Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Atmiņas spēja aizmirst

Sarmīte Feldmane
13:21
26.02.2021
4

Lai par ko runājam, spriežam, kaut negribam, sarunās iezogas tad un tagad, tāpat kā “Covid – 19”. Cilvēka mērs, lai cik tas liels metros, kubikmetros, litros vai kilogramos, reiz sasniedz maksimumu un ir pilns.

Gadu dzīvojam, zinot, kas ir pandēmija, pašizolācija, karantīna, saprotam vārdus “mājsēde” un “mājsaimniecība”, “komandantstunda”, esam pieraduši valkāt sejautus un mazgāt rokas. Vēl arī izvairīties no cilvēkiem – kā svešiem, tā savējiem. Ir apstākļi, pie kuriem grūti pierast, bet, ja situācija liek, jāievēro tas, ko likumdevēji lēmuši. Nogurums, atmiņas par to, kā bija pirms gada, nomāc. Līdz ar sauli, kas kļūst aizvien siltāka, arī pašiem gribas pasmaidīt – reiz taču šis laiks beigsies, un vienalga, kāds būs nākamais, tas būs citāds.

“Kantar” februārī veiktā aptauja liecina, ka trešā daļa (34%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem uzskata, ka līdz 2021. gada beigām Latvijā kopumā izdosies uzveikt “Covid-19” pandēmiju: tiks atcelti visi ierobežojumi un cilvēki atgriezīsies pirmspandēmijas dzīves ritmā. Turpretī puse – 51% – iedzīvotāju ir pesimistiskāki un tā neuzskata, savukārt vēl 15% iedzīvotāju nav bijis konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Ar ko vien runā, visiem pietrūkst kultūras pasākumu – koncertu, teātru, iespējas tikties ar draugiem, rīkot ballītes. Brīvais laiks vairs nešķiet tik piepildīts kā kādreiz. Taču 2019.gada nogalē publiskotais Kultūras ministrijas pasūtītais pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņa tendencēm, kura ietvaros tika veikta aptauja arī par to, kā vispār Latvijas iedzīvotāji mīl pavadīt brīvo laiku, parāda citu ainu. Ar lielu atrāvienu pār visiem citiem brīvā laika pavadīšanas veidiem dominē TV un filmu skatīšanās mājās. To kā savu brīvā laika pavadīšanas veidu minējuši 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Tam ar 53% seko gulēšana un atpūta mājās, bet ar 47% mūzikas klausīšanās. Mazāk nekā puse jeb 47% aptaujas dalībnieku ir norādījuši, ka brīvo laiku mēdz pavadīt kopā ar draugiem, 45% minējuši pastaigas, bet 37% – darbu mājā vai dārzā. Savukārt kultūras pasākumu apmeklēšanu minējuši vien 26% aptaujāto, bet sportošanu un aktīvo atpūtu – 25%. Lai gan lepojamies ar savu tautas mākslas kultūru, dalību kādā amatiermākslas kolektīvā kā regulāru brīvā laika nodarbi minējuši vien 3% aptaujāto.

Ja sakām tad un tagad, jājautā, kā tad trūkst. TV var skatīties, gulēt uz dīvāna arī, tāpat arī klausīties mūziku. Doties pastaigā drīkst, uz kurus pusi vien vēlies. Arī citi aptaujāto dati rāda, ka tas, kas izskan sabiedrībā kā traģēdija, jo pietrūkst, nemaz ne nesen tik daudziem nebija tas svarīgākais. Nedrīkst aizmirst, kas veido fonu sabiedrības viedokļa veidošanā. “Visa sabiedrība, visi cilvēki, visa nozare”- viens, varbūt pieci runā visu vārdā. Un to, kurš skaļāk un agresīvāk, asāk kritizējot citus, pauž savu sāpi, arī sadzird. Nepazūd arī doma, ja teiks par visiem, tas traģiskāk izklausās. Katrā nozarē ir veiksmes stāsti, kurus veidojusi tieši pandēmija, bet vispirms jau pašu uzņēmēju biznesa ķēriens un prasme izmantot situāciju. Līdzās tiem ir situācijas ķīlnieki, kuri plaši saim­niekoja, nu bizness apsīka vai apstājās. Viņiem palīdz valsts. Un tad ir tie, kuri valsti atcerējās tagad, kad iztērēti arī kopīgajā kasē neiemaksātie nodokļi. Tik dažādas situācijas uz viena fona. Visi pelnījuši izdzīvot, bet vai neveiksminieki, savā kabatā taupītāji jāuztur par sabiedrības naudu. Nākotnes vārdā droši vien. Bet vai viņi pratīs novērtēt, vai vēl pāris dienu pēc pandēmijas atcerēsies, ka saņēmuši sabiedrības atbalstu. Ja tavs bizness ir dot sabiedrībai vienalga – koncertu, skaistu frizūru vai skābētus kāpostus -, tad jau esi saņēmis tās samaksu. Laiks pildīt pienākumu – gan samaksāt nodokļus, gan algas.
Protams, tā tāda filozofēšana. Taču ikdienā kaitina tie haosa pasludinātāji, lielie kritizētāji, kuri, aizslēpušies aiz sabiedrības interesēm, klaigā, cik viss tiek darīts nepareizi, nelaikā, nesaprotami. Nevar nepiekrist, tā notiek, bet vai tāpēc situācija jāpadara vēl haotiskāka? Valstī strādā tāda valdība un Saeima, kādu paši ievēlējām – jaunus, ar mirdzošām acīm, angļu valodas zināšanām, labi skolotus. Paļāvāmies – gan jau pieredzi iegūs darbā. Un to ministri dara. Ko viņiem pārmest? Vēlētāji deva tādu mandātu. Mazs svars tam, ka partiju reitingi krītas. Nebūsim naivi, paš­valdību vēlēšanu dienā tik daudz kas būs aizmirsies un ausis sildīs solījumi un citu nonievāšana. Vai tad “Covid – 19” jau būs pagātne?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
9

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
14

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
16

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
15
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
12
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
11
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
9
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi