Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Mēsli smird. Būs raža!

Sarmīte Feldmane
18:55
09.04.2021
7

Varbūt tikai pārliecināts pilsētnieks, tāds, kuram lauki saistās vien ar Jāņu svinēšanu, kad jācīnās ar odiem un citiem kukaiņiem, kad zāles stiebri duras, nezina, ka, lai kaut ko izaudzētu, vispirms zemei ir jādod spēks. Tā jāmēslo.

Ka minerālmēsli, lai cik tie nekaitīgi, ir ķīmiķu radīti, tātad – nekas labs, ir zināšanas, kas nogulsnējušās un veido izpratni un attieksmi. Vides un dabas aizstāvji, saprotams, balso par visu dabisko. Vienalga, kas tas būtu. Zemes auglībai kūtsmēsli ir labākais palīgs visiem augiem, jo tie nodrošina nepieciešamos barības elementus. Kūtsmēsli, iestrādāti augsnē un pakāpeniski sadaloties, uzlabo tās struktūru un paaugstina auglību vairāku gadu garumā. Vēsturiski tas ir bijis senākais līdzeklis, kas lauku mēslošanai ir izmantots gan rudenī, gan pavasarī.

Tas it kā ir tik saprotami. Taču katru gadu arī redakcijai piezvana kāds satraukts iedzīvotājs, nežēlojot daiļskanīgus sarunvalodas vārdus, sūdzas, ka apkārtne smird, ka kaimiņš rīkojas necivilizēti, nedomā par citiem, kuri grib pasēdēt vai pastrādāt pagalmā.

Taču lopkopim mēslu krātuve ir jāizved, un viņš nekādi nevar nodrošināt, ka kūtsmēsli nesmirdēs. Parasti jau satrauktais labi zina, kā pareizi jāsaimnieko, un biežākais, ko pārmet, ka lauki tiek laistīti ar vircu. Tā nu gan nav. Tas ir šķidrmēslojums. Ja šķidrmēslojumu lieto kā papild­mēslojumu uz augošiem augiem, to drīkst neiestrādāt augsnē.
Arī Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Daina Vārpiņa atgādina, ka organiskā mēslojuma izkliedēšanas darbi uz lauksaimniecības zemēm var radīt īslaicīgu, labsajūtu traucējošu smaku, tomēr nav uzskatāma par pārkāpumu, ja tiek ievērotas vides prasības. Lai ierobežotu iespējamu smaku emisiju no lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm, kūtsmēslus vai citu organisko mēslojumu izkliedēt drīkst jebkurā nedēļas dienā, bet nedrīkst to darīt svētdienās un valsts noteiktās svētku dienās. Notei­kumi paredz, ka pakaišu kūts­mēsli un separētā digestāta cietā frakcija jāiestrādā augsnē 24 stundu laikā pēc izkliedēšanas uz lauka. Savukārt šķidrmēsli un virca – 12 stundu laikā. Vēl arī noteikumi liedz izkliedēt kūtsmēslus uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes.

Tiem, kam traucē pašsaprotama saimniekošana, laikam tomēr būs vien jāsamierinās. Vai savas labsajūtas un ērtuma dēļ aizliegsim kādu lauksaimniecības nozari? Un ne tikai kādu. Ja nebūs mēslu, nekas neizaugs. Un minerālmēsli taču ir slikti. Ne viena vien lopkopības ferma nav uzcelta tieši tādēļ, ka apkārtējiem bail no smakām.

Mainās paaudzes un arī izpratne par laukiem. Kļūstam it kā smalki. Ar smagajiem metāliem, degvielas smaku piepildītais gaiss kļuvis pašsaprotams. To nejūtam.
Zinātnieki apstiprinājuši, ka Eiropā jau pirms 8000 gadu zemkopji izmantoja mājlopu mēslus, lai padarītu savus laukus auglīgākus. Jau senie neolīta ēras cilvēki, klejojošie mednieki, rūpējās par to, lai atstātu savu pēcteču rīcībā auglīgus laukus. Pie šādiem secinājumiem zinātnieki nonāca, izpētot vairāk nekā simts graudaugu un citu sēklu paraugus no vairāk nekā desmit arheoloģisko izrakumu vietām Eiropā.

Indijā govju mēslus, sajauktus ar ūdeni, izšļaksta ap mājām un to iekšpusē, lai atbaidītu kukaiņus un gūtu svētību pavardam. Daudzviet Āfrikā kā repelentu izmanto kaltēto govju mēslu sīvos dūmus. Arvien vēl pasaulē ir vietas, kur kūtsmēslus, sajauktus ar salmiem vai tāpat, izmanto kā pieejamu celtniecības materiālu.

Bet latviešu folklora atgādina par mēslu talkām. Sabrauca kaimiņi un ar priecīgām sarunām stājās pie netīrā darba.  Vīri krāva vezumus, un pusaudžu zēni brauca uz lauku. Vezuma izkraušanu veica pats saimnieks, jo tikai viņš vislabāk zināja, kur un cik mēslu nepieciešams.  Meitas ar mazajām dakšiņām mēslus uz lauka izārdīja.  Viņas savu darbu izpušķoja ar dziesmām. Ticējums vēsta: “Mēslu laikā esot visiem jābūt priecīgiem, lai saimniekam ar būtu prieks par labu ražu.” Tāpēc mēslu talkās senāk esot dancojuši un citādi priecājušies.

Nu ja – kādreiz un tagad, citur un Latvijā. Vai nav tikai viena vaina – sevis celšana uz augsta akmens, nevēlēšanās vai varbūt nespēja saprast visparastāko lietu kārtību. Zemei jādod, un tā dos pretī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
27

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
20

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
21

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
24
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi