Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Pārāk daudz pretrunu Neizmērāmo iespēju nodoklis

Līga Salnite
16:46
07.03.2021
10

Datu nesēju atlīdzība – vienreizēja papildu maksa pie tukša datu nesēja, kurā ir iespējams kopēt kādu autordarbu savām vajadzībām, – un to regulējošo normatīvu iestrādnes sākušās jau pirms vairāk nekā 20 gadiem, nu ir iecerēts šo datu nesēju sarakstu aktualizēt atbilstoši laikmeta garam.

Tomēr Kultūras ministrijas virzītā iniciatīva sastapusies ar spēcīgu pretestību. Normatīva grozījumu autoriem tiek pārmestas tendenciozas sabiedrisko pētījumu rezultātu interpretācijas, nekorekta rīcība pret uzņēmumiem šajā tirdzniecībai nebūt ne vieglajā laikā. Kritika nonāk arī līdz fundamentālākām atziņām par nepieciešamību autoratlīdzības sistēmu pārstrādāt pilnībā, nevis lāpīt vienu caurumu milzīgā tīklā.

Jebkuras jaunas nodevas ieviešanā ir skaidras divas konfliktējošās puses: tie, kuru vajadzības ar šiem līdzekļiem tiks segtas, un tie, kuri par to maksās. Cenšoties saglabāt vēsu prātu, “Druva” ieskicēs plānotās izmaiņas un galvenos izskanējušos argumentus par un pret tām.

Ministru kabineta (MK) noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību tapuši tālajā 2005.gadā, pēc tam tie vēl trīs reizes piekoriģēti, lasāms likumdošanas aktu publiskajā vietnē likumi.lv. Kopš 2012.gada 1.novembra šie noteikumi paredz datu nesēju atlīdzību (DNA) kompaktdiskiem (CD) un digitālajiem video diskiem (DVD) rēķināt 6% no šo datu nesēju pirmās atsavināšanas cenas bez PVN, zibatmiņām – 4%. Savu­kārt reproducēšanai izmantojamajām iekārtām, kā personālajiem datoriem, portatīvajiem un planšetdatoriem, patlaban jau ir spēkā fiksēts DNA lielums – 2,85 eiro par vienību. Kā norādīts lvportals.lv likumprojektu skaidrojumu rubrikā, šis maksājums nenonāk valsts budžetā, bet uzreiz tiek pārskaitīts Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūrai/ Lat­vijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA), kas ir atbildīga par tālāko naudas sadali autoriem: mūziķiem, rakstniekiem, fotogrāfiem, aktieriem, kino un video autoriem, kā arī mūzikas un filmu producentiem. AKKA/LAA padomes priekšsēdētājs, mūziķis un tekstu autors Kārlis Kazāks iepriekš arī publiski kliedējis mītu, ka strīdīgi uztvertā atlīdzība attiecas tikai uz mūziku un videoklipu kopēšanu, tā attiecas arī, piemēram, grāmatu, dzejoļu vai citu bibliotēkā pieejamo autoru darbu fotografēšanu savām privātajām vajadzībām, tostarp kursa darbu rakstīšanai.

Kultūras ministrijas jaunākais piedāvājums paredz no atlīdzības saraksta svītrot CD un DVD kā neaktuālus materiālos nesējus, USB zibatmiņām DNA likmi pacelt līdz 6% un papildināt sarakstu ar visu veidu datoru cietajiem diskiem (2,85 eiro par vienību), ārējiem cietajiem diskiem (4%), bet visstrīdīgāk uzņemts labojums par viedtālruņiem. Tiem plānots noteikt atlīdzības piemaksu 1,50 eiro par vienību. Izmaiņu autori, argumentējot tieši šādu papildinājumu, atsaucas uz socioloģiskajiem pētījumiem, no kuriem viens 2017.gadā vēl neliecinājis par būtiskām izmaiņām iedzīvotāju paradumos, kā tiek kopēti autoru darbi personiskajām vajadzībām. Taču 2020.gada rudenī ministrijas pasūtītajā aptaujā gan samanāms (par 4% ) to respondentu pieaugums, kuri pēdējā gadā savām vajadzībām kopējuši kādus ar autortiesībām aizsargātus darbus – tā bija atbildējuši 14% aptaujāto. Vajadzību iekļaut arī viedtālruņus DNA sarakstā ministrija grozījumu anotācijā pamato: “Gandrīz trešdaļa aptaujāto iedzīvotāju (32%) likumīgi iegūto autordarbu pārrakstīšanai izmantojuši viedtālruni.” Tiesa, te izvērties neliels, tomēr būtisks pārpratums, uz ko norādījis arī Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Andis Āriņš. Nodēvējot to par aplamu interpretāciju, viņš vērš uzmanību – minētā trešdaļa, kuri kopēšanai izmanto viedtālruņus, tomēr tiek aprēķināta no tās respondentu daļas, kuri vispār atzinuši privātkopēšanas paradumu. “Tas nozīmē, ka realitātē viedtālruni privātkopēšanai izmanto vien aptuveni 5% respondentu,” ziņu aģentūrai LETA uzsvēris LIA pārstāvis.

Grozījumu autori gan salīdzinājumam snieguši arī ieskatu citu valstu praksē, pieminot, ka daudzās valstīs DNA apmērs esot atkarīgs no konkrētā viedtālruņa atmiņas ietilpības. Tomēr kā piemērs salīdzināta maksa par atlīdzību pie viedtālruņa ar 32 gigabaitu atmiņu: Horvātijā 1,35 eiro, Čehijā 1,87 eiro, Igaunijā no trīs līdz astoņi eiro, Lietuvā un Nīderlandē vairāk nekā četri eiro, bet Ungārijā pat 20,78 eiro.

Papildu finanšu riskos sakņotajām, kā arī komunikācijas robu radītajām bažām izskan arī revolucionārāki priekšlikumi. “Lat­vijas Vēstneša” tīmekļvietnē lasāms: “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa uzskata, ka nesēja atlīdzības regulējums Latvijā uzlabojams, nevis paplašinot nesēju sarakstu, bet gan pārskatot nesēja atlīdzības sistēmu konceptuāli.” Arī IT produktu izplatītājuzņēmuma “Elko” tirdzniecības biroja direktors Baltijā un Polijā Andrejs Gavrilovs atzīst, ka piedāvātie grozījumi nebūt neatbilst laikam un garam, aktuālie risinājumi darbu izplatīšanai – straumēšana un mākoņpakalpojumi – pat netiek skarti. Tāpēc “Elko” kopā ar Latvijas Datortehnoloģiju asociāciju rosina turpināt diskusijas un veikt padziļinātu izpēti visām pusēm taisnīgam risinājumam. Viens no veidiem, viņuprāt, ir atcelt jebkādas atlīdzības par iekārtām un ieviest nelielu digitālo nodevu tieši interneta pieslēgumam.

Vēl decembrī tika plānots, ka grozījumi stāsies spēkā no 1.marta, taču Ministru kabineta mājaslapā redzams, ka grozījumu projekts Valsts sekretāru sanāksmē februārī izskatīts, bet līdz valdībai tā arī vēl nav nonācis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi