Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Vai trūcīgie tiešām spēs atbrīvoties no parādsaistībām

Sallija Benfelde
06:25
29.06.2021
8

Saeima 15. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu un ar to saistītos četrus likumprojektus par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām.

Mērķis ir dot iespēju trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecībās esošām personām, kuru ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai viņu sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ, no nākamā gada 1. janvāra noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām. Parāds nevar būt mazāks par 500 un lielāks par 5000 eiro, tam jābūt patēriņa kredītam un tas nav ņemts pēdējo trīs mēnešu laikā. Ir vēl virkne ierobežojumu un noteikumu. Diemžēl ir pāris nosacījumu, kuri, iespējams, padarīs šo procedūru neiespējamu. Pirmais un galvenais, ka pēdējā gadā parādnieka vidējie ienākumi mēnesī nav sasnieguši valstī noteikto minimālo mēneša darba algu un viņam vismaz trīs mēnešus ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss. Pieteikums iesniedzams notāram, un tūlīt arī notāram jāsamaksā 100 eiro. Pēc tam parādnieks turpina segt parādsaistības, līdz aptuveni pēc pusgada tiek pieņemts lēmums – tās dzēst vai nedzēst.

Manuprāt, trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, kuriem šis statuss ir bijis nevis dažus mēnešus, bet ir jau ilgstoši veselības problēmu dēļ -, viņiem ir 1. vai 2. grupas invaliditāte, un invaliditātes pabalsts ir viņu vienīgais ienākumu avots -, 100 eiro ir gluži fantastiska summa. Kā zināms, trūcīgās personas statuss tiek piešķirts cilvēkam, kurš dzīvo viens un kura mēneša ienākumi nepārsniedz 109 eiro. Lai arī trūcīgajām personām ir komunālo maksājumu atlaides, maksājumi tomēr ir jāveic. Tas pats attiecas arī uz medicīnas pakalpojumiem un zālēm. Protams, daļai zāļu ir atlaides, bet summa, ko nākas mēnesī tērēt, parasti nav daži eiro. Piemēram, pašvaldība gadā kompensē 130 eiro zālēm un medicīnas pakalpojumiem, kas reālajā dzīvē nozīmē, ka jau pēc trīs, četriem vai pieciem mēnešiem šī summa ir iztērēta.

Tātad no garantētajiem 109 eiro jāatskaita visa veida komunālie maksājumi un izdevumi par zālēm un medicīnas pakalpojumiem. Par atlikušo naudiņu jācenšas izdzīvot, jo ar pārtikas pakām ne tuvu tam nepietiek, turklāt tā ir tik vienveidīga pārtika, ka ātri var iedzīvoties vēl kādās veselības problēmās. Līdzīgi ir ar maznodrošinātā statusu – ja cilvēks dzīvo viens, šo statusu piešķir, ja viņa ienākumi nav lielāki par 272 eiro mēnesī. Viņam tāpat ir jāmaksā daļa komunālo maksājumu, jāmaksā par zālēm un medicīniskajiem pakalpojumiem. Viņam nav nekustamā īpašuma. Par zālēm vispirms jāsamaksā pašam, tad pēc tam paš­valdība noteiktās summas apmērā naudu atmaksā. Protams, datora nav. Tādēļ papildus uzreiz rodas jautājums, kā cilvēks var katru mēnesi maksāt noteikto kreditora vai parādu piedzinēja summu, jo viņam tādas naudas nav. Problemātiski būs arī obligātie finanšu pratības kursi, jo tie notiks attālināti. Ja veselības problēmas ir nopietnas un ārstu komisija ir piešķīrusi asistentu, tas nozīmē, ka arī pārvietoties nav vienkārši, tādēļ staigāt uz kursiem nebūt nav viegls pasākums.

Minētās problēmas nav izdomātas, zinu reālus cilvēkus, kuri dzīvo sociālajā dzīvoklī, kur vienīgās ērtības ir izlietne ar auksto ūdeni un elektrība. Istabiņa tiek apsildīta ar plīts mūrīti. Sausā tualete ir pagalmā. Nav ne ledusskapja, ne veļas mašīnas, ne gāzes vai elektriskās plīts. Siltā un karstā laikā kaut kas silts tiek gatavots uz vienriņķa elektriskās plītiņas. Briketes apmaksā paš­valdība, ar tām gadu kaut kā var izvilkt, ja ziema nav ļoti gara un auksta. Un tā viņi dzīvo ne jau tādēļ, ka ir sliņķi vai alkoholiķi. “Ceļojums” uz pašvaldības daļēji apmaksātajām dušām, lai nomazgātos, kļūst par pārbaudījumu, tāpat kā došanās pie ārsta. Invaliditātes pabalsti ir mazi arī tad, ja darba stāžs ir 20 – 30 gadi. Ja cilvēks nopietni saslimis nevis pusmūžā, bet agrāk, tad tas, protams, ir vēl mazāks. Ar vārdu sakot, noteikumus šiem cilvēkiem diez vai izdosies izpildīt.

Protams, notāri nevar strādāt par velti, bet tas nozīmē, ka ir jāparedz veids, kā šādos gadījumos samaksāt notāram par darbu, lai neatstumtu nabadzīgo cilvēku, kurš tādā stāvoklī ir nonācis veselības problēmu dēļ. Saprotu, ka panākt, lai “vilks paēdis, bet kaza dzīva”, ir ļoti sarežģīts jautājums, tomēr varbūt to varētu kaut kā risināt?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
7

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
8

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
44
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
6
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
6
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
5
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi