Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

8.marts pārbaudījumu līkločos

Jānis Gabrāns
12:19
13.03.2021
15

Latvijā kopš 2008.gada kalendārā Starptautiskā sieviešu diena oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, un šķiet, ka beidzot (bet vai pavisam?) rimusi tā matu skaldīšana par un ap šo dienu.

Šogad publiski neizskanēja vai arī es netiku sadzirdējis jau ierastos argumentus 8.marta sakarā. Proti, kad vieni prasīja, ka to vajadzētu atjaunot kā oficiālu svētku dienu, piešķirot brīvdienu, citi steidza norādīt uz šīs dienas padomisko pieskaņu, uz Klāru Cetkinu un tamlīdzīgi. Domājot par tiem pēdējiem, man tā arī nav skaidrs, vai viņi tiešām šajā dienā izliekas, ka tā ir pavisam parasta diena un ignorē, ja sieva (draudzene) mājās atnāk ar ziediem, ko dāvājuši kolēģi. Negribas ticēt. Pieļauju, ka tā tikai politiska retorika, lai 8.marta pievakarē pretinieks paslepšus tomēr nopirktu ziedus un steigtos mājās. Un vai tie, kuri šos svētkus noliedz, sakot, ka sievietes viņi varot apsveikt katru dienu, to patiešām arī dara? Varbūt tas ir tikai iemesls, lai sievietei ziedus nedāvinātu pat vienu reizi gadā.

Jā, esmu, kā moderni teikt, padomju laika “produkts”, kas izaudzis pie šīs tradīcijas, un atzīšos, ka nekad neesmu sapratis, kas slikts šajā dienā? Neatceros, ka tolaik mēs būtu vispirms domājuši par Klāru Cetkinu, sieviešu tiesībām un tamlīdzīgi. Pat prātā nenāca meklēt šīs dienas politisko pamatojumu. Tas bija tikai viens iemesls uzdāvināt ziedus mammai, sievai, draudzenei, kolēģēm, paziņām. Ar dziesmām sveikt kolēģes Cēsu teātrī, braukt un uzdziedāt darba kolektīvos, sveicot sievietes. Un tas notika pilnīgi bez jebkāda padomiska zemteksta.

Ir tikai labi, ka šī diena ienākusi mūsu ikdienā, ka vairums vīriešu steidz uz veikaliem, lai iepriecinātu sievu, draudzeni, varbūt tas var kalpot kā stimuls vēl kādreiz savai mīļotajai uzdāvināt ziedus. Vienkārši tāpat, tāpēc, ka viņa ir, ka ir to pelnījusi. Un jautājums nav par darbību, bet par attieksmi. Uzdāvinot ziedus 8.martā, redzot saņēmējas prieku, iespējams, vēl kādreiz gribēsies viņu šādi pārsteigt, redzēt vēlreiz viņas sejā prieku. Kas zina, varbūt tas kļūst par tradīciju – reizi nedēļā nākt mājās ar kādu ziedu. Kaut vienu, bet no sirds. Vai tas kas slikts? Jo patiesībā tas taču mūsos, vīriešos, ierakstīts kopš pasaules radīšanas. Kā lasām Bī­belē: “Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.” Tātad vīrietis pieķersies sievietei, nevis otrādi. Un, ja reiz pieķersies, tad viņu lutinās, pārsteigs, iepriecinās, arī dāvinot ziedus, nu kaut vai 8.martā, kaut vai vienu tulpi. Jāatzīst, ka tagad pārdzīvota arī nievājošā attieksme pret šo ziedu, jo īpaši pret sarkano tulpi, kas pirms gadiem 30 bija vienīgā, ko varēja nopirkt. Bet arī sarkanā tulpe var nest vēstījumu, ja iedziļināmies ziedu valodā. Tā tikai liekas, ka ziedu dāvināšana ir tāds virspusējs notikums, bet savulaik katram ziedam, krāsai, ziedu salikumam bija īpaša nozīme. Arī tulpēm. Tā Viktorijas laika ziedu valodā sarkanas tulpes simbolizēja mūžīgu un nebeidzamu mīlestību, baltas tulpes sūtīja, ziņojot par vienpusējām jūtām, savukārt dzeltenas tulpes stāstīja par bezcerīgu mīlestību. Šobrīd tulpju burvība slēpjas tās daudzajās nokrāsās, gluži kā mīlestība, kas var tikt izdzīvota un piedzīvota tūkstoš dažādos veidos, raisot tikpat daudz dažādu sajūtu.

Gribētos cerēt, ka esam pārdzīvojuši šīs dienas, 8.marta, salīdzināšanu ar sarkanajiem padomju svētkiem, bet aiz apvāršņa jau aust jaunas bažas, kā šie svētki izturēs nākamo pārbaudījumu, kas arvien vairāk ienāk mūsu ikdienā. Te runāju par arvien vairāk jūtamajiem centieniem nonivelēt dzimumu dalījumu, par dzimumneitrālu audzināšanu un tā tālāk. Vai pēc gadiem nebūs nepiedienīgi rakstīt kalendārā – Starptautiskā sieviešu diena -, jo tad kāds var apvainoties. Vai šādi apsveikumi netiks dzēsti no sociālajiem tīkliem, kā tikko notika ar tik nevainīgo režisora Alvja Hermaņa skaidrojumu par Jaunā Rīgas teātra septiņiem uzvedības noteikumiem. Tikai tāpēc, ka tajā bija vārdi, kas neskaitās politkorekti, ieraksts no facebook tika izdzēsts. Vai nevar pienākt laiks, kad tiks dzēsti ieraksti, kuros būs minēti sieviete, vīrietis?
Es ļoti ceru, ka 8.marts tomēr izturēs pārbaudījumu un mums nebūs slepus jāpērk puķes, un jānes, lai, citiem neredzot, uzdāvinātu savai mīļotajai. Ceru, ka arī darba kolēģes neapvainosies par šo apsveikumu.

Jā, esmu konservatīvs un tāds arī palikšu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
10
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi