Par aplamas vai īsti nesaprotamas informācijas izplatīšanu visbiežāk – un lielāko tiesu pamatoti – tiek vainotas vai nu oficiālas iestādes, vai žurnālisti. Tomēr nereti informācija kļūst kā bumba ar laika degli arī tādēļ, ka tā automātiski tiek piemērota un izlasīta tā, kā tas atbilst katra uzskatiem.
Šķiet, klasisks piemērs šādai informācijas lasīšanai bija pirms kāda laika izplatītā ziņa, ka valsts augstākajām amatpersonām tiek atlikta otrā vakcīnas “AstraZeneca” deva. Publikācijā bija rakstīts, ka šāds lēmums pieņemts, jo laiks, kurā šai vakcīnai sāk veidoties un izveidojas imunitāte pret vīrusu, ir no astoņām līdz 12 nedēļām, un otrā deva to tikai nostiprina. Tādēļ otro devu var potēt vēlāk, nekā sākumā paredzēts, un vakcīnas var izmantot pirmajai devai citiem cilvēkiem. Tracis sociālajos tīklos sacēlās pamatīgs. Protams, pēc dažām dienām, kad šī ziņa tika skaidrota vairākas reizes pēc kārtas, jezga pierima, bet pārliecība par “slikto vakcīnu” un meliem daļā sabiedrības palika.
Nupat vēl sarežģītāka situācija izveidojusies ap traģisko notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus ieguva medbrālis Normunds.
Sākotnēji no Tukuma policijas nāca informācija par degošu drēbju kaudzi, tikai pēc tam kļuva zināms, ka dega cilvēks. To, ka šis cilvēks tika terorizēts un viņam tika draudēts, uzzināja tikai tad, kad par uzbrukumiem un draudiem pastāstīja viņa draugs. Izrādījās, par draudiem policijai iesniegums uzrakstīts jau pagājušā gada novembrī, bet policija uzskatīja, ka tam nav jāpievērš uzmanība. Tagad izmeklēšanu pārņēmusi jau cita policijas struktūrvienība un klajā nākuši arī citi fakti, kas liek domāt – varbūt tas ir bijis līdz izmisumam novesta cilvēka pašnāvības mēģinājums. Jebkurā gadījumā fakts, ka puisim ticis draudēts un bijuši arī uzbrukumi, netiek noliegts, un acīmredzot visprātīgāk šobrīd būtu paļauties uz to, ka traģiskais gadījums tiks nopietni izmeklēts un patiesība tiks noskaidrota.
Tomēr šis notikums un tas, ko cilvēki raksta sociālajos tīklos, manuprāt, ļoti spilgti apliecina divas lietas. Pirmā – mēs kā sabiedrība noraidām visu un visus, kas nelīdzinās mums pašiem, ka naids pret citādo patiesībā ir milzīgs. Patiesībā naids tiek personificēts, tas kalpo kā instruments, lai iegūtu varu. Pareizā latviskā dzīvesziņa un dzīves stils, pareizās ģimenes un sievietes vieta, “nepareizā” Satversmes tiesa, no kuras vajadzētu atteikties vispār, jo nepatīk tās spriedumi – ņemtiņi ap šiem jautājumiem parasti visvairāk uzplaukst pirms vēlēšanām. Tajos iesaistās ne tikai politiķi, bet diemžēl arī baznīca. Tiesa gan, pēc milzīgā sašutumu sociālajos tīklos par to, ka cilvēku var draudēt iznīcināt viņa, iespējams, netradicionālās seksuālās orientācijas dēļ, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags publicējis, manuprāt, sev neparasti cilvēkmīlestības cauraustu vēstuli, kurā raksta arī šādas rindas: “Viena no versijām pieļauj, ka uzbrucēju motivēja upura homoseksualitāte. Ja tā ir taisnība, tad šeit sastopamies ar homofobiju tās īstajā veidolā. Te nevar aizbildināties ar iestāšanos par vērtībām, jo tas bija uzbrukums visām kristīgajām un cilvēciskajām vērtībām. Ar tikumību tam nav nekā kopīga. Tam nav nekāda attaisnojuma.” Atliek vien piebilst, ka arī tad, ja puisis sevi aizdedzināja pats, Krimināllikumā ir pants par novešanu līdz pašnāvībai.
Lai kā tur arī būtu bijis, notikušais, manuprāt, nav stāsts par “nepareizo puisi”, kurš ir darījis arī lietas, kuras tiek izskatītas tiesā, bet tas ir stāsts par sabiedrības neiecietību, naidu un paštaisnumu, par spīti tam, ka mēs protam un varam būt arī labestīgi un līdzestīgi.
Komentāri