Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Atmiņas spēja aizmirst

Sarmīte Feldmane
13:21
26.02.2021
6

Lai par ko runājam, spriežam, kaut negribam, sarunās iezogas tad un tagad, tāpat kā “Covid – 19”. Cilvēka mērs, lai cik tas liels metros, kubikmetros, litros vai kilogramos, reiz sasniedz maksimumu un ir pilns.

Gadu dzīvojam, zinot, kas ir pandēmija, pašizolācija, karantīna, saprotam vārdus “mājsēde” un “mājsaimniecība”, “komandantstunda”, esam pieraduši valkāt sejautus un mazgāt rokas. Vēl arī izvairīties no cilvēkiem – kā svešiem, tā savējiem. Ir apstākļi, pie kuriem grūti pierast, bet, ja situācija liek, jāievēro tas, ko likumdevēji lēmuši. Nogurums, atmiņas par to, kā bija pirms gada, nomāc. Līdz ar sauli, kas kļūst aizvien siltāka, arī pašiem gribas pasmaidīt – reiz taču šis laiks beigsies, un vienalga, kāds būs nākamais, tas būs citāds.

“Kantar” februārī veiktā aptauja liecina, ka trešā daļa (34%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem uzskata, ka līdz 2021. gada beigām Latvijā kopumā izdosies uzveikt “Covid-19” pandēmiju: tiks atcelti visi ierobežojumi un cilvēki atgriezīsies pirmspandēmijas dzīves ritmā. Turpretī puse – 51% – iedzīvotāju ir pesimistiskāki un tā neuzskata, savukārt vēl 15% iedzīvotāju nav bijis konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Ar ko vien runā, visiem pietrūkst kultūras pasākumu – koncertu, teātru, iespējas tikties ar draugiem, rīkot ballītes. Brīvais laiks vairs nešķiet tik piepildīts kā kādreiz. Taču 2019.gada nogalē publiskotais Kultūras ministrijas pasūtītais pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņa tendencēm, kura ietvaros tika veikta aptauja arī par to, kā vispār Latvijas iedzīvotāji mīl pavadīt brīvo laiku, parāda citu ainu. Ar lielu atrāvienu pār visiem citiem brīvā laika pavadīšanas veidiem dominē TV un filmu skatīšanās mājās. To kā savu brīvā laika pavadīšanas veidu minējuši 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Tam ar 53% seko gulēšana un atpūta mājās, bet ar 47% mūzikas klausīšanās. Mazāk nekā puse jeb 47% aptaujas dalībnieku ir norādījuši, ka brīvo laiku mēdz pavadīt kopā ar draugiem, 45% minējuši pastaigas, bet 37% – darbu mājā vai dārzā. Savukārt kultūras pasākumu apmeklēšanu minējuši vien 26% aptaujāto, bet sportošanu un aktīvo atpūtu – 25%. Lai gan lepojamies ar savu tautas mākslas kultūru, dalību kādā amatiermākslas kolektīvā kā regulāru brīvā laika nodarbi minējuši vien 3% aptaujāto.

Ja sakām tad un tagad, jājautā, kā tad trūkst. TV var skatīties, gulēt uz dīvāna arī, tāpat arī klausīties mūziku. Doties pastaigā drīkst, uz kurus pusi vien vēlies. Arī citi aptaujāto dati rāda, ka tas, kas izskan sabiedrībā kā traģēdija, jo pietrūkst, nemaz ne nesen tik daudziem nebija tas svarīgākais. Nedrīkst aizmirst, kas veido fonu sabiedrības viedokļa veidošanā. “Visa sabiedrība, visi cilvēki, visa nozare”- viens, varbūt pieci runā visu vārdā. Un to, kurš skaļāk un agresīvāk, asāk kritizējot citus, pauž savu sāpi, arī sadzird. Nepazūd arī doma, ja teiks par visiem, tas traģiskāk izklausās. Katrā nozarē ir veiksmes stāsti, kurus veidojusi tieši pandēmija, bet vispirms jau pašu uzņēmēju biznesa ķēriens un prasme izmantot situāciju. Līdzās tiem ir situācijas ķīlnieki, kuri plaši saim­niekoja, nu bizness apsīka vai apstājās. Viņiem palīdz valsts. Un tad ir tie, kuri valsti atcerējās tagad, kad iztērēti arī kopīgajā kasē neiemaksātie nodokļi. Tik dažādas situācijas uz viena fona. Visi pelnījuši izdzīvot, bet vai neveiksminieki, savā kabatā taupītāji jāuztur par sabiedrības naudu. Nākotnes vārdā droši vien. Bet vai viņi pratīs novērtēt, vai vēl pāris dienu pēc pandēmijas atcerēsies, ka saņēmuši sabiedrības atbalstu. Ja tavs bizness ir dot sabiedrībai vienalga – koncertu, skaistu frizūru vai skābētus kāpostus -, tad jau esi saņēmis tās samaksu. Laiks pildīt pienākumu – gan samaksāt nodokļus, gan algas.
Protams, tā tāda filozofēšana. Taču ikdienā kaitina tie haosa pasludinātāji, lielie kritizētāji, kuri, aizslēpušies aiz sabiedrības interesēm, klaigā, cik viss tiek darīts nepareizi, nelaikā, nesaprotami. Nevar nepiekrist, tā notiek, bet vai tāpēc situācija jāpadara vēl haotiskāka? Valstī strādā tāda valdība un Saeima, kādu paši ievēlējām – jaunus, ar mirdzošām acīm, angļu valodas zināšanām, labi skolotus. Paļāvāmies – gan jau pieredzi iegūs darbā. Un to ministri dara. Ko viņiem pārmest? Vēlētāji deva tādu mandātu. Mazs svars tam, ka partiju reitingi krītas. Nebūsim naivi, paš­valdību vēlēšanu dienā tik daudz kas būs aizmirsies un ausis sildīs solījumi un citu nonievāšana. Vai tad “Covid – 19” jau būs pagātne?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi