Sankcijas vienmēr kaut ko maksā ne tikai valstij, pret kuru tās vērstas, bet arī tiem, kuri tās ievieš.
Eiropas Savienības (ES) lēmums par Baltkrievijas gaisa telpas neizmantošanu samazinās Baltkrievijas ārvalstu valūtas ienākumus, bet gaidāmās ekonomiskās sankcijas, protams, skars tās tautsaimniecību, kura jau tā dzīvo uz Krievijas rēķina. Protams, Baltkrievijas iedzīvotāju situācija neuzlabosies, faktiski jau tagad, manuprāt, tikai formāli neatkarīgā Baltkrievija kļūs vēl atkarīgāka no Krievijas. Iespējams, tas radīs iespēju Putinam beidzot piepildīt savu sapni – pievākt Baltkrieviju pilnībā, padarīt to par Krievijas Federācijas sastāvdaļu. Un, protams, radīs zaudējumus tām aviosabiedrībām, kas turpmāk uz Baltkrieviju nelidos, un ES uzņēmējiem, kuriem vēl ir kāda uzņēmējdarbības saikne ar Baltkrieviju.
Taču šoreiz ne par naudu, bet par pēdējās dienās dzirdētajām bažām, ka tagad baltkrievi vairs nevarēs izbraukt no savas valsts, tātad glābties no aizvien skarbākā režīma, un ka ar sankcijām ES un arī Latvija, protams, veicinās Baltkrievijas iekļaušanu Krievijas Federācijā. Otrdienas vakarā tika aptaujāti arī vairāki baltkrievi, kuri dzīvo Latvijā, viņu nostāja bija visai neitrāla, viņi bažījās, ka nevarēs apciemot savus radus. Tiesa gan, daudzi atteicās runāt, jo baidījās. Gan uzreiz jāpiebilst, ka izdevums “Kas Jauns” saņēma pateicības vēstuli par Rīgas akciju – karogu nomaiņu – un ka patiesībā Latvijā jau ir divas baltkrievu diasporas, nosacīti – vecā un jaunā. To vidū, kuri bija spiesti bēgt no Baltkrievijas, noskaņojums atšķiras, kaut gan arī viņi bieži vien negrib publiski runāt, baidoties par tuviniekiem, kuri palikuši dzimtenē. Tādēļ apgalvot, ka baltkrievi tagad dusmojas uz Latviju un ES, ir visai pārsteidzīgi.
Par to, ka Krievija kaut kādā veidā, iespējams, iesaistīta ES lidmašīnas aizturēšanā, manuprāt, liecina jau tas, ka Eiropas valstu līderu apspriedē pirmdienas vakarā, kad runāja par lidmašīnas piespiedu nolaišanos Minskā, tika runāts arī par Krieviju un apspriedes dalībnieki tika lūgti atstāt mobilos tālruņus ārpus apspriežu telpas. Par Krieviju runātais netika publiskots. Turklāt diez vai Baltkrievijai ir tik spēcīgs izlūkdienests, kas darbojas visā Eiropā un var izsekot opozicionāru pārvietošanās maršrutiem, bet, kā labi zināms, Krievijas izlūkdienesta vīri darbojas visā Eiropā un ne reizi vien īstenojuši dažādas akcijas, arī nevēlamu cilvēku indēšanu.
Jebkurā gadījumā runas par to, ka nevajadzēja atcelt lidmašīnu reisus uz Baltkrieviju un ka sankcijas arī nebija vajadzīgas, jo cietīsim gan mēs, gan baltkrievi, liek vaicāt – vai var atļaut pašieceltam diktatoram plosīties pēc sirds patikas, apdraudot citu valstu pilsoņus?! Ja lidmašīnas aizturēšana tiktu tā mierīgi “palaista gar ausīm”, visticamāk, tādas akcijas turpinātos un tas varētu Lukašenko iedrošināt izrēķināties ar jebkuru ES pilsoni un “pievākt” jebkuru lidmašīnu pat uz robežas vai pat jau otrpus tai.
Runājot par baltkrievu iespējām izkļūt no valsts, jāteic, lidojumi uz Krieviju un Turciju turpinās. Pagājušā gada decembrī Lukašenko aizliedza baltkrieviem šķērsot robežu pa zemes ceļiem, tika atcelti vilcienu un autobusu reisi, to varēja darīt tikai no lidostām, bet joprojām robežu var šķērsot personīgajā automašīnā, samaksājot nodevu.
Turklāt attieksme, ka nevajadzēja jau bāzties Baltkrievijas darīšanās, kāda mums daļa gar to, kas tur notiek, liek atcerēties notikumus pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, Hitlera nākšanu pie varas un Otrā pasaules kara sākumu. Kā zināms, vispirms Hitlers sarīkoja tā saukto Alus puču, pasēdēja cietumā, bet Lielā depresija un viņa kvēlās runas, solot laimi un bagātību visiem vāciešiem, atdzīvināja viņa panīkušo Nacionālsociālistisko vācu strādnieku partiju. Hitlers tiešām uzvarēja vēlēšanās un kļuva par valsts kancleru. Dažādiem līdzekļiem viņš aizvien palielināja savu varu un kļuva par īstu diktatoru. Pārējā Eiropa uz to noraudzījās vienā mierā, izlikās lāgā neredzam pat Polijas okupāciju un faktisku tās sadalīšanu starp Vāciju un PSRS. Tālākais visiem ir labi zināms – Eiropas izvairīgā attieksme to nepaglāba no kara. Tādēļ nostāja, ka, piemēram, hokejs ir svarīgāks par jebko citu un ka mums nav jāuztraucas par to, kas notiek aiz robežas, apdraud mūs pašus.
Komentāri