Valsts prezidents Egils Levits.

Mazā Latvija ir bagāta. Visi runājam literārajā valodā, bet līdztekus skan novadu izloksnes, dialekti. Jau ieklausoties sarunu biedrā, varam noprast viņa dzimto pusi. Jānis Polis ir piebaldzēns vairākās paaudzēs, kultūrvēsturnieks, literāts, arī vairāku Cēsu kultūras biedrības “Harmonija” izdevumu redaktors un līdzautors. Jau teju 20 gadus viņš dzīvo Alūksnes pusē, Alsviķu pagastā, ir izdevniecības “Selja” īpašnieks.

“Kad sāku dzīvot Malienā, aizbraucot uz Piebalgu, jutu, ka laužu vārdus malēniski. Piebal­dzēnu izloksnē intonācija iet augšā, lejā. Piebaldzēns brauca ar vezumu kalnā augšā, no kalna lejā, un tas taču ietekmē. Tāpat kā suitiem un ventiņiem vārdu aprautās galotnes – vējā ātri jāpasaka doma. Tas viss paliek paaudzēs,” saka J.Polis un uzsver, ka ļoti jau gribas lepoties ar piebaldzēnu izloksni, bet tāpat runā Kosā, Skujenē, Smiltenes pusē. Dzīvo taču kaimiņos, ne izolēti, nevar apvilkt apli – tikai te runā piebaldzēni vai tur tikai suiti.

“Mūsdienu latviešu valoda ir kā esperanto valoda, kas veidota no dažādu valodu vārdiem. Jo dziļāk vērtējam vārdus, jo vairāk saprotam to saikni ar citām Eiropas tautu valodām. Cilvēki gadsimtiem dzīvojuši blakus, valoda bieži vien atšķiras no etniskās piederības. Aizvien vairāk gūstu pārliecību, ka latviešu valoda ir unikāla un senāka par tautu. Visas izloksnes vai dialekti ir senvalodu paliekas. Pirms gadiem lasīju, ka piebaldzēnu saknes meklējamas senprūšos, un par muļķību uzskatu, ka mums saistība ar krieviem.

Vēsturnieks, literatūrvēsturnieks Aleksejs Apīnis uzskatīja, ka Jersikas un Tālavas robeža bijusi Inešos. To arī valodnieki pierādījuši. Ieklausoties vārdos, to nozīmēs, var daudz ko noskaidrot. Valoda atklāj tautas vēsturi, tās ceļu un kaimiņus. Valoda ir bagātība, kas jāpēta un jāsaglabā,” viedokli pauž J.Polis.

Viņš uzsver, ka bieži vien nezinot domājam aplam, ka kādu vārdu esam aizguvuši, bet pirms gadsimtiem tas skanējis latviešu sarunās. “Paviļāsim pa muti vārdu “tvarāgs” – tā Malienā aizvien sauc biezpienu -, un, protams, saklausīsim krieviski aso “tvorog”. Cik plūstoši skan “skāteris” – galdauts – un asi “skaterts” krieviski. Kurš kaimiņš no kura aizņēmies? Tīnis ir baltu vārds, pusaudzis, latvieši teikuši – tēnis, ko lietoja vēl Matīss Kaudzīte. Spina ir visās valodās, krieviski – mugura, bet Piebalgā ar šo vārdu apzīmēja garu, lunkanu. Latīņu valodā šis vārds nozīmē to pašu. Man vienam skolasbiedram bija iesauka “Spina”,” stāsta J.Polis un atgādina, ka latviešu valodas saknes meklējamas tāltālā pagātnē un tā ir unikāla un ne ar ko nesalīdzināma. Vācu profesors Volf­gangs Šmits, uz kuru atsaucas valodu pētnieki, visu mūžu lauzījis galvu par indoeiropiešu valodām, bet mūža beigās atzina – viss kļūst saprotams un loģisks tikai tad, kad indoeiropiešu valodu centrā novieto baltus, un tad ģeogrāfiski lokveidā notiek citu valodu – ģermāņu, slāvu – veidošanās.

“Katrs laiks atstājis savu, daudz ko nezinām, skaidrojam, kā saprotam. Kalncempju pagastā ir ciems Uranaži. Ir skaidrojums, ka karā apmaldījies krievu zaldāts ieklīdis, ieraudzījis savējos un iesaucies – urā naši (mūsējie). Zvied­­ru kartēs “uraneis” – ūr nozīmē – tālais, aizvēsturiskais, bet ar noliegumu ne īsti mūsējo māja. Mani dzimtie “Tožiņi” Inešu pagastā kādreiz bijuši “Ūsiņi”. Vēl 1601.gadā ir “Usen”, Vid­zemē daudz, tad tūsen, tozen. “To­zens” arī ir senvārds – diezgan gauss, neizlēmīgs. Kādreiz Vid­zemē bija daudz “Ūsiņu”, bet zviedriem nebija pieņemams tas, kas saistījās ar elkdievību,” vēl kādu valodas attīstības šķautni paver J.Polis.

Viņš uzsver, ka pats nesaka “malēnieši”, bet “malienieši”. Kul­tūrpētnieks atgādina, ka malēniešu nosaukumu 1860. gadā izdomāja piebaldzēns Jēkabs Zvaigznīte. Viņš gan par malēniešiem sauca nedraugus Jaunpie­balgā. “Literatūrā, lai uzsvērtu novada īpatno, saka Malēnija, nevis Maliena,” bilst kultūrvēsturnieks.

J.Polis atgādina, ka valodā ienāk jauni vārdi, termini. Viņš pauž pārliecību, ka no globālās ie­tekmes neizbēgt. “Vai mums katram terminam, kas nav raksturīgs mums, nav radies te, izmisīgi jāizdomā latvisks nosaukums? Tagad ir valodnieki, kuri uztraucas, kā jāraksta o izruna. Franču valodā ir burti, kurus izrunā pat desmit variantos. Mācīsimies runāt bez piesārņojuma, nevairīties no vietvārdiem, senvārdiem. Rakstniece Inguna Bauere savos darbos izmanto daudz senvārdu, šodienai neprastas vārdu formas. Bet kurš steidzīgais šodien ir gatavs iedziļināties vārdos, meklēt to izcelsmi. Ir nozīme atdzīvināt vecos vārdus tikai tad, ja saprotam, ka tas ir mūsu vārds, un to arī lietojam,” pārdomās dalās J.Polis un piebilst: “Ausis svilst, kad dzirdu, cik auksts ir gaisa spiediens un augstas gaisa masas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi