Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pārāk daudz pretrunu Neizmērāmo iespēju nodoklis

Līga Salnite
16:46
07.03.2021
7

Datu nesēju atlīdzība – vienreizēja papildu maksa pie tukša datu nesēja, kurā ir iespējams kopēt kādu autordarbu savām vajadzībām, – un to regulējošo normatīvu iestrādnes sākušās jau pirms vairāk nekā 20 gadiem, nu ir iecerēts šo datu nesēju sarakstu aktualizēt atbilstoši laikmeta garam.

Tomēr Kultūras ministrijas virzītā iniciatīva sastapusies ar spēcīgu pretestību. Normatīva grozījumu autoriem tiek pārmestas tendenciozas sabiedrisko pētījumu rezultātu interpretācijas, nekorekta rīcība pret uzņēmumiem šajā tirdzniecībai nebūt ne vieglajā laikā. Kritika nonāk arī līdz fundamentālākām atziņām par nepieciešamību autoratlīdzības sistēmu pārstrādāt pilnībā, nevis lāpīt vienu caurumu milzīgā tīklā.

Jebkuras jaunas nodevas ieviešanā ir skaidras divas konfliktējošās puses: tie, kuru vajadzības ar šiem līdzekļiem tiks segtas, un tie, kuri par to maksās. Cenšoties saglabāt vēsu prātu, “Druva” ieskicēs plānotās izmaiņas un galvenos izskanējušos argumentus par un pret tām.

Ministru kabineta (MK) noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību tapuši tālajā 2005.gadā, pēc tam tie vēl trīs reizes piekoriģēti, lasāms likumdošanas aktu publiskajā vietnē likumi.lv. Kopš 2012.gada 1.novembra šie noteikumi paredz datu nesēju atlīdzību (DNA) kompaktdiskiem (CD) un digitālajiem video diskiem (DVD) rēķināt 6% no šo datu nesēju pirmās atsavināšanas cenas bez PVN, zibatmiņām – 4%. Savu­kārt reproducēšanai izmantojamajām iekārtām, kā personālajiem datoriem, portatīvajiem un planšetdatoriem, patlaban jau ir spēkā fiksēts DNA lielums – 2,85 eiro par vienību. Kā norādīts lvportals.lv likumprojektu skaidrojumu rubrikā, šis maksājums nenonāk valsts budžetā, bet uzreiz tiek pārskaitīts Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūrai/ Lat­vijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA), kas ir atbildīga par tālāko naudas sadali autoriem: mūziķiem, rakstniekiem, fotogrāfiem, aktieriem, kino un video autoriem, kā arī mūzikas un filmu producentiem. AKKA/LAA padomes priekšsēdētājs, mūziķis un tekstu autors Kārlis Kazāks iepriekš arī publiski kliedējis mītu, ka strīdīgi uztvertā atlīdzība attiecas tikai uz mūziku un videoklipu kopēšanu, tā attiecas arī, piemēram, grāmatu, dzejoļu vai citu bibliotēkā pieejamo autoru darbu fotografēšanu savām privātajām vajadzībām, tostarp kursa darbu rakstīšanai.

Kultūras ministrijas jaunākais piedāvājums paredz no atlīdzības saraksta svītrot CD un DVD kā neaktuālus materiālos nesējus, USB zibatmiņām DNA likmi pacelt līdz 6% un papildināt sarakstu ar visu veidu datoru cietajiem diskiem (2,85 eiro par vienību), ārējiem cietajiem diskiem (4%), bet visstrīdīgāk uzņemts labojums par viedtālruņiem. Tiem plānots noteikt atlīdzības piemaksu 1,50 eiro par vienību. Izmaiņu autori, argumentējot tieši šādu papildinājumu, atsaucas uz socioloģiskajiem pētījumiem, no kuriem viens 2017.gadā vēl neliecinājis par būtiskām izmaiņām iedzīvotāju paradumos, kā tiek kopēti autoru darbi personiskajām vajadzībām. Taču 2020.gada rudenī ministrijas pasūtītajā aptaujā gan samanāms (par 4% ) to respondentu pieaugums, kuri pēdējā gadā savām vajadzībām kopējuši kādus ar autortiesībām aizsargātus darbus – tā bija atbildējuši 14% aptaujāto. Vajadzību iekļaut arī viedtālruņus DNA sarakstā ministrija grozījumu anotācijā pamato: “Gandrīz trešdaļa aptaujāto iedzīvotāju (32%) likumīgi iegūto autordarbu pārrakstīšanai izmantojuši viedtālruni.” Tiesa, te izvērties neliels, tomēr būtisks pārpratums, uz ko norādījis arī Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Andis Āriņš. Nodēvējot to par aplamu interpretāciju, viņš vērš uzmanību – minētā trešdaļa, kuri kopēšanai izmanto viedtālruņus, tomēr tiek aprēķināta no tās respondentu daļas, kuri vispār atzinuši privātkopēšanas paradumu. “Tas nozīmē, ka realitātē viedtālruni privātkopēšanai izmanto vien aptuveni 5% respondentu,” ziņu aģentūrai LETA uzsvēris LIA pārstāvis.

Grozījumu autori gan salīdzinājumam snieguši arī ieskatu citu valstu praksē, pieminot, ka daudzās valstīs DNA apmērs esot atkarīgs no konkrētā viedtālruņa atmiņas ietilpības. Tomēr kā piemērs salīdzināta maksa par atlīdzību pie viedtālruņa ar 32 gigabaitu atmiņu: Horvātijā 1,35 eiro, Čehijā 1,87 eiro, Igaunijā no trīs līdz astoņi eiro, Lietuvā un Nīderlandē vairāk nekā četri eiro, bet Ungārijā pat 20,78 eiro.

Papildu finanšu riskos sakņotajām, kā arī komunikācijas robu radītajām bažām izskan arī revolucionārāki priekšlikumi. “Lat­vijas Vēstneša” tīmekļvietnē lasāms: “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa uzskata, ka nesēja atlīdzības regulējums Latvijā uzlabojams, nevis paplašinot nesēju sarakstu, bet gan pārskatot nesēja atlīdzības sistēmu konceptuāli.” Arī IT produktu izplatītājuzņēmuma “Elko” tirdzniecības biroja direktors Baltijā un Polijā Andrejs Gavrilovs atzīst, ka piedāvātie grozījumi nebūt neatbilst laikam un garam, aktuālie risinājumi darbu izplatīšanai – straumēšana un mākoņpakalpojumi – pat netiek skarti. Tāpēc “Elko” kopā ar Latvijas Datortehnoloģiju asociāciju rosina turpināt diskusijas un veikt padziļinātu izpēti visām pusēm taisnīgam risinājumam. Viens no veidiem, viņuprāt, ir atcelt jebkādas atlīdzības par iekārtām un ieviest nelielu digitālo nodevu tieši interneta pieslēgumam.

Vēl decembrī tika plānots, ka grozījumi stāsies spēkā no 1.marta, taču Ministru kabineta mājaslapā redzams, ka grozījumu projekts Valsts sekretāru sanāksmē februārī izskatīts, bet līdz valdībai tā arī vēl nav nonācis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
10
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi