Katrai valstij ir savi vājie punkti. Tajā pašā ASV ar skaudru regularitāti mirst automašīnās pārkarsuši bērni, šogad tādi ir jau 17. Mums gadījumi, kad bērns būtu jānogādā slimnīcā pārkaršanas dēļ mašīnā, ir ļoti reti. Toties Latvijā bērni regulāri gūst sadzīviskas traumas, braucot ar velosipēdiem, skūteriem, skrejriteņiem vai vienkārši lēkājot pa batutu – darot pavisam ikdienišķas, bērniem tik saprotamas lietas. Arī peldēšanās piemājas dīķī, ezerā vai jūrā ir ierasta vasaras sastāvdaļa. Tā nav slimība, no kuras būtu jāizvairās vai jābaidās, tā vienkārši ir ikdienišķa rīcība. Diemžēl nav izveidota izpratne, lai tas būtu droši, un bieži nelaime notiek pat citu cilvēku acu priekšā.
Domājot, kas līdz šim bijis mūsu veiksmes stāsta pamatā saistībā ar “Covid-19” pandēmiju, kāpēc vīruss mūs skāris daudz maigāk nekā citu valstu iedzīvotājus, un apzinoties, ka ne tikai striktajiem noteikumiem ir bijusi nozīme, bet arī mūsu ikdienas dzīvesveidam un paradumiem, aizdomājos , kā situācija uzlabotos arī citās jomās, kurās mums veicas krietni bēdīgāk. Ja valdība un visa sabiedrība pret bērnu traumatismu un riskiem, kas to izraisa, izturētos daudz skrupulozāk, arī cilvēku drošības ziņā uz ūdens mēs būtu daudz labākā situācijā nekā esam šobrīd. Protams, katrs sākotnēji ir atbildīgs par savu uzvedību un veselību, vecāki par bērnu drošību, tomēr arī kopējai sabiedrības uzvedībai un valdības nostājai un rīcībai ir ļoti liela nozīme. Jā, man gribētos, ka valdība tikpat regulāri kā rīko sēdes, pieņem lēmumus un informē sabiedrību, kā vēl ierobežot vīrusa izplatību un pasargāt iedzīvotājus, domātu, ko vēl darīt, lai samazinātos traumatisms un noslīkušo skaits, pēc katra gadījuma izvērtētu, ko vēl var darīt, kādi ierobežojumi jāievēro, kādi papildu drošības pasākumi jāievieš, kādi paradumi jāmaina, lai mēs maksimāli izvairītos no letāliem gadījumiem. Domāju, tādā gadījumā statistika būtu daudz iepriecinošāka arī šajās jomās. Bet tikmēr, kamēr tā nav, mums pašiem jābūt izglītotiem, zinošiem un tālredzīgiem, lai nodrošinātu ikdienas aktivitātes paši sev un bērniem. Un, lai gan vasarīgas traumas mūspusē tomēr tiek gūtas regulāri, ir liels prieks, ka vismaz pie ezeriem un dīķos mūspusē, neskatoties uz lielo atpūtnieku skaitu, viss ir mierīgi.
Komentāri