Veselības ministrija kopā ar nozari un citām ministrijām sagatavojusi vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam”. Tās gan vēl tiks izdiskutētas valdībā.
Ko tad šāds dokuments paredz? Izvirzīti konkrēti sasniedzami rādītāji – par četriem gadiem vīriešiem un par trim gadiem sievietēm palielināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu (2027. gadā sasniegt 55 gadus vīriešiem un 57 gadus sievietēm), par 11% samazināt potenciāli zaudēto mūža gadu rādītāju, jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu vīriešiem palielināt par 1,8 gadiem un sievietēm par 1,2 gadiem. Kā to sasniegt, norādīti pieci virzieni:veselīgs un aktīvs dzīvesveids; infekciju izplatības mazināšana, tai skaitā “Covid-19” ierobežošana; uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe; cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide; veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana; efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana.
Sabiedrības veselības politikas mērķis ir skaidrs – uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Pret to diezin vai kāds iebilstu. Mērķi jau vienmēr ir labi, bet, lai tos sasniegtu, ar ideju un pārliecību vien nepietiek, diemžēl vajag arī naudu.
Sabiedrības veselības nodrošināšanas mērķi noteikti arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam. Tai skaitā uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu un zāļu pieejamību iedzīvotājiem. Vēl krietni pirms “Covid-19” pandēmijas Latvijā šī pieejamība bija viena no sliktākajām ES. Gluži kā no priekšvēlēšanu programmas skan teikumi – nepieciešams stiprināt veselības aprūpes sistēmu, palielinot valsts budžeta finansējumu gan veselības aprūpes pakalpojumu, gan zāļu labākai pieejamībai, gan ārstniecības iestāžu materiāltehniskajam nodrošinājumam iespējamām sabiedrības veselības krīzēm nākotnē. Viens no konkrētiem uzdevumiem šajā jomā – ieviest konkurētspējīgu ārstniecības personu atalgojuma modeli. Viss ir pareizi, ja vien tas nebūtu dzirdēts jau gadiem. Īpaši pirms katrām Saeimas vēlēšanām un valsts budžeta pieņemšanas.
Pamatnostādnēs nav aizmirsts arī “Covid – 19”, apzinoties, ka tā sekas būs jūtamas vēl ilgi. Lai nodrošinātu atbilstošu veselības aprūpi pacientiem, kuri pārslimojuši “Covid-19” un kuriem radušās nopietnas veselības problēmas, tiks attīstīti rehabilitācijas pakalpojumi un izveidota dinamiskās novērošanas ārstniecības un rehabilitācijas programma. Lai samazinātu “Covid-19” ietekmi uz cilvēku psihisko veselību, plānots uzlabot psiholoģiskās palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Viss uzrakstīts tā, kā tam jābūt. Atliek cerēt, ka 2027.gadā, to pārlasot, nebūs jāklausās tikai atrunas, kāpēc to un to nevarēja izdarīt. Vēl būtiski, ka pamatnostādnes izstrādātas, lai turpinātu iepriekšējos gados īstenoto sabiedrības veselības politiku, nodrošinātu iepriekšējos plānošanas periodos veikto ES fondu ieguldījumu pēctecību veselības nozarē, kā arī aktualizētu jaunus izaicinājumus. Cerams, ka turpināt nenozīmē meklēt aizbildinājumus, kāpēc veselības nozare ir tādā situācijā, kādā ir.
Komentāri