Pēdējo dienu ņemšanās ap skatītāju (ne)ielaišanu uz hokeja čempionātu liek domāt par prioritātēm.
Saeimas deputāti, vienai koalīcijas partijai (Jaunā konservatīvā partija- JKP) balsojot kopā ar opozīciju, nodeva Ministru kabinetam virzīt jautājumu, lai atļautu noteiktam skaitam vērot hokeju klātienē. Ministru prezidents šo lēmumu novirzīja Veselības ministrijai, kas norādījusi, ka nevakcinētus skatītājus Pasaules hokeja čempionātā ielaist nevajadzētu, savukārt vakcinēto ielaišanas gadījumā epidemioloģiskās drošības riski būtu zemi, taču vēl nav IT risinājuma vakcinēšanās fakta apliecināšanai.
Nenoliedzu, ka hokejs latviešiem ir svarīgs, arī es labprāt aizbrauktu uz kādu spēli, bet vai nozīmīgs ir tikai hokejs? Partiju aktivitāte, virzot šo jautājumu, liek domāt, vai zem tās neslēpjas 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, lai, atverot hokeju klātienes skatītājiem, varētu nopelnīt papildu punktus. Protams, nav zināms, cik no vakcinētājiem būs gatavi maksāt vismaz simts eiro par biļeti, bet izskanēs vēsts, ka, lūk, mēs izcīnījām.
Saeimas deputāts Gatis Eglītis no JKP aģentūrai LETA norādījis, ka šis Veselības ministrijas atzinums ir necieņa pret parlamentu un hokeja saimi. Bet rodas jautājums, vai deputātu centieni atvērt hokeja arēnas tribīnes nav necieņa pret mākslas un kultūras jomu? Vai pret tiem, kuri slēdz laulības? Laulību ceremonijā atbilstoši noteikumiem drīkst būt tikai jaunais pāris un liecinieki, nevar piedalīties pat laulāto vecāki, bet hokeja čempionātā veram durvis – lūdzu, nāciet simti, tūkstoši! Starp citu, par dzimtsarakstu sistēmu atbild JKP ministrs.
G. Eglītis norāda, ka parlaments savu politisko gribu ir paudis: “Skaidrāk vairs nevar. Ja mēs divreiz vienā sēdes dienā savācām 34 parakstus, kas, manuprāt, Saeimas vēsturē tā nav bijis, un tagad valdības līmenī notiek kaut kādas garas spriedelēšanas, tad tas parāda attieksmi.”
Kāpēc tad šie paraksti netiek vākti, lai uzdotu valdībai, piemēram, ļaut atvērt muzejus un izstāžu namus, kas joprojām apmeklētājiem slēgti?
Kā atzīst Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule, dzirdot Saeimas deputātu runas par hokeja čempionāta atvēršanu skatītājiem, gribas kliegt skaļā balsī: “Viņi runā par skatītājiem arēnās, bet mūsu muzeji joprojām ciet, lai gan bez problēmām varam nodrošināt apmeklētāju plūsmu un ievērot visu, ko vajag ievērot. Līdz šim mums un līdzīgi vēl vairākām nozarēm saka, ka ir jāpagaida, mēs pacietīgi gaidām, bet brīdī, kad runā par skatītāju ielaišanu uz hokeju, rodas neizpratne, ar ko viņi citādāki? Uz muzejiem noteikti nenāk tik daudz cilvēku kā uz hokeja čempionātu, un jau pagājušajā gadā mēs pierādījām, ka apmeklētāju plūsmas var bez problēmām regulēt. Pie visoptimistiskākā apmeklētāju plūsmas scenārija nedomāju, ka Piebalgas muzejos rastos drūzma, ko nevar kontrolēt.”
Viņa arī norāda, ka Latvijas Muzeju biedrība jau sen izstrādājusi vadlīnijas, muzeji gatavi tās realizēt, taču zaļā gaisma netiek dota. Turklāt Latvijas Nacionālais mākslas muzejs pirms mēneša uzskatāmi parādīja, ka pat tik liela muzeja tik populāras izstādes, kāda bija “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”, apmeklēšanu iespējams organizēt epidemioloģiski droši. Divas nedēļas izstāde bija atvērta ar iepriekšēju pieteikšanos uz konkrētu apmeklējuma laiku, un šo iespēju izmantoja 4040 interesenti.
“Ja to var Nacionālais mākslas muzejs, tad mazie memoriālie muzeji vēl jo veiksmīgāk. Taču tas laikam palika nepamanīts, vismaz nav dzirdams, ka kāds tur, augšā, runātu par muzejiem. Mēs, protams, aicinām uz muzeju teritorijām, bet, ja cilvēks šurp atbraucis no tālienes, viņš taču grib arī tikt iekšā, viņš nebrauks otru reizi,” saka L. Grudule.
Līdzīgi ar kultūras pasākumiem. Ja ļaus apmeklēt hokeju, nedrīkstēs liegt iet uz teātriem, kino, ievērojot prasības. Nevar pateikt, ka šī brīvlaišana attiecas tikai uz Pasaules čempionātu hokejā, ja būs pateikts A, jāsaka arī B, citādāk kultūrvietu īpašnieki varēs taisnību meklēt tiesā. Taču, šķiet, zināmai daļai deputātu skats tālāk par hokeju nesniedzas. Te atmiņā kāds joku stāsts, ka vīriešu smadzenes ir unikālas, tās sastāv it kā no mazām kastītēm. Ir kastītes visiem dzīves gadījumiem, kastīte mašīnai, kastīte naudai, darbam, bērniem, sievai, hokejam, un galvenais – šīs kastītes savā starpā nesaskaras. Ja vajag kaut ko parunāt, vīrietis atver konkrēto kastīti un runā tikai par to, kas tajā kastītē. Ja par mašīnām – tad tikai par mašīnām, ja par naudu – tikai par naudu, ja par hokeju – tad tikai par to.
Tagad atliek gaidīt, kad Saeimas deputāti vīrieši aizvērs hokeja kastīti un atvērs, piemēram, muzeju kastīti.
Komentāri