Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ja atvērs arēnas, jāver arī muzeji, teātri

Jānis Gabrāns
20:34
28.05.2021
17

Pēdējo dienu ņemšanās ap skatītāju (ne)ielai­šanu uz hokeja čempionātu liek domāt par prioritātēm.

Saeimas deputāti, vienai koalīcijas partijai (Jaunā konservatīvā partija- JKP) balsojot kopā ar opozīciju, nodeva Mi­nistru kabinetam virzīt jautājumu, lai atļautu noteiktam skaitam vērot hokeju klātienē. Ministru prezidents šo lēmumu novirzīja Veselības ministrijai, kas norādījusi, ka nevakcinētus skatītājus Pasaules hokeja čempionātā ielaist nevajadzētu, savukārt vakcinēto ielaišanas gadījumā epidemioloģiskās drošības riski būtu zemi, taču vēl nav IT risinājuma vakcinēšanās fakta apliecināšanai.

Nenoliedzu, ka hokejs latviešiem ir svarīgs, arī es labprāt aizbrauktu uz kādu spēli, bet vai nozīmīgs ir tikai hokejs? Partiju aktivitāte, virzot šo jautājumu, liek domāt, vai zem tās neslēpjas 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, lai, atverot hokeju klātienes skatītājiem, varētu nopelnīt papildu punktus. Protams, nav zināms, cik no vakcinētājiem būs gatavi maksāt vismaz simts eiro par biļeti, bet izskanēs vēsts, ka, lūk, mēs izcīnījām.

Saeimas deputāts Gatis Eglītis no JKP aģentūrai LETA norādījis, ka šis Veselības ministrijas atzinums ir necieņa pret parlamentu un hokeja saimi. Bet rodas jautājums, vai deputātu centieni atvērt hokeja arēnas tribīnes nav necieņa pret mākslas un kultūras jomu? Vai pret tiem, kuri slēdz laulības? Laulību ceremonijā atbilstoši noteikumiem drīkst būt tikai jaunais pāris un liecinieki, nevar piedalīties pat laulāto vecāki, bet hokeja čempionātā veram durvis – lūdzu, nāciet simti, tūkstoši! Starp citu, par dzimtsarakstu sistēmu atbild JKP ministrs.

G. Eglītis norāda, ka parlaments savu politisko gribu ir pau­dis: “Skaidrāk vairs nevar. Ja mēs divreiz vienā sēdes dienā savācām 34 parakstus, kas, manuprāt, Saeimas vēsturē tā nav bijis, un tagad valdības līmenī notiek kaut kādas garas spriedelēšanas, tad tas parāda attieksmi.”

Kāpēc tad šie paraksti netiek vākti, lai uzdotu valdībai, piemēram, ļaut atvērt muzejus un izstāžu namus, kas joprojām apmeklētājiem slēgti?

Kā atzīst Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule, dzirdot Saeimas deputātu runas par hokeja čempionāta atvēršanu skatītājiem, gribas kliegt skaļā balsī: “Viņi runā par skatītājiem arēnās, bet mūsu muzeji joprojām ciet, lai gan bez problēmām varam nodrošināt apmeklētāju plūsmu un ievērot visu, ko vajag ievērot. Līdz šim mums un līdzīgi vēl vairākām nozarēm saka, ka ir jāpagaida, mēs pacietīgi gaidām, bet brīdī, kad runā par skatītāju ielaišanu uz hokeju, rodas neizpratne, ar ko viņi citādāki? Uz muzejiem noteikti nenāk tik daudz cilvēku kā uz hokeja čempionātu, un jau pagājušajā gadā mēs pierādījām, ka apmeklētāju plūsmas var bez problēmām regulēt. Pie visoptimistiskākā apmeklētāju plūsmas scenārija nedomāju, ka Piebalgas muzejos rastos drūzma, ko nevar kontrolēt.”

Viņa arī norāda, ka Latvijas Muzeju biedrība jau sen izstrādājusi vadlīnijas, muzeji gatavi tās realizēt, taču zaļā gaisma netiek dota. Turklāt Latvijas Na­cionālais mākslas muzejs pirms mēneša uzskatāmi parādīja, ka pat tik liela muzeja tik populāras izstādes, kāda bija “Nepiera­dinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”, apmeklēšanu iespējams organizēt epidemioloģiski droši. Divas nedēļas izstāde bija atvērta ar iepriekšēju pieteikšanos uz konkrētu apmeklējuma laiku, un šo iespēju izmantoja 4040 interesenti.

“Ja to var Nacionālais mākslas muzejs, tad mazie memoriālie muzeji vēl jo veiksmīgāk. Taču tas laikam palika nepamanīts, vismaz nav dzirdams, ka kāds tur, augšā, runātu par muzejiem. Mēs, protams, aicinām uz muzeju teritorijām, bet, ja cilvēks šurp atbraucis no tālienes, viņš taču grib arī tikt iekšā, viņš nebrauks otru reizi,” saka L. Grudule.

Līdzīgi ar kultūras pasākumiem. Ja ļaus apmeklēt hokeju, nedrīkstēs liegt iet uz teātriem, kino, ievērojot prasības. Nevar pateikt, ka šī brīvlaišana attiecas tikai uz Pasaules čempionātu hokejā, ja būs pateikts A, jāsaka arī B, citādāk kultūrvietu īpašnieki varēs taisnību meklēt tiesā. Taču, šķiet, zināmai daļai deputātu skats tālāk par hokeju nesniedzas. Te atmiņā kāds joku stāsts, ka vīriešu smadzenes ir unikālas, tās sastāv it kā no mazām kastītēm. Ir kastītes visiem dzīves gadījumiem, kastīte mašīnai, kastīte naudai, darbam, bērniem, sievai, hokejam, un galvenais – šīs kastītes savā starpā nesaskaras. Ja vajag kaut ko parunāt, vīrietis atver konkrēto kastīti un runā tikai par to, kas tajā kastītē. Ja par mašīnām – tad tikai par mašīnām, ja par naudu – tikai par naudu, ja par hokeju – tad tikai par to.

Tagad atliek gaidīt, kad Saeimas deputāti vīrieši aizvērs hokeja kastīti un atvērs, piemēram, muzeju kastīti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi