Pēdējos gados vārds “medijpratība” skan itin bieži, īpaši tas aktualizējies “Covid-19” sakarā, kad visdažādākās informācijas pārpārēm un cilvēks apjūk, cenšoties saprast, kur
patiesība, kur – viltus ziņas.
Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs 2016 .–2020. gadam medijpratība formulēta kā zināšanu un prasmju kopums, kas nepieciešams darbam ar ziņu avotiem: informācijas atrašanai un analīzei; informācijas sniedzēju funkciju izpratnei; informācijas satura kritiskam izvērtējumam; objektīvas informācijas atšķiršanai no tendenciozas; dažādos avotos pieejamo ziņu salīdzinājumam, lai veidotu savu pamatotu viedokli. Mediju pratība ietver arī prasmi praktiski lietot medijus.
Šis zināšanu un prasmju kopums nemaz nav vienkārši apgūstams, tāpēc tas, gluži kā savulaik piesprādzēšanās automašīnās, tagad – atkritumu šķirošana, jāmāca jau no mazām dienām. Bērni jau no mazotnes nonāk ciešā saskarē ar virtuālo pasauli, kurā ļoti viegli apmaldīties. Ja vecāki nespēj parādīt pareizo ceļu, jo paši to nezina, rodas problēmas. Īpaši šobrīd, kad skolēnu dienas galvenokārt aizrit datorā, internetā. To apliecina arī Latvijas Drošāka interneta centra, kas darbojas, izglītojot un informējot sabiedrību par bērnu drošību internetā un nodrošinot iespēju ziņot par atklātajiem pārkāpumiem internetā, veiktās aptaujas, testi un pētījumi. Tajos atklājies, ka bērniem un jauniešiem internetā ir grūtības atšķirt melus no patiesības, viņi uzticas sociālajos tīklos atrodamajai informācijai un dalās ar to, nepārbaudot, vai tā uzticama, tādējādi kļūstot līdzatbildīgi nepatiesas un maldinošas informācijas izplatīšanā.
Var tikai teikt, ka ābols no ābeles tālu nekrīt, ja vecāki nepievērš uzmanību informācijas uzticamībai, arī bērniem tas nebūs pirmajā vietā.
Zināšanu trūkums par sociālo mediju platformās noteiktajiem vecuma ierobežojumiem, elementāru ar interneta vidi saistītu jēdzienu nezināšana un risku nenovērtēšana ir kļūdas, ko visbiežāk pieļāvuši Latvijas skolēni, piedaloties centra Drossinternets.lv organizētajā Vislatvijas viktorīnā, kas norisinājās februārī.
Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska norāda, ka brīdī, kad liela daļa bērnu un jauniešu dzīves aizrit interneta vidē, kur tos apdraud neskaitāmi riski, ir būtiski rūpēties par viņu digitālo inteliģenci, kas ļauj droši sazināties interneta vidē, gudri un atbildīgi lietot tehnoloģijas, strādāt ar informāciju un rast pareizo risinājumu dažādās problēmsituācijās.
Minētā viktorīna, kurā piedalījās vairāk nekā 10 000 skolēni no visas Latvijas, ietvēra jautājumus par interneta vēsturi, terminiem, dažādiem izaicinājumiem un interneta izmantošanas paradumiem, drošību un medijpratību.
Rezultāti rāda, ka liela daļa (38%) 1.-3. klašu skolēnu gatavi noticēt informācijai, nepārliecinoties par tās patiesumu. Protams, būtu aplami domāt, ka pirmklasnieks spēs analizēt informāciju vai vismaz gatavosies to darīt. Bet vecākiem būtu svarīgi par to parunāt, pasekot, kā laiku virtuālajā vidē vada bērni, ko skatās, ar ko dalās, aicinot pakonsultēties ar viņiem. Protams, ja vien pašiem vecākiem ir spējas izvērtēt, kas pareizs, kas nē, ja ir zināšanas kaut vai par sociālajos tīklos noteiktajiem vecuma ierobežojumiem. Vai zina, ka sociālo tīklu platformās Snapchat, TikTok un Instagram drīkst reģistrēties tikai no 13 gadu vecuma? Viktorīnas rezultāti parāda, ka katrs ceturtais pirmo klašu skolēns to nezina, lai gan daudzi lieto šīs platformas. Tātad vai nu vecākiem vienalga, ko bērns dara tīmeklī, vai viņi paši nav par to informēti.
Apmēram trešdaļa 4.-6. klašu skolēnu nav pietiekami informēti, kur vērsties, ja nācies saskarties ar problēmsituācijām interneta vidē. Tikai nedaudz vairāk par pusi (52%) zina, ka šādās situācijās jāvēršas pie pieaugušā, Drossinternets.lv speciālistiem vai jāzvana uz uzticības tālruni 116111. Jāatzīmē, ka sociālajos tīklos nemitīgi pastāv risks saskarties arī ar emocionālu pazemošanu, privātuma pārkāpumiem, saziņu ar svešām personām un citiem, par kuriem bērni būtu jāinformē un jāizglīto gan skolā, gan ģimenē.
Izplatītākās kļūdas 7.-9. klašu skolēnu vidū ir nezināšana par digitālajā vidē svarīgiem terminiem. Lielai daļai (36%) šīs vecuma grupas viktorīnas dalībnieku nav zināšanu par to, kas ir algoritms un kā tas darbojas.
Analizējot 10.-12. klašu skolēnu atbildes uz viktorīnas jautājumiem, arī var konstatēt nepietiekamas zināšanas par drošību sociālo tīklu platformās. Tikai mazāk par piektdaļu (14%) vidusskolēnu zina, ka Eiropā WhatsApp lietotāji drīkst reģistrēties tikai no 16 gadu vecuma.
Šī informācija, šķiet, pārdomām visai izglītības sistēmai, jo daudzviet pamatskolas klasēs, kurās mācās bērni līdz 16 gadiem, saziņai izveidots klases čats tieši šajā platformā. Kaut kā piemirstot, ka jaunā Eiropas Savienības datu regula nosaka, ka “WhatAapp” aplikāciju drīkst lietot no 16 gadu vecuma.
Komentāri